Sandrai ir septiņi bērni. Viens sasniedzis pilngadību, mazākais vēl neiet bērnudārzā.
Sandrai ir septiņi bērni. Viens sasniedzis pilngadību, mazākais vēl neiet bērnudārzā. No 2002. gada ģimene dzīvo divistabu dzīvoklī Pasta ielā 44. Pirms vairākiem gadiem, pamatojoties uz Jelgavas Nekustamā īpašuma pārvaldes iesniegto prasību Jelgavas tiesā pret Sandru par dzīvokļa īres un komunālo maksājumu parādu, tiesa nolēma sievieti ar septiņiem nepilngadīgiem bērniem, tautas valodā runājot, izlikt uz ielas.
Uz ielas Sandra gan vēl nav līdz pat šai dienai. Viņi joprojām dzīvo Pasta ielas īres namā. Lielā meita nodibinājusi savu ģimeni. Pašlaik sievietei ir seši nepilngadīgi bērni. Viņa atzīst, ka cenšas maksāt visus ar dzīvokli saistītos rēķinus, tomēr parāds, kas iekrājies 2002. un 2003. gadā, joprojām nav dzēsts, jo ģimenes budžets ir nepietiekams.
Nesamierinājusies ar Jelgavas tiesas spriedumu, Sandra iesniegusi apelācijas prasību, tomēr šis solis netika sperts savlaicīgi. Turpmāk iesniegta prasība par apelācijas tiesību atjaunošanu. 2006. gada 22. augustā Jelgavas tiesa nolēma atteikt atjaunot apelācijas sūdzību.
Vakar Zemgales apgabaltiesā izskatīja Sandras blakus sūdzību, saistītu ar Jelgavas tiesas 22. augusta lēmumu, un atstāja to negrozītu.
Šim stāstam varētu būt triloģijas statuss. Aprobežosimies ar vienas slejas formu.
Pirmā daļa. Daudzbērnu ģimenes materiālās un morālās problēmas, vientuļās mātes nespēja būt vienlaikus par māmiņu, tēti, vecmāmiņu. Sievietes depresija, nespēja savlaicīgi risināt jautājumus, kas saistīti ar viņas bērnu sociālo drošību. Dažādas neskaidrības, paskaidrojumi, nepierādāmi fakti, kas, ja tie būtu pierādāmi, varbūt varētu liecināt sievietei par labu. Diemžēl tiesa balstās uz pierādījumiem, nevis emocijām.
Otrajā daļā vienkāršs vērotājs varētu jautāt, kāpēc Sandra cīnās par kāpostu lauku, pieaicinot āzi par dārznieku. Šķiet, cilvēks, kas vakar daudzbērnu māti pārstāvēja tiesā, nebija īsti tam sagatavojies. Galu galā iznākums jau no tā nemainītos, ja Sandra pārstāvētu pati sevi. Būtu mazāk negatīvas pēcgaršas.
Trešā daļa varētu vēl tikai tapt. Varbūt iespējams rast izlīgumu? Varbūt iespējams segt parādu un lūgt pilsētas pašvaldību nākt pretim daudzbērnu ģimenei, atstājot to līdzšinējā dzīvojamā platībā. Parāda summa, lai arī liela daudzbērnu ģimenei, tomēr nav astronomiska. Sandrai pašai jāmeklē risinājums. Vislabāk bez ambicioziem palīgiem un kareivīgumu nomainot pret labvēlīga risinājuma lūgumu.
