«Dzīvē nekad neesmu bijusi ņaudētāja, bet darītāja,» savas jubilejas priekšvakarā teic jelgavniece Biruta Boreja-Pļaviņa.
“Dzīvē nekad neesmu bijusi ņaudētāja, bet darītāja,” savas jubilejas priekšvakarā teic jelgavniece Biruta Boreja-Pļaviņa. Viņu dzimšanas dienā sveikt bija ieradušies kādreizējie un tagadējie kolēģi, draugi un tuvākie cilvēki.
Jelgavas slimnīcas Saimniecības daļas vadītāja Biruta Boreja-Pļaviņa ir kā ārstniecības iestādes mazā dvēselīte. Bez viņas darbs apstātos, un to izjustu kā personāls, tā pacienti. Ja slimnieki labi jūtas, guļ tīros palagos, ir drošībā un tīrā vidē, teritorija sakopta – tas lielā mērā ir Birutas nopelns. Visas saimniecības lietas uzskaita un sagādā viņa.
Saimniecisko jautājumu kārtošana ir jubilāres kundzes sirdslieta. Jau kopš 1974. gada viņa strādā šajā amatā. Pirmssākumi meklējumi Tuberkulozes dispanserā, kur Biruta bija galvenā ārsta vietniece saimnieciskajos jautājumos, bet 1982. gadā uzaicināta uz tolaik vēl veco Jelgavas slimnīcu. Kad 2000. gadā to apvienoja ar jauno, saimniecības lietas viņa ņēma savās rokās tur. Pienākumu saraksts ir gana garš.
“Darba specifika nav vienā nedēļā un pat ne mēnesī apgūstama, tam vajadzīgs rūdījums, kas nāk ar gadiem. Tāpēc arī atvaļinājumā ilgāk par divām nedēļām nedodos,” teic Saimniecības daļas vadītāja.
Viņas pakļautībā strādā vairāk nekā 40 cilvēku, ar visiem jāatrod kopīga valoda un jāveicina sadarbība. “Dienas paskrien ļoti ātri, un esmu kā vāvere ritenī,” stāsta jubilāre.
Pēc smagas darba dienas Birutas kundzes labākā atpūta ir mājās – ziemā tie ir sieviešu žurnāli, bet vasarā – dārzs. Par to jubilāre var runāt gari un plaši. Kopā ar vīru uzbūvējuši vasarnīcu, iekopuši skaistas skujeņu un puķu dobes. “Puķes mani ļoti relaksē. Dārzā varu strādāt bez apstājas, un arī tagad tā vien rokas niez, lai rosītos pa dobēm. Mans dārzs tāpat kā Rīga nekad nav gatavs,” smej Biruta.
Arī atvaļinājumā jubilāre nekur tālu no sava dārza nebrauc. Pat jūrmalā sauļojoties, nogurums esot lielāks nekā pēc labi pastrādātas dienas dārzā.