Kā jūtas mazākumtautību bērni latviešu vidusskolā? Uz šo jautājumu atbildi un risinājumus mēģināja rast Latviešu valodas apguves valsts aģentūras konferences dalībnieki.
Kā jūtas mazākumtautību bērni latviešu vidusskolā? Uz šo jautājumu atbildi un risinājumus mēģināja rast Latviešu valodas apguves valsts aģentūras (LVAVA) konferences dalībnieki.
“Liela daļa mazākumtautību skolēnu pāriet uz izglītības iestādēm ar latviešu mācībvalodu. Psiholoģiski vien skolu mainīt ir sarežģīti. Nereti audzēkņiem, viņu vecākiem un pedagogiem ir grūti iekļauties sistēmā, tāpēc mūs kā aģentūru interesē, kā mazākumtautību skolas spēj sagatavot bērnus mācībām latviešu valodā. Arī latviešu izglītības iestāžu pedagogiem jāizrāda visa meistarība, iejūtība, tolerance un starpkultūru izpratne, lai varētu ar šiem skolēniem strādāt,” teic LVAVA metodikas kursu tālākizglītotāja Dace Lielanse.
Ikgadējās reģionālā gada pārskata konferences mērķis šoreiz bija veicināt izpratni par kopējām problēmām un sadarbības iespējām latviešu un mazākumtautību skolām, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas.
Divas skolas
Konferencē 84 klātesošos pedagogus, audzēkņus, mācību iestāžu administratorus un citus interesentus no Jelgavas, Dobeles un Bauskas sabiedriskās politikas centra “Providus” pētniece Marija Golubeva iepazīstināja ar pētījumu, kura mērķis bija izvērtēt latviešu skolu spēju nodrošināt audzēkņiem vienādas attīstības un izglītības iespējas neatkarīgi no tautības un dzimtās valodas, kā arī pedagogu gatavību strādāt ar etniski jauktām klasēm.
“No padomju laikiem iemantota nošķirta skolu sistēma. Nepieciešams informēt par citu iespēju esamību, un valstij ir pienākums visiem nodrošināt vienādu pieeju izglītībai,” uzsvērts pētījumā, kura laikā tika aptaujāti 882 vidusskolēni un 391 pedagogs.
Kopumā jūtas labi
Izvērtējot, kā jūtas mazākumtautību skolēni, salīdzinot ar klasesbiedriem latviešu skolēniem, vai viņu vidējās atzīmes un pašvērtējums par grūtībām mācībās atšķiras, vai bērni uzskata, ka pastāv diskriminācija, noskaidrojās, ka kopumā mazākumtautību skolēnu stāvokli latviešu vidusskolas klasēs var vērtēt kā labu, jo viņu akadēmiskie panākumi un psiholoģiskās labsajūtas rādītāji līdzīgi latviešu klasesbiedru līmenim un atsevišķos gadījumos vidējā atzīme ir pat nedaudz labāka.
Kā problēmas aptaujātie minēja atšķirīgo latviešu valodas prasmes līmeni, kas prasa papildus pūles gan no skolēniem, gan pedagogiem. Situāciju varētu uzlabot, veidojot metodiskas vadlīnijas darbam ar latviešu valodu jauktajās klasēs un uzlabojot latviešu skolotāju sagatavotību, norāda pētījuma autori.
Pāvela stāsts
Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas 10. klases skolēns Pāvels Teterins pēc tautības ir krievs, kas jau no pirmās klases mācās latviešu skolā. Tā bijusi puiša vecmāmiņas, Jelgavas 5. vidusskolas skolotājas, izvēle. “Tālredzīga rīcība!” spriež puisis, kaut sākumā domas bijušas citādas. “Par vecmāmiņas lēmumu biju šokā un diezgan sašutis – kā tas var būt, ka krievu skolas skolotāja sūta mani uz latviešu skolu! Viņa pamatoja, ka dzīvē būs vieglāk, un tā arī ir,” atzīst Pāvels.
Puiša ģimenē runā krieviski. Iepazīšanās ar latviešu valodu notika jau bērnudārzā, kaut tikai pēdējos trīs mēnešus pirms skolas Pāvels apmeklēja latviešu dārziņu. Skolēns uzskata, ka, iekļaujoties izglītības iestādē ar citu mācību valodu, grūtākie ir pirmie divi gadi un ļoti svarīgs ir pedagogu atbalsts.
Pāvels ģimnāzijā jūtas labi un diskrimināciju neizjūt. To apliecina arī puiša veiktais zinātniski pētnieciskais darbs “Mazākumtautību skolēnu integrācija Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas kolektīvā”, ar ko tika iepazīstināti konferences dalībnieki.
Aptaujājot 25 skolēnus, kas ir 85 procenti no visiem ģimnāzijas cittautiešiem, un 16 pedagogu, puisis vēlējās noskaidrot, vai, pārejot mācīties latviešu skolā, nepieciešams īpašs adaptācijas periods, vai skolēni nenožēlo savu izvēli un kādas grūtības izjūt skolotāji, strādājot ar šiem bērniem.
Lielākā daļa audzēkņu atzina, ka pielāgošanās laiks tomēr vajadzīgs. Arī valodas barjera liek sevi manīt, un pusei aptaujāto vajadzīga palīdzība no malas. Pāvels iesaka veikt skolēnu apmaiņu, lai būtu iespējams mazākumtautību audzēkņiem kādu laiku pamācīties skolā ar latviešu mācībvalodu. Pedagogi sākumā varētu nebūt tik prasīgi, bet skolēniem jādod laiks pilnveidot latviešu valodas zināšanas. Pilsētas un skolu administrācijai vajadzētu atbalstīt latviešu un mazākumtautību izglītības iestāžu kultūras pasākumus, kas ļautu attīstīt skolēnu izpratni par valodu un kultūru dažādību, norāda P.Teterins.
