Dzīve iet uz priekšu, tā neapstājas par spīti visam. Pat uz gana pamatīgiem valdību skārušiem satricinājumiem. Ja reiz viss notiek, notiek arī valdības komitejas sēdes.
Dzīve iet uz priekšu, tā neapstājas par spīti visam. Pat uz gana pamatīgiem valdību skārušiem satricinājumiem. Ja reiz viss notiek, notiek arī valdības komitejas sēdes. Starp sešiem pēdējā izskatītajiem jautājumiem bija viens, kas vismaz pašlaik rada zināmu neizpratni. Proti, komiteja konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā par tabakas izstrādājumu realizāciju, kas paredz kārtējos stingrākos ierobežojumus smēķēšanai publiskās vietās. No nākamā gada vidus līdztekus aizliegumiem, kas jau ir spēkā, būšot aizliegts smēķēt kinoteātros, koncertzālēs, augstskolās un citur, kur līdz šim to varēja darīt speciāli atvēlētās vietās. Šo kaitīgo ieradumu nedrīkstēs piekopt arī parkos, skvēros, peldvietās, bērnu atpūtas un rotaļu laukumos, vienvārdsakot, atpūtas vietās.
Gana loģisks solis sabiedrības veselības labākas pasargāšanas virzienā. Tikai, kaut ko aizliedzot, nākamajam loģiskajam solim jābūt – lielās soda naudas iekasēt tā, lai neviens pīpmanis neizspruktu bez soda. Te nu jājautā – vai jūs tam ticat? Vai līdz šim manīts aktīvs Valsts un Pašvaldības policijas darbs līdzšinējo smēķēšanas ierobežojumu kontrolē? Domājams, atbilde tālu nav jāmeklē. Kāpēc nepieciešams pieņemt kaut kādu aizliegumu, ja tā ievērošanu nav iespējams kontrolēt? Līdz ar gaidāmo cigarešu akcīzes nodokļa ievērojamu palielinājumu varbūt bija vērts pagaidīt?
Tajā pašā laikā komitejā vakar tika izskatīts kāds patiesi valsts attīstībai nozīmīgs dokuments – Ekonomikas ministrijas sagatavotais uzņēmējdarbības vides uzlabošanas pasākumu plāns no 2007. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Izrādās, Latvija 175 valstu vidū desmit rādītājos ir augstajā 24. vietā pasaulē uzņēmējdarbības veikšanas viegluma ziņā. Tas jau nekas, ka investoru tiesību aizsargāšanā esam 46. vietā, bet nodokļu maksāšanā 52., savukārt 82. vietā īpašuma reģistrācijā, bet 123. darbinieku pieņemšanā darbā un atlaišanā no tā.
Ministrija atzīst, ka saskaņā ar Pasaules Bankas 2006. gada pētījumu nekustamā īpašuma reģistrācijai pie mums nepieciešams līdz pat 54 dienām. No tām piecas kadastra izziņas saņemšanai, bet 15 reģistrācijai Zemesgrāmatā. Izrādās, iemesls gana prozaisks – reģistrētājiem jāsagādā tik daudz papīru, ka ātrāk tas nav iespējams. Kā absurda kalngals – nekustamā īpašuma reģistrācijai nepieciešamas izziņas no iestādēm, kas gan būtu iegūstamas elektroniski. Līdz ar ministriju atliek nopūsties, vien pievienojot papildu jautājumu – kam mums tās gaišās nākotnes vīzijas par superinformācijas tehnoloģiju ieviešanu, ja līdz šim laikam neesam tikuši galā ar saviem publiskajiem reģistriem?
