Mājputni brīvā vaļā skraida tikai tajās mūsu rajona viensētās, kas atrodas tālu no dabiskajām ūdenstilpēm un kur pagalms ir nožogots.
Mājputni brīvā vaļā skraida tikai tajās mūsu rajona viensētās, kas atrodas tālu no dabiskajām ūdenstilpēm un kur pagalms ir nožogots. Saimniecībās mazu upīšu tuvumā dējējas mīt ierobežotā teritorijā, ko klāj arī aizsargtīkls, lai savvaļas spārnaiņi nepiekļūtu pieradinātajiem. Tā “Ziņas” nedēļas nogalē vēroja Svētes un Zaļenieku pagastā.
Līdz 15. maijam mājputnu saimniecībās jāievieš dažādi pasākumi, jo pastāv draudi no migrējošiem savvaļas lidoņiem inficēties ar putnu gripu, tā paredz arī šogad valdības apstiprinātie noteikumi. Dzīvnieku īpašnieks nedrīkst pieļaut tiešu vai netiešu mājputnu kontaktu ar savvaļniekiem, īpaši ūdensputniem.
Kā teic Zaļenieku speciāliste lauku attīstības veicināšanai Vita Bērziņa, kāda vista vai pīle ir vai ikvienā piemājas saimniecībā. Pagastļaudis labi zina, ka mājputni jātur slēgtā telpā, nožogotā platībā vai nojumē, kur nevar iekļūt savvaļā mītošie un to ekskrementi. Katrs pats izdomājis, kā vislabāk novērst iespēju atlidojušajiem dienvidniekiem tikt pie barības, kas paredzēta mājputniem. Pēc V.Bērziņas sacītā, lielāka interese par ierobežojumiem dējēju turēšanā bijusi pērn, tad cilvēki nākuši uz pagasta padomi taujāt, cik noteikumi stingri un kā tos ievērot. Ja pagājušajā pavasarī vistu un pīļu izskraidīšanās laukums nopietni iežogots un tam pāri nostiepts kāds tīklveida materiāls, tas labi kalpo arī šogad. Turklāt Zaļeniekos nav novērots, ka zosis un pīles ļoti “draudzētos” ar savvaļniekiem. To atzina arī Helēnas kundze, kas nedaudz vairāk par desmit pīlēm bija izlaidusi paplunčāties lielākā grāvī. “Nevar taču putnus nemaz neizlaist laukā,” noteica saimniece, kam raizes sagādā nevis kliedzošo dzērvju kāši debesīs, bet gan kūlas dedzinātāju nedarbi. Uz to, ka mājputnus nedrīkst dzirdīt ar ūdeni no vaļējām ūdenstilpēm, kas pieejamas savvaļas putniem, Helēna vien noplāta rokas – lai pilnībā ievērotu stingrās prasības, lauku ļaudis vēl neesot tik bagāti, bet likvidēt pēdējo pīli nebūtu prāta darbs.
Ornitologi informē, ka Latvijā atgriezušies liela daļa gājputnu. Pirmie atlidojuši zosveidīgie un kaijveidīgie, bet kliedzošu spārnaiņu kāši debesīs aizvien manāmi. Līdz ar to, pēc speciālistu teiktā, palielinās iespēja, ka mūsu valstī var ieceļot arī augsti patogēnās putnu gripas infekcija. Tādēļ līdz pat maija vidum, ja māju tuvumā novērojama savvaļas ūdensputnu pulcēšanās, dējējas jātur norobežotā aplokā.
Pārtikas un veterinārais dienests saņēmis oficiālu informāciju no Eiropas Komisijas par atsevišķiem putnu gripas uzliesmojumiem Ungārijā, Lielbritānijā un Krievijā. Lai pasargātu Latvijas un pārējo ES dalībvalstu teritorijas no bīstamās kaites ievazāšanas, Pārtikas un veterinārais dienests, sadarbojoties ar Valsts robežsardzi un Valsts muitu, veic pastiprinātu starptautisko pasažieru reisu (dzelzceļš, autotransports, avioreisi) ieceļotāju personīgās bagāžas kontroli. Inspektori konstatējuši – visbiežāk tajā tiek vestas svaigas vistu olas, sevišķi tuvojoties Lieldienām, atdzesēta putnu gaļa, kā arī ikri.
***
Putnu gripa
– Akūta, ļoti lipīga putnu infekcijas slimība, kas rada bojājumus dažādās orgānu sistēmās, un tās klīniskā izpausme atkarīga no ierosinātāja patogenitātes.
– Ar putnu gripu slimo vistas, tītari, pīles, zosis, paipalas, pāvi, fazāni un strausi, retāk citas putnu sugas.
– Vīrusa izplatītāji ir savvaļas putni, sevišķi ūdens, kam slimība var noritēt subklīniski – bez raksturīgajām pazīmēm. Mājputniem iespējams inficēties, nonākot tiešā kontaktā ar slimajiem spārnaiņiem vai uzņemot slimības ierosinātāju ar inficētu barību vai ūdeni.
Vai apdraud cilvēku veselību?
– Nē, taču pēdējos gados konstatēts putnu gripas vīrusa paveids (H5N1), kas raksturojams ar augstu lipīguma pakāpi un postošu ietekmi uz putna un dažkārt – cilvēka organismu. Līdz šim gadījumos, kad Āzijas valstīs konstatēta cilvēku saslimšana ar šo agresīvo putnu gripas vīrusa paveidu, galvenokārt inficēšanās notikusi mums netradicionāli – dzerot asinis, ēdot jēlu gaļu.
– Pastāv iespēja, ka šis vīruss varētu būt izejmateriāls nākotnes vīrusam – mutantam, ar kuru teorētiski tiek saistīti plaši slimības uzliesmojumi – pandēmijas. Pašlaik tādas pasaulē nav konstatētas, un, iespējams (par laimi), tas paliks tikai pieļāvuma formā.
