Centriskā partija Zemnieku savienība sestdien LLU pils aulā rīkoja ikgadējo kongresu. Tajā runāja arī ZS pārstāvošais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze.
Centriskā partija Zemnieku savienība (ZS) sestdien LLU pils aulā rīkoja ikgadējo kongresu. Tajā runāja arī ZS pārstāvošais zemkopības ministrs Mārtiņš Roze. Īsi pirms sestdienas pasākuma viena no lauksaimnieku organizācijām – “Zemnieku saeima” – nāca klajā ar aicinājumu ministram labprātīgi atkāpties no amata, jo viņš neesot gana aktīvi rīkojies, lai nodrošinātu ar valsts un ES subsīdijām lauksaimniekus. Kongresa starpbrīdī “Ziņas” taujāja M.Rozes viedokli.
Kā varat komentēt Zemnieku saeimas balsojumu jums demisionēt? Vai pie vainas ir tikai problēmas ar platību maksājumiem?
Mūsu dzīve pārāk politizējusies, to uzsvēru arī runā ZS kongresā, – esam aizmirsuši cienīt citu viedokli. Situācijas novērtējums no “Zemnieku saeimas” puses bija korekts, bet notikumu cēloņu analīze – diezgan tendencioza. Pārmetumi, kas izskanēja, bija zināmi jau pirms desmit gadiem, un pat teorētiski neko nevarēja mainīt. Interesanti, kurš var šodien izmainīt graudaugu ražas references lielumu tos pašus desmit gadus iepriekš? Ja tas tiek reducēts uz ministra demisiju, tad tas ir diezgan bezatbildīgi.
Tas nav saistīts ar Tautas partijas vēlmi kaut ko mainīt šajā situācijā valdības koalīcijā. Premjerministra runa “Zemnieku saeimā” bija ļoti toleranta – jāstrādā, un pašlaik nav domājamas kādas izmaiņas vai “grūstīšanās”. Koalīcijas partnerus ir izdevīgi sanaidot no malas.
Kas ir tie “no malas”? Vai kāda no opozīcijas partijām? Konkrēti “Jaunais laiks”?
Nevaru neko teikt, jo blakus neesmu stāvējis. Viņiem tagad jāatskaitās vēlētājiem, ko pēdējos četros gados paveikuši. Īpaši jau pēc pēdējām Saeimas vēlēšanām.
Kā vērtējat lauksaimnieku pārstāvja darbošanos Briselē?
Tur zemnieku organizācijas pārstāv viens cilvēks. Protams, viņš nav visu nelaimju cēlonis un viņa nomaiņa visus jautājumus neatrisinās. Tomēr tas būs jautājums, kas kardināli jāmaina. Kopīgi ar zemnieku organizācijām jāatrod labākais variants. Iespējams, ar zināmām korekcijām tam cilvēkam Briselē būs jāstrādā daudz aktīvāk. Jābūt precīzākai informācijas apmaiņai arī starp zemnieku organizācijām. Jāveido pilnīgi cita veida sadarbības un informācijas apmaiņas sistēma – Rīga – Brisele – citas ES lauksaimnieku organizācijas. Tieši sadarbība un savstarpējās rīcības koordinācija līdz šim bijusi mūsu pārstāvja “vājais punkts”. Citu valstu zemnieku organizāciju skatupunkts atšķiras no “oficiālās Briseles” redzējuma. Tas obligāti mūsu lauksaimnieku organizācijām jāizmanto. Un tam jānāk paralēli ar mūsu ierēdņu aktivitātēm.
