Jautājumu un tēmu diskusijām ir daudz.
Jautājumu un tēmu diskusijām ir daudz
A.Štokenbergs vērtē, ka Jelgavas rajonā situācija nav tik bēdīga, astoņi pagasti (Vircavas, Platones, Lielplatones, Sesavas, Elejas, Vilces, Zaļenieku, Svētes) veido samērā lielu novadu ar 23 000 iedzīvotāju. Galveno mazo pašvaldību problēmu ministrs saskata gaišo galvu trūkumā, ko ne visas pastāvīgi palikušās pašvaldības spēs atrisināt.
Jautājumi un neformālās sarunas liecina, ka tēmu diskusijām ir daudz. Arī pašvaldību skatījums uz tiem nav viennozīmīgs. Kaut gan pausts astoņiem pagastiem apvienoties novadā, arī pēc tikšanās ar ministru vairāki domā citādi, piemēram, Vilce un Zaļenieki apsverot kopēja novada izveidi. Dažādas versijas par iniciatoriem dzirdētas saistībā ar rajona robežās izveidoto novada variantu. Var saprast vadītājus, kuru pagastos finansiālā situācija nav spoža. Bet kāds ir stabilo pašvaldību motīvs? Tā kā pagastu vadītāji nelabprāt runā par iniciatoriem, grūti cerēt noskaidrot patiesību. No vairākām pašvaldībām dzirdēts, ka tikšanās ar ministru daudzas lietas padarījusi skaidrākas vai atklājusi jaunā gaismā un līdz maijam ne viena vien varētu mainīt līdzšinējo nostāju.
No malas noraugoties diskusijā, nepamet sajūta par vēlmi teritoriālo reformu pabeigt ar naudas palīdzību. Nav gan garantijas, ka skaistie solījumi tiks realizēti. Solīt nav grūti, taču nauda jānopelna, un tas nav tik vienkārši.
Uz jautājumu, kas būs ar rajona padomes un citām ēkām un līdzšinējām kopējām funkcijām, izskan, ka tās nonāks lielā novada rīcībā. Citi no tām neko neiegūs, bet pakalpojumi būs jāpērk. Pamatoti ir iebildumi, ka tas nav godīgi, arī pārējiem graudā vai naudā pienākas sava daļa. Citi atzīst, ka rajona funkcijas ir nosacītas, ir tikai sabiedriskā transporta pakalpojumi, izglītības metodiskā vadība, sociālie pakalpojumi.
***
RAPLM atbalsta un gatava veicināt tādu novadu veidošanos, kur:
– ir vismaz viens izteikts attīstības centrs, kas veicina apkārtējo teritoriju attīstību un kurā iedzīvotāji var saņemt dažādus valsts un pašvaldību pakalpojumus;
– novads aptver ar darbavietām un infrastruktūru saistītas pilsētu un lauku teritorijas, kas nodrošina attīstības resursu dažādošanu un dod iespēju plānot efektīvu novada teritorijas attīstību;
– novadā ietverts plašs pašvaldības funkciju veikšanai nepieciešamais infrastruktūras objektu klāsts, nodrošināta ērta un kvalitatīva pašvaldības pakalpojumu pieejamība visiem iedzīvotājiem;
– novada veidošanā ievērotas blakusesošo pašvaldību attīstības intereses.
***
Jānis Vīgants, Sidrabenes pagasta priekšsēdētājs:
Ja vēlēs no partiju sarakstiem, viss notiks tāpat kā līdz šim. Valstī partijas ir, bet pagastos ne. Kas vēlēšanu gaisu koriģēs? Otrs, kas satrauc, – godīgi sakot, neredzu, kur ir reformas sāls. Mums ir daudzas pašvaldības, kur jau ir ceļi, kur normāli strādā skolas, kultūras nami, kur normāli attīstās. Pietrūkst sociālās aprūpes namu. Paņemsim naudu, ceļu tīklu puslīdz sariktēsim, bet tas jādara arī neatkarīgi no reformas. Ja būs lielais Jelgavas novads, būs deviņi deputāti, Dievs zin” no kurienes. Tagad katru sāpi atrisinām uz vietas, tā katram ir acu priekšā. Ko redzēs lielā novadā? Lielākās bažas ir ne jau par to, ka pašvaldības saies kopā naudu dalīt. Bet kas būs pēc diviem vai četriem gadiem pēc apvienošanās? Vai ir tādas vīzijas? Man un mūsu deputātiem nav.
Sidrabenē ir 1800 iedzīvotāju, trīs skolas, ieskaitot mūzikas, sporta zāle, kultūras nams, ko nepieciešams uzlabot. Viss kārtībā. Nesaprotu, ko mums dos šī reforma.
A.Štokenbergs pauž, ka tā pati par sevi neko nedos. Galvenais mērķis ir ieguldīt naudu infrastruktūrā, lai cilvēki Latvijā varētu dzīvot labāk. Uz J.Vīganta pretjautājumu, kāpēc to nevar darīt pašreizējos apstākļos, ministrs teic, ka starpība esot. “Būtiski ir tas, vai katrā šajā vietā būs vidusskola, mūzikas skola, pansionāts. Vai esat to piedāvājis, jums ir skaidrs, kur jūsu bērni ies vidusskolā?” J.Vīgants pauž, ka ne tagad, ne turpmāk katrā vietā neizdosies visu nodrošināt. Protams, tas nenozīmē, ka nevar kādā vietā būvēt vidusskolu. Sidrabenes bērni pārsvarā vidējo izglītību dodas iegūt uz Jelgavu, daļa uz Iecavu. “Esam apmierināti, un pēc reformas mums nebūs vidusskolas. Jaunsvirlaukā sen bija ideja par to, jau kādi 20 gadi pagājuši, bet nekas uz priekšu nav pavirzījies.”
Ministrs piekrīt, ka investīcijas ieguldīs visā Latvijā neatkarīgi no tā, vai reforma notiks. Jautājums tikai – kad. Proti, tie, kam būs skaidra stratēģija šā gada pirmajā pusē, šogad saņems līdzekļus.
* * *
Inta Savicka, Jaunsvirlaukas pagasta priekšsēdētāja:
“Laulība” nesanāca, bija gājēji, nebija ņēmēju. Pirmajā variantā izskanēja doma par apvienošanos ar Sidrabeni, tomēr tālāk par nodomiem izšūpoties nespējām. Uzskatām, ka esam diezgan spēcīgi, no kopīgā katla nesaņemam neko, ir laba skola, pirmsskolas iestāde, izglītības un aktivitāšu centrs, sociālā māja, jūlijā sāks darbu biznesa centrs.
* * *
Māris Ainārs, Ozolnieku novada Domes priekšsēdētājs:
Ozolnieki apvienojušies ar stabilizējamu pagastu un tagad ir astotajā vietā valstī, turklāt attīstības indeksam ir tendence augt. Palielinās arī iedzīvotāju skaits, par ko var uzskatāmi pārliecināties. Ja veidos ļoti lielu novadu, no savas vairāk nekā 3,5 gadu novada pieredzes varu teikt, ka iedzīvotājus saliedēt vienā kolektīvā, vienā novadā būs ļoti sarežģīti. Ozolnieku novads nav no lielākajiem, bet šos jautājumus risinājām katru dienu un turpinām to darīt. Deputāti un iedzīvotāji skatās, kur paliek naudiņa, un vienmēr šķiet, ka kādam citam tās tiek vairāk. Apvienojoties lielākais cietējs ir tas, kas ir attīstīts. Ozolnieku pagasts pirms četriem gadiem ieņēma pirmo vietu valstī. No ministra teiktā saprotu, ka Ozolnieki paši spējīgi attīstīties. No pakalpojumu objektiem mums nav vienīgi savas mūzikas skolas. Toties ir augstskola.
Par vēlmi pievienoties attīstītajiem liecina tas, ka ne viens vien pašvaldības pārstāvis bilst, ka Ozolniekiem jāpievieno pārējais rajons.
M.Ainārs atzīst, ka liela novada gadījumā viņam liekas dīvaini, ka tantiņai no Vilces būs jābrauc uz Jelgavu, uz kurieni autobuss kursē labi ja divas reizes dienā. Ministrs uz to iebilst, ka visi pakalpojumi jānodrošina “uz vietas”. Pakalpojumu centros jābūt iespējai saņemt to, ko pagastos, – izziņas, sociālos pabalstus, iesniegt sūdzības, priekšlikumus, ierosinājumus, iepazīties ar pašvaldības lēmumiem, veikt civilstāvokļa aktu reģistrāciju, jābūt ģimenes ārstam, pasta nodaļai, internetam. Ozolnieku vadītājs bilst, ka cilvēkiem iegājusies vēlme aprunāties ar priekšnieku. Savukārt jautājums par būvvaldes pakalpojumiem liecina, ka pakalpojumu jomā vēl ne viss ir skaidrs arī reformas bīdītājiem.
* * *
Aivars Kokins, Lielplatones pagasta priekšsēdētājs:
Esam mazākais rajona pagasts ar 827 iedzīvotājiem. Jebkurā gadījumā reforma nākotnē nozīmē pārmaiņas. Pašreizējā situācijā visi pagasti esam daudzmaz stabili, nav tā, ka būtu īpašas problēmas, ko nevaram atrisināt. Ātrāk vai lēnāk darām. Tāpēc arī nav stimula vienoties, lai iegūtu kaut ko vēl, jo visiem pašlaik ir labi. Iespējams, nemākam domāt plašāk, jo visās vietās reformu mēģinām saistīt ar sava pagasta, konkrētās vides attīstību. Nedomājot par kopsakarībām un kopējām lietām. Ideja par vienoto rajonu ir, bet vienotības nav. Arī citi tam piekrīt. Ozolniekiem jau tagad vajag teritoriju, jāņem viss rajons, būs teritorija attīstībai!
* * *
Lauma Kalvāne, Glūdas pagasta priekšsēdētāja:
Deputāti pieņēmuši lēmumu par novada veidošanu pašreizējā pagasta teritorijā. Iedzīvotāju skaits noturīgi palielinās, vasarnīcu rajoni pārtop par apbūves rajoniem. Vienīgi vidusskolas pakalpojumus pērkam Dobelē un Jelgavā, mākslas un mūzikas skola ir, neklātienes vidusskolas konsultācijas punkts un pirmsskolas izglītības iestāde ir, divas pamatskolas un kultūras iestādes ir, ražošana attīstās, ir lieli uzņēmumi, kas piesaistījuši ES naudu. Pašlaik attīstību redzam, cilvēki pārceļas, grib dzīvot pie mums. Ir vēlme būvēt daudzdzīvokļu namus, jo trūkst dzīvojamās platības, individuālās mājas nespēj to atrisināt.
Pašreizējā reformas variantā esam kopā ar Bērzes pagastu. No mūsu centra tas atrodas kilometra attālumā, izmanto mūsu bērnudārzu, skolu. Zemgales ciematā pakalpojumu centrs pastāv no 1992. gada. Divreiz mēnesī pagasta galvenie speciālisti, tostarp kasiere, sociālā darbiniece, dodas izbraukumā, lai iedzīvotāji “uz vietas” varētu saņemt pakalpojumus. Izziņas cilvēki pasūta pa telefonu. Daudzus gadus esam piesaistījuši nodarbinātības aģentūru, par saviem līdzekļiem tās speciālistus nogādājot ciematos, lai bezdarbniekiem būtu ērtāk. Strādājam ar projektiem, Glūdā ir Zemgalē vienīgais subsidēto darbavietu projekts bezdarbniekiem. Ir savs sociālais dzīvoklis. Pašlaik divas istabas brīvas, nav pieprasījuma. Pansionātā mīt divi cilvēki. Mūsu pagasta bērnu nav bērnunamos, strādājam “uz vietas”.
Sarunā ar “Ziņām” pagasta vadītāja saistībā ar novadu veidošanu velk paralēles ar kādreizējo kolhozu apvienošanu, kuras rezultātā puse Zemgales ciemata Nākotnei pievienota pirms vairāk nekā 30 gadiem. Un tikai šogad pēc dienas centra atvēršanas tā iedzīvotāji atzinuši – beidzot jūt, ka ir šā pagasta daļa, tam piederīgi.
* * *
Ilze Vītola, Līvbērzes pagasta priekšsēdētāja:
Arī mūsu deputāti pagājušā gada nogalē pieņēma lēmumu par novada izveidi pagasta robežās. 167 novadu variantā esam salikti kopā ar Jaunbērzes pagastu. Saskatījām diezgan lielas problēmas, kā no diviem kaimiņu rajonu pagastiem izveidot vienu novadu. Arī mums strauji attīstās dārzkopības sabiedrību teritorijas, aug iedzīvotāju skaits, kas vērojams retajā pagastā. Ir vidusskola un pamatskola, savs dienas aprūpes centrs, kultūras nams. Uzskatām, ka varam attīstīties un veidot savu nākotni.
* * *
Aija Tračuma, Kalnciema Domes priekšsēdētāja:
Ja Valgunde paliek pie sava novada, Kalnciema pilsētai ar lauku teritoriju izvēles nav, jo esam norobežoti. Pārrunājot ar deputātiem, esam pieņēmuši lēmumu, ka paliekam pašreizējās robežās. No attīstības viedokļa tas nav labākais variants. Atšķirībā no citām pašvaldībām, kur galvenā nozare ir lauksaimniecība, pie mums lielākos ienākumus varam gūt no ražošanas attīstības. Taču nekas netiek darīts, lai to veicinātu un attīstītu.
***
Uzziņai par teritoriālo reformu
– RAPLM un ministra mērķis ir administratīvi teritoriālo reformu īstenot līdz 2009. gada pašvaldību vēlēšanām. Tās laikā izveidotajām novadu pašvaldībām jābūt patstāvīgām ar profesionālu administrāciju un spēju sniegt kvalitatīvus pakalpojumus, kā arī radīt priekšnosacījumus teritorijas ekonomiskai attīstībai.
– RAPLM uzskata, ka, izveidojot spēcīgus un lielus novadus, zudīs nepieciešamība pēc rajonu (otrā līmeņa) pašvaldībām, jo to funkcijas varēs nodot novadu pašvaldībām. Likums paredz, ka novadu veidošana notiek pēc brīvprātības principa. Pērn jūnijā valdība apstiprināja noteikumus par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālā iedalījuma projektu, kas paredz izveidot deviņas republikas pilsētas un 167 novadus. Projekts tapa, ievērojot pašvaldību priekšlikumus, tomēr pašlaik konstatēta nepieciešamība to precizēt. Tas saistīts gan ar pašvaldību sarunām par lielāku novadu veidošanu, gan to, ka vairāki ir ar zemām attīstības iespējām un bez izteikta attīstības centra. Vairākām novadu pašvaldībām būtu arī problemātiski izpildīt nodotās rajona funkcijas.
– RAPLM izsūtījusi vēstules visām pašvaldībām, aicinot līdz 1. maijam sniegt priekšlikumus par lielāku novadu izveidi. Šī informācija nepieciešama, lai RAPLM savlaicīgi sāktu darbu pie MK noteikumu projekta sagatavošanas par vietējo pašvaldību administratīvi teritoriālo iedalījumu. Tie valdībai jāizdod līdz nākamā gada sākumam.
– Novadu infrastruktūras attīstībai šā gada valsts budžetā paredzēti desmit miljoni latu. Par finansējuma sadali lems Ministru kabinets, pamatojoties uz RAPLM priekšlikumiem. Novadu vajadzība pēc valsts atbalsta ir lielāka nekā budžetā paredzētie līdzekļi, tāpēc ministrs aicinās, grozot šā gada budžetu, paredzēt papildu finansējumu. Atbalsts spēcīgām novadu pašvaldībām plānots arī valsts investīciju programmā. Šogad kā valsts mērķdotācijas pašvaldību projektiem piešķirti 20,87 miljoni latu.
– Lai nodrošinātu saskaņotu un prognozējamu valsts investīciju politikas realizāciju un vienmērīgu tautsaimniecības attīstību reģionos, RAPLM veiks nozaru ministriju plānoto investīciju analīzi teritoriālā griezumā. Tā kalpos par pamatu valsts investīciju mērķtiecīgai un koordinētai plānošanai četru gadu periodā, tā nodrošinot ciešāku sasaisti ar vidēja termiņa budžetu un pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos definētajām attīstības prioritātēm.
Pēc reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra preses sekretāres Daces Kārkliņas informācijas
