Kūlas ugunsgrēku lielākie šā pavasara postījumi mūsu rajonā līdz šim bijuši liesmojošs elektrības stabs Kalnciemā un svētdien nodedzis šķūnītis Neretas ielā Jelgavā.
Kūlas ugunsgrēku lielākie šā pavasara postījumi mūsu rajonā līdz šim bijuši liesmojošs elektrības stabs Kalnciemā un svētdien nodedzis šķūnītis Neretas ielā Jelgavā. Policija pagaidām nav noskaidrojusi nevienu dedzinātāju, bet atgādina, ka par šādiem nedarbiem draud pat cietumsods.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Jelgavas brigādes komandieris Aldis Feldmanis informē, ka līdz pirmdienas pēcpusdienai Jelgavā un rajonā reģistrēti 30 kūlas ugunsgrēki, no tiem 21 dzēsts pilsētā, bet deviņi – rajonā. Līdz šim lielākā platība liesmojusi Sidrabenes pagastā, kur svētdien pie Garozas tilta pērnā zāle dega astoņos hektāros. Nedēļas nogalē lidlaukā pie Meiju ceļa Jelgavā nosvila kūla piecos hektāros, turpat tuvējā apkaimē arī vakar visas dienas garumā daudzkārt dedzis. A. Feldmanis atzīst, ka ik gadu sausā zāle liesmo vienās un tajās pašās vietās. Tāda ir arī Ganību un Atmodas ielas apkārtne, kur biezi sakuplojušie krūmi liecina, cik ļoti vietējā vara rūpējas, lai pilsētas nomales būtu sakoptas.
Jelgavas pilsētas un rajona Policijas pārvaldes preses sekretāre Ieva Sietniece brīdina iedzīvotājus neaizrauties ar kūlas dedzināšanu, jo liesmas lielu postu var nodarīt gan iedzīvotājiem, gan lopiem. Par pērnās zāles dedzināšanu piemēro naudas sodu no divsimt līdz piecsimt latiem vai administratīvo arestu līdz piecpadsmit diennaktīm. Ja liesmas no zāles pārmetušās uz būvēm un tādēļ radīti lieli materiālie zaudējumi vai ugunsgrēkā gājis bojā cilvēks, policija sāk kriminālprocesu par mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu. Ja tas izdarīts dedzinot vai citādā vispārbīstamā veidā, ja nodarīti materiāli zaudējumi vai ja tādēļ iestājusies cilvēka nāve vai citas smagas sekas, vainīgo var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.
