Līdz šim panākts, ka ES dalībvalstu robežās notiek brīva ceļošana un tirdzniecība, daudzās ir vienota valūta (eiro), ieviešot likumdošanas kvalitātes stingrākas prasības, panākts, ka iedzīvotājiem pieejama drošāka pārtika un zaļāka vide.
Līdz šim panākts, ka Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu robežās notiek brīva ceļošana un tirdzniecība, daudzās ir vienota valūta (eiro), ieviešot likumdošanas kvalitātes stingrākas prasības, panākts, ka iedzīvotājiem pieejama drošāka pārtika un zaļāka vide. Daudzas dalībvalstis, piesaistot ES finanšu līdzekļus, panākušas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos nabadzīgākajos rajonos. Tās vienojušās kopējā rīcībā cīņā pret noziedzību un terorismu. Starp citu, tikai pastāvot starptautiskajai konkurencei, panākts, ka samazinās telefona sarunu cenas, kļuvuši lētāki ceļojumi ar lidmašīnu, bet miljoni iedzīvotāju izmantojuši iespēju mācīties ārzemēs. Piedāvājam iepazīties ar tiem pagrieziena punktiem, kas to nodrošinājuši.
1950. gads – Francijas ārlietu ministrs Roberts Šūmans ierosina integrēt Rietumeiropas ogļu un tērauda rūpniecību.
* * *
1951. gads – sešas valstis (Beļģija, Rietumvācija, Luksemburga, Francija, Itālija un Nīderlande) izveido Eiropas Ogļu un tērauda kopienu (EOTK). Kā paredzēts, EOTK līguma termiņš beidzas pēc 50 gadiem – 2002. gadā.
* * *
1957. gads – tiek parakstīti Romas līgumi, izveidojot Eiropas Atomenerģijas kopienu (EURATOM) un Eiropas Ekonomikas kopienu (EEK). Sešu dalībvalstu mērķis ir nojaukt tirdzniecības un tarifu barjeras starp tām un izveidot kopējo tirgu.
* * *
1967. gads – triju Eiropas kopienu institūcijas (EOTK, EEK un EURATOM) apvienojas. Jaunās institūcijas ir Eiropas Komisija, Ministru padome un Eiropas Parlaments.
* * *
1969. gads – Hāgas sammitā ES nolemj apspriest paplašināšanu, iekļaujot Lielbritāniju, Īriju, Dāniju un Norvēģiju. Tikšanās reizē ierosina turpmākos ziņojumus par ES ārpolitiku gatavot, izveidojot Daviņona komiteju. Jautājumu risināšanai par Ekonomikas un monetāro savienību izveido Vernera komiteju.
* * *
1973. gads – EEK pievienojas Dānija, Īrija un Lielbritānija. Tagad tajā ir deviņas dalībvalstis.
* * *
1979. gads – deviņu dalībvalstu valdības un centrālās bankas izveido Eiropas Monetāro sistēmu (EMS). Tās galvenā iezīme – valūtas kursa mehānisms (VKM), kas nosaka fiksētus, bet koriģējamus maiņas kursus starp iesaistīto valstu valūtām.
* * *
1981. gads – EEK pievienojas Grieķija.
* * *
1986. gads – EEK pievienojas Spānija un Portugāle.
* * *
1986. gads – ekonomikas un monetārās savienības ideju atjauno Vienotajā Eiropas aktā (VEA).
* * *
1988. gads – Eiropadome, ko veido valstu un valdību vadītāji, apstiprina mērķi īstenot Ekonomikas un monetāro savienību (EMS). Ekspertu komiteja toreizējā Eiropas Komisijas prezidenta Žaka Delora vadībā apzina veidus, kā sasniegt EMS. Tās ziņojumā (Delora ziņojums) ierosināta pāreja trīs posmos.
* * *
1989. gads – sākas ES līguma sarunas. Ar to nodibina ES un groza Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu. Īpaši jāuzsver līguma nosacījumi par EMS un Eiropas Centrālās bankas izveidi. Šo dokumentu parasti dēvē par Māstrihtas līgumu.
* * *
1992. gads – tiek parakstīts Māstrihtas līgums. Tas paredz jaunas sadarbības formas starp dalībvalstu valdībām, piemēram, aizsardzības, tieslietu un iekšlietu jautājumos. Ar šo līgumu tiek izveidota ES.
* * *
1993. gads – 1. novembrī, kad to ratificējušas visas 12 dalībvalstis, Māstrihtas līgums stājas spēkā.
* * *
1995. gads – ES iestājas Austrija, Somija un Zviedrija.
* * *
1990. – 1999. gads – trīs posmos tiek sasniegta EMS.
* * *
2002. gads – 12 dalībvalstīs ievieš eiro banknotes un monētas.
* * *
2003. gads – pievienošanās līguma parakstīšana ar desmit Austrumeiropas valstīm.
* * *
2004. gads – 1. maijā ES iestājas desmit jaunas valstis.
* * *
2007. gads – 1. janvārī ES pievienojas Bulgārija un Rumānija.
