Savulaik apsardzes firma «Strēlnieks Zemgale» sāka taisnības meklējumus par Jelgavas Pašvaldības policijas rīcību, kas bez apsardzes sertifikāta veic tās funkcijas. Laika trūkuma dēļ tas palika pusceļā, un Pašvaldības policija turpina savu taktiku.
Savulaik apsardzes firma “Strēlnieks Zemgale” sāka taisnības meklējumus par Jelgavas Pašvaldības policijas rīcību, kas bez apsardzes sertifikāta veic tās funkcijas. Laika trūkuma dēļ tas palika pusceļā, un Pašvaldības policija turpina savu taktiku.
Apsardzes firmas “Strēlnieks Zemgale” īpašnieks un direktors Vilnis Bulduris atzīst, ka mazā uzņēmumā labo notikumu ikdienā nav daudz. Pārsvaru gūst dažādu risinājumu meklējumi.
Līdzīgi kā citiem – darbinieku problēmas
Kā lielākajai daļai darba devēju problēma ir kvalificētu un izglītotu darbinieku trūkums. Tas saistīts ar nepietiekamo atalgojumu, ko savukārt izraisa tas, ka firmas klienti negrib maksāt par pakalpojumu tik, cik tas vērts. Drošību vēlas visi, bet tai nepieciešamos līdzekļus cenšas taupīt. Nodrošināt tādas algas, lai novērstu kadru mainību, nav iespējams. Tas vairs nebūtu bizness, ja nāktos strādāt pa nullēm vai pat ar zaudējumiem, lēš V.Bulduris.
Apstākļos, kad sašaurinās darbinieku izvēles iespējas, biežāk jāpārliecinās, ka interesentam ir nepietiekams intelekta līmenis, trūkst prasmes kontaktēties ar cilvēkiem, kas apsargiem ir ļoti svarīgas. Ja tās piemīt, nereti no jebkuras konfliktsituācijas var iziet kā uzvarētājs, ja ne, rodas sarežģījumi, jāuzklausa un jārisina sūdzības.
Aizvadītajā nedēļā lielās apsardzes firmas “Falck” darbinieki atalgojuma dēļ grasījās streikot. “Šī un citas firmas, kas pieder ārvalstu kapitālam, ir labākā situācijā, jo saņem mātes uzņēmumu atbalstu. Mazajiem par visu jāgādā pašiem – gan par darbinieku apģērbu un nepieciešamajiem speciālajiem līdzekļiem, gan ieročiem un tehnisko nodrošinājumu operatīvajiem izbraukumiem.” Tiesa, no tā, ka lielās firmas nosaka toni un atlīdzības līmeni, arī savs labums.
Motivē darbiniekus iegūt sertifikātu
“Labais ir tas, ka gribu un cenšos cilvēkiem nodrošināt darbu. Sevišķi Jelgavā, kur tomēr ir bezdarbs, tas nav mazsvarīgi. Pieņemot darbā, tiem, kuriem nav apsardzes sertifikāta, dodu iespēju mācīties. To iespējams iegūt paralēli darbam. Cenšos, lai uzņēmumā strādātu sertificēti darbinieki, jo bez sertifikāta viņi ir parasti sargi. Tās ir dažādas kategorijas. Kamēr nav iegūts sertifikāts, darbinieks ir, piemēram, caurlaižu kontrolieris, nevis apsargs. Protams, arī samaksa nav tāda kā apsardzes darbiniekam ar sertifikātu,” stāsta V.Bulduris. Kad pats strādājis par apsargu, visiem maksāts vienādi, neatkarīgi no tā, ir sertifikāts vai nav. Būdams uzņēmuma vadītājs, ieviesis dalīto samaksas sistēmu, lai ieinteresētu darbiniekus izglītoties un iegūt profesionālās kompetences sertifikātu.
Pievēršanos uzņēmējdarbībai V.Bulduris skaidro neviennozīmīgi. No vienas puses, vari būt sev saimnieks. Bet tajā pašā laikā raižu un rūpju ir krietni vairāk. Maza uzņēmuma saimniekam jāveic visas funkcijas – gan priekšnieka un vietnieka, gan lietveža un saimniecisko jautājumu pārzinātāja. Līdztekus apsardzes darbiniekiem SIA “Strēlnieks Zemgale” tiek algota vienīgi grāmatvede. V.Bulduris savulaik bijis apsardzes darbinieks, tad firmas izpilddirektors, līdz no sadarbības partneriem uzņēmumu atpircis. Pašlaik viņš turpina mācības augstskolā “Turība”. Zināšanas papildina savā, drošības speciālista, profesijā.
Ar vietējām firmām – koleģiālas attiecības
SIA “Strēlnieks Zemgale” ir pieci apsardzes posteņi. Lielākoties firma orientējas uz ražošanas uzņēmumu apsardzi. Tirdzniecības uzņēmumiem pagaidām nav pievērsusies. Pašlaik lielākas “galvassāpes” visbiežāk rodas tiem, kas apsargā naktsklubus. “Savulaik Studentu klubā sargāju balles. Nebija vienkārši. Sevišķi, kad iedzēruši, apmeklētāji kļūst kašķīgi. Nācās savaldīt viņu rokas. Šī joma nav vienkārša,” lēš V.Bulduris. Uzņēmumu apsardzē Jelgavas objektos, veicot tiešās funkcijas, problēmas nav bieža parādība. Par autostāvvietu apsardzi Rīgā to nevar teikt. Diezgan bieži ir zādzības un citas problēmas. Šiem objektiem nepieciešama lielāka uzmanība. Lai strādājošajiem atvieglotu darbu, ierīkota video novērošanas sistēma.
Līdztekus “Strēlnieks Zemgale” Jelgavā ir vēl dažas nelielas apsardzes firmas. Izveidojusies sadarbība ar “Baltic Security Service”, vajadzības gadījumā tiek izmantoti tās mobilās grupas pakalpojumi. “Ja kādā rūpnīcā konstatē nekārtības, saucam mobilo grupu, ja nepieciešams, tā vainīgo nogādā policijā. Tas parasti notiek reizēs, kad rūpnīcas strādnieki tikuši pie alkohola. “Ja viņi izraisīs nelaimes gadījumu, sevi sakropļos vai tamlīdzīgi, vadība prasīs, ko apsardze darīja, ja neredzēja, ka darbā atrodas cilvēki dzērumā. Tad mūsu darbinieki spiež trauksmes pogu un attiecīgi rīkojas. Ar vietējām apsardzes firmām nav nekādu problēmu. Attiecības ir ļoti koleģiālas.”
Pašvaldība lēmumu nav mainījusi
Firma “Strēlnieks Zemgale” bija tā, kas pirms diviem gadiem sāka patiesības meklējumus Jelgavas Pašvaldības policijas rīcībā. Tolaik Ģenerālprokuratūras prokurors J.Ilsteris, izskatot Latvijas Detektīvu un drošības dienestu federācijas iesniegumu par Zemgales tiesu apgabala un Jelgavas pilsētas prokuratūras atbildēm, iesniedza pilsētas Domē protestu par tās 2004. gada jūnija lēmumu. Tas noteica tādu maksas pakalpojumu sniegšanu kā objekta uzraudzība, drošības garantēšana personām naudas un materiālo vērtību pārvietošanas darbībās un citu, kā arī maksu par minētajiem Pašvaldības policijas (PP) pakalpojumiem. Prokuratūra norādīja, ka Domes lēmums ir neatbilstošs likumiem un pilnībā atceļams.
Pašvaldība tolaik pauda, ka tās rīcība būs atkarīga no tiesas lēmuma. Taču nekas nav mainījies.
Turpina īstenot negodīgu konkurenci
V.Bulduris atzīst, ka lieta nonākusi līdz Zemgales apgabaltiesai. Tiesnese ieteikusi vērsties nākamajā instancē, kas varētu sniegt kompetentāku atzinumu. Tā kā taisnības meklējumi prasījuši lielu laika un enerģijas patēriņu, lietas turpināšana atzīta par nelietderīgu. Tādējādi viss turpinās vecajās sliedēs.
Likumā par apsardzi teikts, ka to veic licencētas apsardzes firmas. Tomēr Jelgavā tas netraucē to darīt Pašvaldības policijai.
“Esam piedalījušies kopā ar citām firmām konkursos, kur pretendē arī Pašvaldības policija. Nebūtu nekas pretī, ja vērtējums būtu godīgs. Diemžēl kuluāros pēc tam nācies dzirdēt, ka iznākums saistīts ar kādas ietekmīgas personas ieteikumu par to, kam konkursā būtu jāuzvar. Esmu interesējies, kā ir citās pilsētās. Rīgā, piemēram, Pašvaldības policija veic tiešo darbu.
Apsardzes firma maksā par licenci, iegādājas ieročus, formas. Pašvaldības policija nomaina tikai uzšuves, nekas vairāk nav jāiegādājas. Licences tai nav, viss pārējais nodrošināts par nodokļu maksātāju naudu. Šie apstākļi šai struktūrai ļauj noteikt zemāku cenu jeb dempingot. Tā nav vienlīdzīga konkurence,” domā V.Bulduris.
