Iedzīvotāji no Madaru ielas sūdzas, ka atsevišķu privātmāju saimnieki tuvējos grāvjos iepludina virtuves un veļas mazgāšanas ūdeņus.
Iedzīvotāji no Madaru ielas sūdzas, ka atsevišķu privātmāju saimnieki tuvējos grāvjos iepludina virtuves un veļas mazgāšanas ūdeņus. Taču kādudien no šādas appludinātas vietas, kas atrodas iepretim Madaru ielas 28. mājai, notekūdeņus “Pilsētsaimniecības” darbinieki pārsūknējuši uz blakus teritorijas grāvi pie Smilšu ielas nama. Tur tagad valdot neciešama smaka. Kādēļ šie ūdeņi nav vesti prom, bet pārlieti netālu, jautā jelgavnieki.
Madaru ielas mikrorajonā daudzām mājām nav atrisināta saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu aizvadīšanas problēma. To atzīst arī pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktora vietnieks projektu realizācijas jautājumos Jānis Lange. “Iedzīvotāji rīkojas bezatbildīgi un iepludina saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņus grāvju sistēmā, kas paredzēta lietusūdens novadīšanai,” saka J.Lange. Tādēļ arī veidojas dažādas smakas.
Kāds vīrietis no Madaru ielas 28 “Ziņām” sacīja, ka pirms vairākiem gadiem ieracis ap desmit centimetru resnu cauruli pāri ceļam, tādējādi savienojot grāvjus abās ielas malās. Pēc viņa teiktā, tas bija nepieciešams, lai liekie ūdeņi pārplūstu uz zemāko vietu. Taču pirms dažiem gadiem pretējās mājas Madaru ielā 21 dzīvojošie grāvi pie sava nama aizbēruši. Vīrs domā, ka baltais un smakojošais šķidrums, ko klāj putu kārta, viņa mājas pusē attek no Madaru ielas 21 dzīvokļiem. Mēneša sākumā jelgavnieki lūdza “Pilsētsaimniecības” palīdzību, bet pārsteigums bija brīdī, kad speciālisti izsūknēto ūdeni nevis aizveda prom, bet pārlēja tuvējā grāvī pāris māju tālāk. Tad smakoja arī tur. “Pārsūknēšana no viena grāvja otrā bija pagaidu risinājums, jo tur nav nodrošināta caurtece, tādēļ veidojas pārāk liels ūdens uzkrājums,” vērtē J.Lange. Grāvju caurteces regulāri aizsprostojas tieši saimnieciskās kanalizācijas notekūdeņu iepludināšanas dēļ, jo šīs komunikācijas tam nav paredzētas. Tomēr tajā pašā dienā, kad sākta pārsūknēšana, arī otrs grāvis tika iztukšots un notekūdeņi aizvesti.
Pagaidām nesodīs
“Pilsētsaimniecība” un Jelgavas Pašvaldības policija jau brīdinājusi māju īpašniekus par pienākumu pieslēgties pilsētas centralizētajam saimnieciskās kanalizācijas tīklam vai citādi risināt situāciju atbilstoši Jelgavas pašvaldības saistošajiem noteikumiem un vides prasību standartiem. “Ja iedzīvotāji nereaģēs, atsevišķos gadījumos tiks izskatīta iespēja noslēgt kanalizācijas komunikāciju ievadus grāvju sistēmā un piemērot administratīvo sodu,” aģentūras direktora vietnieks gan neatklāj, kādēļ ieraktās caurules nekavējoties netiek izņemtas un savrupmāju īpašnieki sodīti. Redzams, ka tā ir klaja bezatbildība un naudas līdzekļu taupīšana, nodarot kaitējumu videi. Jo pie katras privātmājas ir kanalizācijas nosēdaka, ko var jebkurā laikā izsūknēt. Iedzīvotāji tajās iepludina tikai tualetes ūdeņus, bet šķidrumu no virtuves bez sirdēstiem laiž grāvī.
Izdevīgāk – visai ielai
J.Lange atzīst, ka racionālākais un saimnieciskākais veids, kā apsaimniekot privāto māju kanalizācijas sistēmu, ir pieslēgties centralizētajam kanalizācijas tīklam. SIA “Jelgavas ūdens” tehniskais direktors Ēvalds Jaudzems teic, lai to izdarītu, vispirms jāvēršas “Jelgavas ūdens” Tehniskajā daļā, tur izskatīs labāko kanalizācijas ierīkošanas variantu. Šajā uzņēmumā par aptuveni astoņiem latiem var saņemt tehniskos noteikumus, bet darbu tehniskais projekts izmaksās ap 50 latu. Lai noskaidrotu lētāko variantu, ieteicams veikt cenu aptauju. Ē.Jaudzems arī atgādina, ka izdevīgāk apvienoties visiem ielā dzīvojošajiem, jo tad Jelgavas pašvaldība finansē pusi no ielas centrālā kanalizācijas vada ierīkošanas. Katras savrupmājas īpašniekam pilnībā jāsedz vien pievada izbūves izdevumi.
Vietās, kur nav iespējams pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai, jāveido mūsdienu prasībām atbilstošas notekūdeņu nosēdakas. Tās regulāri jātukšo māju īpašniekiem, tā nepieļaujot kanalizācijas novadīšanu grāvju komunikācijās.
