LDDK kā sociālā dialoga ieviešanas un stiprināšanas līderis nacionālajā līmenī iestājas par sociālā dialoga principu ieviešanu uzņēmumu korporatīvajā pārvaldē reģionu līmenī un nozaru trīspusējā sociālā dialoga sarunās.
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) kā sociālā dialoga ieviešanas un stiprināšanas līderis nacionālajā līmenī iestājas par sociālā dialoga principu ieviešanu uzņēmumu korporatīvajā pārvaldē reģionu līmenī un nozaru trīspusējā sociālā dialoga sarunās.
Uzņēmēju produktīvu sadarbību ar valsti un pašvaldību, kā arī aktuālo jautājumu efektīvu risināšanu nodrošina sociālais dialogs, kura veidošanā aktīvi strādā LDDK. Tā apvieno jau 35 Latvijas tautsaimniecībā ievērojamas nozaru, profesionālās asociācijas un federācijas, kā arī uzņēmumus, kuros strādā virs 50 darbiniekiem. LDDK biedri nodarbina vairāk nekā 30% Latvijas darbaspēka.
Patlaban reģionos darbu sākuši LDDK sociālā dialoga koordinatori, kuru uzdevums būs analizēt esošo situāciju trīspusējā sociālā dialoga jomā reģionā, veicināt reģiona sociālās partnerības veidošanos, aicinot uzņēmējus apvienoties (pievienoties) darba devēju organizācijās, kas tiks pārstāvētas LDDK nacionālajā līmenī. Plašāk stāsta LDDK ģenerāldirektore Elīna Egle:
Nacionālajā mērogā LDDK ir kļuvusi par veiksmīgu sarunu partneri valdībai, Saeimai un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienībai, un mums ir ārkārtīgi svarīgi pielietot līdzšinējo veiksmīgo pieredzi arī reģionos, kur patlaban daudzi neatrisināti uzņēmējdarbības jautājumi saistīti tieši ar sociālā dialoga trūkumu. Tāpēc LDDK jau pagājušajā gadā noslēdza nozīmīgu sadarbības līgumu sociālā dialoga veicināšanai ar Latvijas Lielo pilsētu asociāciju, kā arī trīspusējo līgumu ar Latvijas Pašvaldību savienību un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību.
Patlaban piecos Latvijas reģionos un to lielākajās pilsētās darbu sākuši arī LDDK sociālā dialoga koordinatori reģionos. Tās ir pilsētas ar nozīmīgāko ietekmi uz procesiem tautsaimniecībā – Daugavpils, Liepāja, Jelgava, Valmiera un Ventspils.
Kādi būs reģionu koordinatoru galvenie uzdevumi?
Daudzus jautājumus LDDK kā uzņēmēju interešu pārstāve gan reģionālajā, gan nacionālajā līmenī spēs risināt vēl veiksmīgāk, precīzi zinot reģionālās problēmas un vajadzības. Tāpēc svarīgākie koordinatoru uzdevumi ir uzņēmēju informēšana par sociālā dialoga iespējām, kā arī pašreizējās situācijas apzināšana. Nepieciešams precīzi izprast, kādas ir problēmas sociālā dialoga veidošanā un kas ir to pamatā – sarunas pušu vājums, nevēlēšanās risināt sarunu atklātā ceļā vai kādi citi iemesli.
Reģionālo pārstāvju funkcijās ietilpst arī sadarbības koordinācija ar arodbiedrībām, atbalsta sniegšana darba devējiem kolektīvo līgumu slēgšanā un civilizētu attiecību veidošanā ar darba ņēmējiem. Svarīga ir arī reģionālās partnerības attīstīšana – vairākos reģionos uzņēmēju klubi ir neformāli, taču būtu svarīgi, lai tie kļūtu par juridiski atzītām un ilgtspējīgām vienībām.
Ko nozīmē uzņēmēju interešu pārstāvniecība – vai procesu ietekmēšana ir reāla?
Patlaban ir ļoti lielas iespējas iesaistīties procesos gan nacionālajā, gan reģionālajā līmenī. Ietekmēt spēles noteikumus – likumdošanas un normatīvo aktu vidi – ir tikai mūsu pašu rokās, taču tos nevar mainīt par labu atsevišķa spēlētāja interesēm. Tāpēc nepieciešams sociālais dialogs, kad sadarbojas visas iesaistītās puses.
Piemēru šādas pieejas efektivitātei ir daudz: LDDK aktivitāšu rezultātā sākusies virzība tik svarīgos jautājumos kā neapliekamā minimuma palielināšana, maksātnespējas nodevas un uzņēmuma ienākuma nodokļa samazināšana u.c.
Arī pašvaldību līmenī esam sākuši pirmās sarunas un apzinājuši problēmu loku. Viena no aktuālākajām ir nekustamā īpašuma nodokļa likme, kura ļoti daudziem uzņēmumiem ir paaugstināta neadekvāti un var pat apdraudēt to eksistenci (un līdz ar to arī daudzu cilvēku darbavietas). Otrs jautājums ir teritoriālie plāni, kuru izstrādē jāiesaistās daudz plašākam interešu grupu lokam.
Kā iespējams pilnveidot sadarbību un darba devējam aizstāvēt savas intereses?
Patlaban ar LDDK aktivitātēm reģionos ir jau panāktā pašvaldību izpratne par trīspusēju sadarbības līgumu un padomju nepieciešamību. Līdz ar to nākamais solis ir darba devēju apvienošana un sagatavošana, lai daudz augstākā pārstāvniecības un argumentācijas līmenī veiktu sarunas ar arodbiedrībām un pašvaldībām.
Jo stratēģiskāk domājoši un aktīvāki būs uzņēmēji, jo sakārtotāka kļūs uzņēmējdarbības vide. Tā vietā, lai sūrotos šaurā lokā par neatrisinātiem jautājumiem, uzņēmējiem jāapvienojas spēcīgā organizācijā, lai efektīvi risinātu šos jautājumus.
Ir svarīgi veidot organizētu pilsonisko sabiedrību un kļūt par līdzvērtīgiem sarunu partneriem sadarbības organizācijām un valsts institūcijām, kā arī pašvaldībām, lai kopīgi strādātu Latvijas izaugsmei un labklājībai.
