Ledus skulptūru festivāla fotokonkursam mazāk darbu nekā pagājušogad sūtījuši jelgavnieki.
Ledus skulptūru festivāla fotokonkursam mazāk darbu nekā pagājušogad sūtījuši jelgavnieki. Aktīvāki bijuši ļaudis pārējā Zemgalē, kā arī Rīgā un citur Latvijā. Foto saņemti pat no Viļņas. Bet skatītājiem visvairāk patikusi baušķenieka Ata Stundas iemūžinātā ledus bāra liesmošana.
Līdz šīs nedēļas sākumam Jelgavas kultūras nama pirmajā stāvā bija apskatāma 9. starptautiskā ledus skulptūru festivāla fotokonkursa izstāde. Kā “Ziņas” jau rakstīja, tajā šogad piedalījās 21 ledus tēlnieks no 11 valstīm, un viņu darbus apskatīja vismaz 52 000 cilvēku. Daudzi redzēto, kā ik gadu, iemūžināja fotogrāfijās, un 67 autori atsaucās pilsētas pašvaldības aģentūras (JPPA) “Kultūra” aicinājumam piedalīties fotokonkursā.
No iesūtītā 461 attēla fotogrāfu un mākslinieku žūrija izvēlējās 32 darbus. To autori – Andris Drešmanis, Rinalds Vācers, Aleksandrs Rezņiks, Ginta Dansone, Elmārs Upīte, Eduards Kapša, Mārtiņš Kalniņš, Vita Razgale, Atis Stunda, Jānis Skulte, Jānis Kupčs, Inese Raubena, Juris Ainārs, Mārtiņš Cauka un Kaspars Bērziņš – otrdien tika aicināti uz izstādes noslēgumu, kur sumināja gan žūrijas noteikto uzvarētāju, gan skatītāju simpātiju ieguvēju. Par pēdējo izstādes apmeklētāji lēma, uzrakstot uz balsošanas lapiņas tīkamākā darba numuru un lapiņu iemetot balsošanas kastē.
“Bija interesanti,” par iesūtīto darbu dažādību izteicās JPPA “Kultūra” projektu vadītājs Ivars Pirvics, stāstot, ka atsūtīti ne vien ar filmu fotoaparātiem un digitālajiem, bet pat mobilajos telefonos tapuši attēli. Bija fotogrāfijas, kurās varēja redzēt, ka šis festivāls izcēlās ar lielo apmeklētāju skaitu. Citi bija sabildējuši mammas, tētus, bērnus, vēl citi nodevās atspīdumu rotaļu spēlēm un tamlīdzīgi. Bet, tā kā šis bija ledus skulptūru fotokonkurss, svarīgākais – lai bildēs parādās ledus skulptūras, turklāt, lai gaismu krāsainībā nepazūd šā tēlniecības materiāla īpatnības. Protams, svarīgi arī, cik kvalitatīvi, oriģināli un kompozicionāli pareizi foto tapis. Šie bija tie kritēriji, pēc kuriem no vairākiem simtiem darbu atsijāja dažus desmitus. Labākos noteica nevis pēc viena foto, bet, ja konkursants bija iesūtījis vairāk darbu, – pēc visa veikuma.
Skatītāju balsošanas kastē tika atrastas 1149 zīmītes. No tām 175 vēstīja, ka to rakstītājiem visskaistākais, interesantākais un atmiņā paliekošākais šķiet baušķenieka Ata Stundas darbs. Viņš bija pamanījies nofotografēt atraktīvās izdarības ledus bārā neilgi pēc pirotehnikas šova laukumā – no ledus gatavotās dzērienu tirdzniecības vietas apliešanu ar spirtu un aizdedzināšanu. Arī žūrijas (tā, acīmredzot baidoties no mazāk cildināto amatbrāļu atriebības, gribēja palikt anonīma) galveno balvu ieguva cilvēks no Bauskas – Mārtiņš Cauka, kurš apbalvošanā klāt gan nebija.
Toties ceļu no kaimiņu rajona centra bija mērojis skatītāju balvas ieguvējs A.Stunda, kurš pastāstīja, ka ar fotografēšanu nodarbojoties gadus trīsdesmit, jau labu laiku piederot tiem, kas augstu vērtē digitālās tehnikas ērtības jeb, viņa vārdiem, filmu aparāti viņam “apnikuši”, festivālu neapmeklē pirmo gadu un, starp citu, pērnā ekspozīcija patikusi labāk.
Baušķenieku īpatsvars ilustrēja I.Pirvica teikto, ka aktīvāki nekā mūsu pilsētas iedzīvotāji šogad bijuši ļaudis citur Latvijā: Zemgalē, Rīgā. Foto konkursam saņemti pat no Viļņas.
Šogad ledus skulptūras neceļoja (ja neskaita mazo darbu aizvešanu uz Ogri, lai tur tie pavadītu dzīves pēdējās nedēļas), taču turneju pa kultūras iestādēm citur Latvijā drīz sākšot fotoizstāde. Pirmā pietura paredzēta Jūrmalā.
