Pagājis tikai pāris dienu, kopš ES apritējuši 50 gadu.
Pagājis tikai pāris dienu, kopš ES apritējuši 50 gadu. Tas notika tajā tālajā 1957. gada 25. martā Itālijas galvaspilsētā Romā, kur sešu valstu – Francijas, Vācijas, Itālijas, Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas – pārstāvji parakstīja Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanas līgumu, kā arī līgumu, kas dibināja EURATOM. Šajos gados sešu valstu kopiena izaugusi līdz divdesmit septiņu valstu savienībai, tāpēc 2007. gadā par godu šim notikumam risināsies dažādi pasākumi. Viens no tiem bija Eiropas Komisijas, Eiropas Parlamenta un Jauniešu foruma 24. un 25. martā Romā organizētais Eiropas Jaunatnes sammits, kas pulcēja vairāk nekā divsimt dalībnieku no visas Eiropas, tajā skaitā Latvijas, ar mērķi atklāt savu vīziju par ES nākotni.
Lai izvēlētos, kuri četri jaunieši Romā aizstāvēs mūsu valsts jauniešu viedokli, Latvijas Jaunatnes padome sadarbībā ar “Eiropas Māju”, Jaunatnes starptautisko programmu aģentūru un Latvijas Republikas Ārlietu ministriju organizēja nacionālās debates par ES nākotni. Tajās piedalījās vairāk nekā 90 dalībnieku no visas Latvijas un debatēja par tādiem Eiropas projekta aspektiem kā Konstitucionālais līgums, Eiropas sociālais un ekonomiskais modelis, ilgtspējīgā attīstība, ES un globalizācija, Eiropas demokrātija un pilsoniskās sabiedrības veidošana, jaunatne un izglītība ES. Intensīvā darbā tapa kopēja deklarācija. Pēc tam notika balsojums, kurā Latvijas delegācijas sastāvā tiku iekļauta arī es.
ES gadadiena ir iemesls svinībām arī jauniešiem, jo tā atnesusi mieru, stabilitāti, izaugsmi un sniegusi iespējas, kādas iepriekšējās paaudzes nav baudījušas. Tomēr pēc sekmīgas desmitgades izskatās, ka Eiropas projekts zaudējis attīstības virzienu un iedvesmu. Konstitucionālā līguma noraidīšana Francijā un Nīderlandē skaidri norādījusi, ka eiropiešiem trūkst pārliecības, kā ES jāattīstās. Vēl vairāk, šodien jaunieši saskaras ar daudzām grūtībām – palielinājusies nedrošība, samazinājies sociālais taisnīgums, īpaši saistībā ar darbu un izglītību, mājokļiem un klimata pārmaiņām. Globalizācija un globālās ekonomikas efekti rada jaunus un nopietnus izaicinājumus sociālajām tiesībām un videi. Jaunieši sagaida, ka šīs problēmas risinās politiķi visos līmeņos. ES ir svarīgākais līmenis, kurā tam pievērsties, ja pilsoniskā sabiedrība tiek pilnībā iesaistīta lēmumu pieņemšanas procesā.
Tieši tāpēc līguma gadadienā satikāmies Jaunatnes sammitā, kas norisinājās Romā paralēli Eiropadomes sammitam Berlīnē, nosaucot savas gaidas par Eiropas projekta turpmākajiem 50 gadiem. Katra dalībvalsts ieradās ar tās nacionālo debašu deklarāciju, kas vēlāk tika apvienotas vienā, tādējādi sniedzot iespēju apkopot visas Eiropas jauniešu viedokli. Bija liels prieks, ka šī dalībvalstu deklarācija ļoti krasi neatšķīrās no mūsējās, arī īpaši labojumi vai papildinājumi netika izdarīti. Jaunieši 12 darba grupās diskutēja par tiem pašiem sešiem Eiropas projekta aspektiem, par kuriem jau debatējām Latvijā, lai no kopējas deklarācijas par vienu tēmu izveidotu kodolīgu un viegli saprotamu ziņojumu, ko vēlāk iekļaut kopējā ziņojumā un prezentēt Eiropas ministriem.
Romā uz tikšanos ar mums bija uzaicināti daudzi Eiroparlamenta deputāti un komisāri. Mani visvairāk iedvesmoja Agneses Helleres uzruna (kundzei ir jau 78 gadi). Viņa paglābusies no holokausta, viņas grāmatas par politiku un vēsturi izdotas vairāk nekā divpadsmit pasaules valodās, bet publikācijas ungāru valodā iekļautas Bībelē un ebreju vēstures grāmatās. Interesants likās arī ekonomists Džeremijs Rifkins, kas ir vairāk nekā 17 izdevumu autors – par zinātnes un tehnoloģijas ietekmi uz ekonomiku un vidi un globalizācijas problēmām, starp kurām kā galveno min globālo sasilšanu.
Plenārsēdē tieši Romas līguma gadadienā tika prezentēts katras grupas darbs un Eiroparlamenta deputātiem nodots mūsu kopējais ziņojums.
Bija arī iespēja ar citiem Eiropas jauniešiem apmainīties gan viedokļiem, gan pieredzi, uzzināt, kāds ir viņu skatījums uz Eiropas nākotni. Sadraudzējāmies ar sammita dalībniekiem no Nīderlandes. Viņi mums paskaidroja, ka Konstitucionālais līgums viņu valstī netika apstiprināts nevis tādēļ, ka Nīderlande ir viena no dibinātājvalstīm, bet gan tāpēc, ka tas bija ļoti garš un sabiedrībai grūti saprotams. Viņi pastāvot uz to, lai līgumu varētu viegli saprast, viņi ir par tā pieņemšanu, tādējādi Eiropā tiktu veicināta pilsoniskā līdzdalība un iedzīvotāji sāktu apzināties sevi ne tikai kā savas valsts, bet arī kā Eiropas pilsoņus.
Uzzināju, ka, piemēram, Malta un Spānija cīnās ar imigrantiem no Āzijas un Āfrikas, jo to lielā pieplūduma dēļ darbu zaudē daudzi vietējie, tādēļ šajās valstīs palielinās rasisms. Pastāstīju arī par Latvijas situāciju – inflāciju un uzņēmumu slēgšanu vai pārdošanu ārzemju uzņēmējiem. Katrai zemei ir savas problēmas, kas jānovērš pašiem, kā arī kopīgi ar citām ES dalībvalstīm, bet ne vienmēr ES būs tā, kas visu atrisinās.
Bija laiks arī atpūsties un apskatīt Romas vēsturiskās vietas, tostarp pili, kur parakstīts ES dibināšanas līgums. Pilsētā notika plašas svinības. Gan bērnu dziedāšana, gan katras ES dalībvalsts stends, gan uz ielas izklātā Eiropas karte, muzikālais vilcieniņš un līksmība bija pierādījums tam, ka cilvēki apzinās sevi kā Eiropas daļu un jūtas tai piederīgi. Atgriezusies Latvijā, uzzināju, ka nekādi lielie pasākumi par godu ES netika organizēti un diez vai daudzi iedzīvotāji zināja par šo dienu.
Mēs nevaram mainīt to, kāda Eiropa bijusi, taču varam ietekmēt to, kāda tā būs. Jauniešu viedoklis ir īpaši svarīgs tagad, kad tiek diskutēts par jautājumiem, kas noteiks ES attīstību, jo mēs taču esam tie, kas veidos Eiropas nākotni, un esam līdzatbildīgi tās veidošanā.
Inga Veisa, Spīdolas ģimnāzijas 12. klases skolniece
