ES izglītības programma «Socrates» radusi iespēju finansiāli atbalstīt dažādus starptautiskus projektus – arī vērstus uz skolu attīstību.
ES izglītības programma “Socrates” radusi iespēju finansiāli atbalstīt dažādus starptautiskus projektus – arī vērstus uz skolu attīstību. Pēc trīs gadu darba nupat tāds noslēdzies konferencē Jelgavā, kurā pieredzē bagātinājās Vācijas, Maltas, Lietuvas skolu un mūsu Valsts ģimnāzijas pārstāvji.
Atbildēt uz “Socratis” akcijas “Comenius” projekta “Skola ir mana pils – mīts vai realitāte?” jautājumu 2003. gadā sāka Šauļu Juļus Janoņa ģimnāzija, aicinot iesaistīties arī pārējās dalībvalstis. Mērķim attīstīt izpratni par četru valstu izglītības sistēmām, tās salīdzināt, izvērtēt valstisku un nevalstisku organizāciju ietekmi uz skolu, veicināt pedagogu sadarbību un apmainīties atziņām par motivēšanas un vērtēšanas sistēmām pievienojās Verdalas Kristīgais zēnu licejs no Maltas, Jelgavas Valsts ģimnāzija un Berlīnes Vadības un biroja ekonomikas centrs, kur skolēni iegūst profesionālo un vidējo izglītību.
Tēti, es dziedu latviešu korī!
Pieredzes apmaiņa, šķiet, tā visprecīzāk varētu raksturot “Comenius” projekta būtību. Trīs gadu laikā mainījās pedagogi, vairākas nedēļas strādājot ar citas valsts skolēniem. “Mācīt zēnu klasi Maltā bija avantūra, kas izdevās. Viņi bija ļoti priecīgi, kad varēja “pielabot” manu angļu valodu vai ciparu rakstību, jo pat tos šajā valstī raksta citādi,” atzīst Juļus Janoņa ģimnāzijas fizikas skolotāja Valentīna Rakužiene.
Skolēni mainījās esejām par projekta tēmu. Labākās tika sūtītas dalībvalstīm, kur izvēlējās pēc viņu ieskatiem visizdevušākās. Maltieši par labāko atzina ģimnāzijas 11.d2. klases skolnieces Jolantas Biškinas pārdomas. “Piekritu, ka skolu var pielīdzināt pilij, jo tā ir vieta, kur mūs pilnveido un parāda turpmāko ceļu,” teic darba autore.
Norisinājās arī fotogrāfiju apmaiņa. Dalībvalstīs tika izveidotas tematiskas fotogalerijas, kas vēstīja par vietējās sabiedrības un skolu ikdienas dzīvi.
Projekta dalībnieki mainījās arī idejām, kas nepieciešams, lai izglītības iestādē justos droši, veicot dažādas skolēnu aptaujas, kā arī sadarbībā ar sociālajiem pedagogiem projekta dalībvalstīs pētot skolas sociālo klimatu.
Mainījās arī skolēni. “Manuprāt, projekta laikā visjaukākais bija tas, ka pie mums viesojās maltieši,” teic projekta koordinatore Valsts ģimnāzijā Ilvija Rikmane. “Tā kā “Skaliem” bija mēģinājums, viņi iejutās kora vienotā dziedāšanā. Zēniem tas šķita ļoti liels pārdzīvojums – kāds uzreiz tēvam rakstīja īsziņu: iedomājies, es dziedu korī latviešu valodā! Vienam otram radās draudzība, kas vēl līdz šim brīdim turpinās.”
Šauļi – divu stundu atšķirība
Pērnā gada nogalē lietuviešu izglītības sistēmu, piedaloties stundās, uz savas ādas izbaudīja četri Valsts ģimnāzijas 11.d2. klases audzēkņi un pedagogi. Pēc vizītes jaunieši stāsta: “Kaut arī Šauļi atrodas tika nepilnu divu stundu braucienā no Jelgavas, secinājām, ka starp mūsu skolām tomēr pastāv nelielas atšķirības gan mācību metodēs, gan jauniešu attiecībās ar vienaudžiem un pieaugušajiem. Arī attieksme pret mācībām viņiem ir citāda – stundās audzēkņi cītīgāk seko vielai, taču daudzi vidusskolēni, piemēram, angliski un īpaši krieviski, komunicē manāmi zemākā līmenī. Savukārt ar mūziku nodarbojas daudz vairāk audzēkņu – viņu skolā ir pat vairākas mūziķu grupas, kas pārstāv dažādus stilus.” Par lielāko ieguvumu brauciena dalībnieki atzīst iespēju uzlabot angļu valodas zināšanas, iepazīt jaunus draugus un “ielauzīt mēli” kaimiņvalsts valodā.
Valsts ģimnāzijas sociālā pedagoģe Regina Detlava pēc tautības ir lietuviete. Viņai viesošanās Šauļos raisīja nostalģiskas jūtas, jo šajā pilsētā beigusi institūtu. Pēc brauciena R.Detlava atzīst: “Kaut lietuvieši piesaista daudz fondu, materiālā bāze mums ir labāka. Vidusskolā gaumīgi iekārtota skolotāju un skolēnu relaksācijas telpa. Pedagogi starpbrīžos var padzert tēju un izlasīt jaunākās avīzes.
No sociālā pedagoga viedokļa jāteic, ka problēmas ir identiskas – darbā aizņemti vecāki, daudzi devušies peļņā uz Īriju. Bērni, īpaši vidusskolas vecuma, dzīvo vieni un paši vada saimniecību.”
* * *
Par projekta pasākumiem zināja visa skola. Angļu valodas stundās par tēmu “Skola ir mana pils – mīts vai realitāte” notika “prāta vētras”. Risinājās arī erudītu konkurss par dalībvalstu vēsturi, kultūru, politiku un sadzīvi. Katra klase veidoja fotoreportāžu “Viena diena manā skolā”.
“Comenius” projekts noslēdzās 23. martā Jelgavā, Valsts ģimnāzijā, starptautiskajā skolu attīstības konferencē ar cerību sadarboties arī turpmāk.
***
Konferences dalībnieku viedokļi
Rims Budraitis (Lietuva):
Skolu vadītāju un pedagogu vidū bieži valda uzskats, ka jāstrādā stundās un nedrīkst tās kavēt, taču mūsdienās parādās jaunas metodes, norisinās dažādi projekti, tostarp starptautiski, kas ir liels ieguvums, lai paaugstinātu kvalifikāciju pedagoģijā, metodikā un starpkultūru attiecībās.
Šis projekts attaisnojis “braukāšanu apkārt”, jo bija iespēja salīdzināt četru valstu izglītības sistēmas.
Torstens Mīlke (Vācija):
Projekta ieguvumu raksturo šāda aina: īstenojot skolēnu apmaiņu, iegāju klasē un jautāju, kurš būtu ar mieru doties uz Baltijas valstīm. Neviens nepiekrita, jo aizspriedumi un vecie uzskati bija darījuši savu. Tomēr, kad desmit bērnu izmēģināja apmaiņu, daudzi ar nepacietību jautāja, kad būs nākamā.
Valentīna Rakužiene (Lietuva):
Lietuvā bija izveidojies komplekss, ka mūsu izglītības sistēma ir sliktāka nekā citur Eiropā, taču projekta laikā secinājām, ka tā nemaz nav. Iespējams, nedaudz “klibo” materiālā bāze, bet skolēni taču visur ir vienādi, un skolas saskaras ar līdzīgām problēmām.
Projekts noslēdzies ar labiem rezultātiem – esam kļuvuši kā liela ģimene.
