25. martā, kad Latvijā pieminēja padomju represijās cietušos, daudzi jelgavnieki pastkastēs saņēma «apsveikumu».
25. martā, kad Latvijā pieminēja padomju represijās cietušos, daudzi jelgavnieki pastkastēs saņēma “apsveikumu”. Krievu kluba vārdā to parakstījis bijušais Jelgavas pašvaldības deputāts, no PCTVL saraksta Saeimā ievēlētais Valērijs Buhvalovs un kāds Leonīds Ņesterovs. Vēstījuma nosaukums ir “Naše ģelo” (“Mūsu lieta” – tulkojumā no krievu valodas). Cik noprotams, vēstījums paredzēts regulārs, jo iznācis tā pirmais numurs. Izlasot visas četras lappuses, kļūst skaidrs – minētā biedrība, kas, ticamākais, pārstāv tās pašas “bites”, ņēmusi vērā rudenī notikušo Saeimas vēlēšanu rezultātus.
Visā Latvijā, Jelgava nav izņēmums, tās saņēma ne tuvu cerēto vēlētāju atbalstu. Šoreiz konkurenci radīja un lielāku piekrišanu guva daudz “mērenākais” Saskaņas centrs ar Nilu Ušakovu priekšgalā. Līdzšinējie “bišu” piekritēji, kuri 2005. gadā Jelgavas pašvaldībā ievēlēja divus deputātus (viens pašlaik pārstāv Saskaņas centru), skaidri parādīja, ka viņiem stāvēšana uz mūžīgajām barikādēm un nekonstruktīvas prasības apnikušas. Tukši brēkt pret debesīm un mītiņos pieprasīt abstraktas tiesības – tas neko nav devis. Acīmredzot, lai arī Jelgavā “bites” nesagaidītu tādu pašu iznākumu kā Saeimas vēlēšanās, kungi sarosījušies savlaicīgi vervēt piekritējus 2009. gada pavasarī paredzētajām pašvaldību vēlēšanām.
Jāteic, ka vēstījuma saturs nedaudz pārsteidz. Īpaši tāpēc, ka to parakstījis pašreizējais Saeimas deputāts, kuram ir pašvaldības deputāta pieredze. Par jautājumiem, kas ir pašvaldības, bet kas – valsts kompetencē, viņam tā kā derētu zināt. Arī to, kas rakstīts valsts pamatlikumā – Satversmē. Pirmkārt, pašvaldībai nav iespējams noteikt pašvaldību vēlēšanu tiesības nepilsoņiem. Tā ir valsts likumdevēja prerogatīva, un tieši to, starp citu, pārstāv Buhvalova kungs. Viņam būtu jāzina, ka pašvaldības vadītāju, līdzīgi kā Valsts prezidentu, nevar ievēlēt tiešās vēlēšanās, jo to nosaka Satversme un spēkā esošā likumdošana.
Otrkārt, minēto kungu prasība pēc lielāka pašvaldības atbalsta krievu kultūrai arī izraisa zināmu neizpratni. Jelgavā krievu valodā runājošo intereses pašlaik mēģina pārstāvēt vismaz sešas organizācijas. Ar pašvaldības tiešu atbalstu darbojas Sabiedrības integrācijas centrs, turklāt ne tikai krievu kopienas kultūras interesēs. Līdz šim nebija manīts, ka Buhvalova kungs aktīvi apmeklētu Krievu kultūras biedrības rīkotos sarīkojumus. Kaut vai viņa pieprasītos Ziemassvētkiem veltītos pasākumus. Saistībā ar to neizpratni izraisa aicinājums veidot vēl vienu pašvaldības komisiju mazākumtautību jautājumos. Interesanti, ar ko tai būtu jānodarbojas, ko līdz šim nav varējis paveikt Sabiedrības integrācijas centrs? Būtu bijusi tikai patiesa vēlēšanās darboties un piedalīties projektu izstrādē, lai veiktu dažādas aktivitātes savas tautas kultūras vērtību saglabāšanā un attīstīšanā, saņemot gan valsts, gan ES finansējumu. Nav dzirdēts, ka “Krievu klubs” ierosinātu uz Jelgavu aicināt māksliniekus vai pedagogus no Krievijas. Iespējams, kas ir arī ticamākais, Krievu kultūras biedrība nav politizējusies un neiesaistās apšaubāmās aģitācijas kampaņās. Starp citu, Krievu klubs ir nereģistrēta biedrība, tāpēc nav izprotams, kāpēc Buhvalova un Ņesterova kungi uzdodas par visas krievu valodā runājošās Jelgavas kopienas aizstāvjiem un pārstāvjiem.
Treškārt, minētajā izdevumā tiek aicināts rīkot valsts valodas apguves bezmaksas kursus. Buhvalova kungam kā bijušajam pedagogam gan vajadzēja zināt, kāda līdz šim bijusi situācija ar latviešu valodas mācīšanu par brīvu un kas par to izrādīja interesi. Iespējams, tieši tas mācību bezmaksas variants arī daudziem, kas bija sākuši apgūt valsts valodu, mazināja interesi kursus pabeigt, lielākā daļa tos pameta pusratā. Abiem kungiem nevajadzētu pielaikot arī svešas spalvas par to, ka drīzumā par pašvaldības līdzekļiem tiks atvērta pilsētas interneta mājas lapa krievu valodā. Bez īpašas apspriešanas tas apstiprināts jau pagājušajā gadā, veidojot Jelgavas budžeta izdevumu plānu. Nevar arī saprast, kādu vēl lielāku atbalstu vajadzētu izglītības iestādēm, kurās norisinās bērnu apmācība citu tautu valodās. Līdz šim pašvaldība valsts deleģētās funkcijas izglītībā pildījusi. Ja kādu tas neapmierina, kā šajā gadījumā Saeimas deputātu, viņam ir visas iespējas savā pašreizējā darbavietā piedāvāt veikt grozījumus likumos.
Ceturtkārt, nav iespējams aizstāvēt tikai vienas nacionālās grupas sociālās intereses. Pilnīgi vienalga, vai nepaēdis ir krievs, latvietis, polis vai čigāns. Pašlaik katram neatkarīgi no tautības ir iespējas vērsties pašvaldībā pēc palīdzības. Cik zināms, ierobežotā tās budžeta dēļ vienādi “apspiesti” visu tautību mazturīgie jelgavnieki.
Varētu turpināt līdzīgā garā, taču tāpat skaidrs, ka abu kungu sāpju bērns nav krievu kopienas intereses. Šoreiz, kā jau minēts, vēstījuma izplatīšanas mērķis būs vēlme “iesist priekšvēlēšanu aģitācijas mietiņus” un politiskajiem konkurentiem – Saskaņas centram – atņemt vietu tribīnē. Skumji, cienītie, pavisam skumji.
