Tā kā kopš pērnā rudens cūkgaļas iepirkuma cenas kritušās par vairāk nekā 20 procentiem, lielākā daļa lopkopju lēmuši masveidā izkaut cūkas.
Tā kā kopš pērnā rudens cūkgaļas iepirkuma cenas kritušās par vairāk nekā 20 procentiem, lielākā daļa lopkopju lēmuši masveidā izkaut cūkas. Atteikties likvidēt nozari viņus nav mudinājusi arī valdības atbalstītā Zemkopības ministrijas (ZM) iecere piešķirt cūkkopjiem vienreizēju valsts atbalstu 120 latu apmērā par katru sivēnmāti, lai novērstu vaislas sivēnmāšu izkaušanu saistībā ar krīzi cūkkopībā.
Kā liecina Lauksaimniecības datu centra informācija, Latvijā reģistrēts 341 tūkstotis cūku. Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītājs Varis Sīmanis skaidro, ka no tām aptuveni 10 procentu ir sivēnmātes, kuras vēl gada sākumā cūkkopji vēlējās saglabāt, lai vēlāk varētu atjaunot fermas.
Šāgada februārī Latvijas cūkkopības sektorā zaudējumi sasnieguši jau 794 000 latu, un tiem ir tendence palielināties. Pirmais iemesls, kāpēc cūkgaļas ražošana nonākusi kritiskā situācijā, ir Krievijas nesaskaņas ar Poliju par lauksaimniecības produktu importu, kas ietekmē arī citu ES dalībvalstu ražoto pārtikas produktu tirdzniecību, tostarp cūkgaļas tirdzniecību. Tas savukārt iespaido Latvijas tirgu, jo mūsu valstī pastiprināti tiek ievesta Polijā ražota cūkgaļa. Šajā kontekstā pārstrādes uzņēmumi iepērk lētāku cūkgaļu, līdz ar to arī kautuves ir samazinājušas dzīvu cūku iepirkumu no vietējiem audzētājiem.
Mūsu rajona lielākās cūku audzēšanas saimniecības SIA “Lielvircava agro” ganāmpulku līdz šim veidoja ap pusotra tūkstoša cūku. Taču vakar SIA valdes priekšsēdētājs Uldis Antīpins “Ziņām” sacīja: “Valde pieņēmusi lēmumu šā gada laikā cūkkopību likvidēt. Sivēnmātes vairs nelecināsim, bet piedzimušos sivēnus izaudzēsim līdz nokaušanai.” Tik skarba izšķiršanās notikusi, jo no pērnā novembra cūkgaļas iepirkuma cena no 80 santīmiem kritusies jau līdz 62. Nekas arī neliecinot, ka situācija varētu mainīties.
U.Antīpins teic, ka uzņēmums darbu turpinās piena lopkopībā, taču optimisma viņa vārdos nemana. “Cukura nozare jau likvidēta, tai seko cūkkopība, nākamā, visticamāk, būs piena lopkopība,” valdes priekšsēdētājs ar zināmu ironiju atceras, ka nozares ministrs Mārtiņš Roze Latvijas Cukurbiešu audzētāju asociācijas gada sanāksmē lauksaimniekiem tik vien varējis pateikt, kā rosināt nodarboties ar lauku tūrismu un “laukos atvērt manikīra kabinetus”.
Visas cūkas – vairāk nekā 240 – šogad plāno izkaut arī Vircavas pagasta Dālderu saimnieki. “Pārstrādātāji vairs negrib maksāt,” saka īpašnieks Jānis Birkerts, piebilstot, ka uzņēmumi to pamato ar pārāk trekni nobarotajām cūkām, nevis to, ka no kaimiņvalstīm gaļu ieved par daudz lētākām cenām.
Par cūkkopības krīzes otro iemeslu tiek minēts arī tas, ka Eiropas tirgū joprojām ir lopbarības graudu trūkums un palielinās graudu cenas. To apliecina Eiropas Komisijas Cūkgaļas vadības komitejā sniegtā informācija un arī citu ES dalībvalstu ziņojumi par situāciju cūkgaļas tirgū. Treškārt, negatīvs faktors bija 2006. gada sausums, pēc kura pazeminājās graudu raža, nelabvēlīgi ietekmējot cūku audzētāju darbu ne tikai Latvijā, bet arī daudzās citās ES dalībvalstīs.
Zemkopības ministrs M.Roze iepriekš skaidroja, ka Latvijas cūkkopjiem joprojām ir iespēja importēt lopbarības graudus no Krievijas. Taču gan V.Sīmanis, gan valsts lielākie cūkaudzētāji uzsver, ka graudaugu cenas nesamazināsies, jo ES valstīs un visā pasaulē notiek pastiprināta pāreja uz energokultūru audzēšanu un samazinās graudaugu sējumu platības, kas paredzētas pārtikas un lopbarības augiem. Nākotnē tas var radīt bīstamu situāciju gan lopkopjiem, gan arī pārtikas uzņēmumiem.
Jāpiebilst, ka lielākā lauksaimnieku organizācija biedrība “Zemnieku saeima” pieprasījusi M.Rozes demisiju, kā vienu no iemesliem minot samilzušo krīzi cūkkopībā.
