Kamēr lauksaimnieki par Latvijas apstākļiem neierasti garo rudeni un silto ziemu bažījās, biteniekiem tas raizes nesagādāja, jo medus gādātājām šādi laika apstākļi bijuši pa prātam. Lielākoties bites pārziemojušas ļoti labi.
Kamēr lauksaimnieki par Latvijas apstākļiem neierasti garo rudeni un silto ziemu bažījās, biteniekiem tas raizes nesagādāja, jo medus gādātājām šādi laika apstākļi bijuši pa prātam. Lielākoties bites pārziemojušas ļoti labi.
“Šī bitēm bija īsākā ziema pēdējo piecdesmit gadu laikā,” saka Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs Armands Krauze. Citus gadus bites rudenī izlidoja līdz oktobra vidum, bet pavasarī – ap 25. martu, šoziem situācija bija citāda. Proti, čaklās zumētājas bija manāmas vēl novembrī un šur tur arī decembrī, bet pavasarī izlidoja, līdz ko marta sākumā mitējās sals. Nu bites tikušas arī pie pirmā nektāra, par ko “parūpējušies” ziedošie kārkli, taču A.Krauze teic – priecāties vēl pāragri, jo aprīlis solās būt vēss.
“Nu biteniekiem lielākā uzmanība jāpievērš tam, lai saimēm pietiktu barības,” A.Krauze paskaidro, ka, piemēram, šodien ir pārāk vēss, lai bites vāktu nektāru. Viņām būtu nepieciešams vismaz plus četrpadsmit grādu silts, saulains un bezvējains laiks, tādēļ pašlaik par barības krājumiem jāparūpējas dravniekiem.
Biškopjiem noteikti jāpadomā arī par varrozes izplatības ierobežošanu. “Ņemot vērā bišu aktivitāti, kas šopavasar sākusies agri, ērcītes, kas dzīvo uz bitēm un sūc to asinis, var savairoties un saimēm nodarīt būtisku kaitējumu,” brīdina speciālists.
