Diezgan lielā vienprātībā – ar 16 balsīm par, četriem atturoties, – piektdien Latvijas Mākslinieku savienības Jelgavas organizācijas sapulcē, kas notika Mākslas skolā, ievēlēja jaunu priekšsēdētāju – mākslas zinātnieku Māri Branci.
Diezgan lielā vienprātībā – ar 16 balsīm par, četriem atturoties, – piektdien Latvijas Mākslinieku savienības (LMS) Jelgavas organizācijas sapulcē, kas notika Mākslas skolā, ievēlēja jaunu priekšsēdētāju – mākslas zinātnieku Māri Branci.
Pārmaiņas organizācijas vadībā nav negaidītas. Jau pagājušā gada janvārī, kad mākslinieku kopa atzīmēja 35 gadu jubileju, tās toreizējais vadītājs Jelgavas galvenais mākslinieks Georgs Svikulis izteicās: pēc gada vadības grožus viņš labprāt nodotu citam.
Svaru kausus par labu pozitīvam balsojumam nosvēra tas, kas sākotnēji – gluži otrādi – varētu šķist šķērslis darbībai Jelgavā – pamatdarbs, kas diendienā saista Rīgā: M.Brancis ir Personu fondu un trimdas dokumentu daļas vadītājs Latvijas Valsts arhīvā. Taču uzvarēja erudītās un komunikablās personības šarms apvienojumā ar atziņu, ka savrupība (tāpat kā mākslas kritiķa izglītība) ir pluss, jo dod iespēju norises Jelgavā vērtēt bezkaislīgāk – it kā no malas. Mazsvarīgi nav arī tas, ka ilga un dažāda darba pieredze Rīgas kultūras iestādēs M.Brancim ļauj justies kā savējam galvaspilsētas mākslinieku un mākslas funkcionāru vidē.
Jaunais priekšsēdis sarunā ar “Ziņām” pieļāva, ka drīzāko darbu vidū varētu būt arī nesen aktualizētā jautājuma atrisināšana: mākslinieku grupas kā sabiedriskas organizācijas reģistrēšana (tas leģitimizētu to dalībnieku statusu, kas nav LMS biedri).
Viņa plānos visvairāk dzirdama vēlme saglabāt vērtības un vairot to atpazīstamību.
“Šonedēļ esmu paredzējis tikties ar LMS valdes priekšsēdētāju Mārtiņu Heimrātu, lai apspriestu sadarbības un atbalsta iespējas,” M.Brancis min konkrētu piemēru. “Gribētu uzzināt, vai tiesa, ka LMS palīgfondu gatavojas izpārdot, un, ja tā, jādara viss, lai Kalnenieka, Landaus, Ezernieka un citu jelgavnieku izcilus darbus no šāda likteņa glābtu. Ideāli būtu, ja tos varētu iegūt mūsu pilsētas muzejs. Jādomā arī par Jelgavas mākslinieku kā radošas kopas – kā tagad moderni teikt – publicitāti. Arī praktiska apsvēruma dēļ: ja neesi ar ļoti “skaļu” vārdu, naudu projektiem vieglāk iegūt organizācijai, nevis vienam cilvēkam. Ar kolēģi un domubiedru Gunti Švītiņu [vecākais eksperts M.Branča vadītajā arhīva daļā; sanāksmē bija izvirzīts kā otrs priekšsēža kandidāts] domājam par mājas lapas izveidošanu internetā – ja būtu līdzekļi. Nezinu vai tas būs manos spēkos – vai pilsēta to būtu gatava atbalstīt – bet Jelgavas mākslinieki pelnījuši kārtīgu izdevumu. Kāpēc gan lai pilsētas reprezentācijas dāvana nebūtu skaists mākslas albums?” M.Brancis jautā un tūlīt vēlreiz uzsver, ka šo un citu skaistu ieceru īstenojamību noteiks finansiāla atbalsta pieejamība. “Un, protams, izstādes un citi sarīkojumi – pašlaik pilsētas mākslas dzīvi kopumā tomēr nez vai var saukt par spilgtiem notikumiem pārbagātu.”
To nenoliedz organizācijas iepriekšējais vadītājs, norādot, ka cēlonis, viņaprāt, ir mākslinieku inertums. “Lai kaut kas notiktu, vajag, lai cilvēki to gribētu,” atzīst G.Svikulis, vēlot amata mantiniekam spēku ideju īstenošanā un solot neliegt padomu finansiāla atbalsta meklējumos.
