Pirms vairāk nekā gada Rindzeles Narkoloģiskais rehabilitācijas centrs sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā sāka vērienīgu projektu saistībā ar narkomānu un citu atkarīgo vielu pacientu rehabilitāciju.
Pirms vairāk nekā gada Rindzeles Narkoloģiskais rehabilitācijas centrs, kas atrodas slimnīcas “Ģintermuiža” paspārnē, sadarbībā ar Ziemeļu Ministru padomes biroju Latvijā sāka vērienīgu projektu saistībā ar narkomānu un citu atkarīgo vielu pacientu rehabilitāciju. Marta nogalē projekta rezultāti tika prezentēti konferencē Jelgavā.
Narkoloģiskajā rehabilitācijā panākumus var sasniegt tikai tad, ja kompleksi, savstarpēji atbalstot citai citu, darbojas visas narkoloģiskās rehabilitācijas sastāvdaļas.
“Latvijā ir raksturīgi, ka ar cēloņu sekām vai problēmām necīnāmies kompleksi, bet katrs par sevi. Mediķiem, iekšlietu struktūras darbiniekiem, pašvaldībām un citām institūcijām atkarību profilakses un rehabilitācijas jomā cieši jāsadarbojas. Ļoti vēlētos, lai cīņa ar narkomāniju, kas vēršas plašumā, būtu komplekss darbs ar programmatisku risinājumu valstiskā mērogā,” konferences ievadā uzsvēra slimnīcas “Ģintermuiža” valdes priekšsēdētājs Uldis Čāčus.
Kopānākšanas mērķis bija ar dažādu institūciju pārstāvjiem dalīties pieredzē, kādu ieguldījumu projekta laikā izdevies gūt atkarīgo slimnieku psihosociālajā rehabilitācijā, un prezentēt sagatavotos informatīvos materiālus.
Narkoloģiskā rehabilitācija no citu psihisko saslimšanu ārstēšanas atšķiras ar to, ka tās laikā netiek lietoti nomierinoši medikamenti. Tādēļ terapeitiem un speciālistiem, ilgstoši dzīvojot un strādājot ar pacientiem, jābūt gataviem kontaktēt ar psihiskiem un emociju uzliesmojumiem, depresijām, suicīdiem noskaņojumiem, atpazīt un nepieļaut pacienta manipulācijas ar personālu un citiem pacientiem, tajā pašā laikā saglabājot empātiju, iejūtību, labvēlību pret citiem.
“Narkomānija cieši saistīta arī ar tādu mūsu valstī biežu parādību kā alkoholisms. Īpaši tā ir aktuāla pusaudžu vidū. Katrs alkoholiķis vai narkomāns iesaista vēl vismaz trīs četrus cilvēkus, kas cieš no šīs problēmas. Pacients ir papildu slogs sabiedrībai un institūcijām. Latvijā oficiāli reģistrētais absolūtā alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju ir 8,7 litri gadā, taču patiesais daudzums noteikti sniedzas pāri 10 litriem. Apmēram 30 procentu no patērētā alkohola daudzuma ir nelegālā dzira. Diemžēl arvien vairāk kļūst atkarību izraisošo vielu lietotāju sieviešu. Pusaudžu vidū pārsvarā dominē kombinēta vielu lietošana – alkohols, tabaka, dažādi stimulatori un psihotropās vielas,” konferencē uzsvēra Narkoloģijas valsts aģentūras direktore Astrīda Stirna.
Realizētā projekta galvenais mērķis bija izstrādāt metodiski informatīvo materiālu. Tas kalpos kā palīglīdzeklis narkologiem, sociālajiem darbiniekiem un citu nozaru speciālistiem, kuriem ir saskarsme ar narkotisko un psihotropo vielu atkarīgajiem.
***
Riska faktori
Atkarība ir biopsihosociāla saslimšana, tāpēc tās veidošanos nosaka:
– iedzimtība;
– psiholoģiskā un emocionālā vide ģimenē;
– psihes īpatnības, depresijas epizodes, subdepresīvs stāvoklis;
– draugu vide, kurā tiek lietotas legālas vai nelegālas narkotiskās vielas;
– nelabvēlīgi sociālie apstākļi, neapmierinātība ar dzīvi, tomēr arī īpaši labvēlīgi dzīves apstākļi var radīt vielu lietošanas iespējamību;
– bezdarbs, daudz brīva laika, pārslodze;
– alkohola, narkotiku, azartspēļu un jauno tehnoloģiju viegla pieejamība, urbanizācijas pakāpe.
