Gadījums ar dzīvokli Māras ielā 5 apliecina virkni problēmu, kas saistītas ar atbildīgo institūciju neieinteresētību, atklājot ar nelikumīgu pārbūvi saistītas lietas, kas var izraisīt ēku drošības problēmas.
Gadījums ar dzīvokli Māras ielā 5 apliecina virkni problēmu, kas saistītas ar atbildīgo institūciju neieinteresētību, atklājot ar nelikumīgu pārbūvi saistītas lietas, kas var izraisīt ēku drošības problēmas.
Pagājušā septembrī Māras ielas 5 27. dzīvokļa īpašniece Gaļina Teļatņikova to pārdeva. Realizētajā dzīvoklī, kur īpašnieces vārdā pilnvarota rīkoties nekustamā īpašuma biroja “Mītava” darbiniece Inna Traškova, sākās pārbūve.
Firmas īpašnieks netur vārdu
30. novembrī, kad strādnieki sāka izmantot betona skaldāmo āmuru, kaimiņi konstatēja, ka sabojāta nesošā siena. Visā vannas istabas garumā bija izsisti divi kanāli: viens grīdas līmenī 2,98 metru garumā un apmēram 26 centimetru augstumā, atklājot piecus ventilācijas kanālus; otrs 1,72 metru garumā un 0,52 metru augstumā no grīdas līmeņa, atklājot divus ventilācijas kanālus. Lai gan dzīvoklis atrodas 5. stāvā, tomēr griestu un jumta konstrukcijas ir pietiekami smagas, lai sabojātas nesošās sienas gadījumā ietekmētu mājas kopējo stāvokli.
Nākamajā dienā ceturtā stāva dzīvokļa īpašnieks kādreizējais inženiertehniskais speciālists Vitālijs Korobko darbu veicējiem lūdzis tos pārtraukt un ziņojis nekustamā īpašuma biroja “Mītava” un firmas “Polans” īpašniekam Andrejam Polijam. Viņš sākumā iebildis, ka tā nav nesošā siena. V.Korobko pierādījis pretējo un uzsvēris, ka būvdarbu veicējiem nepieciešams saskaņots projekts. Tāda nav bijis. Vienojušies, ka caurumi kvalitatīvi jāaiztaisa ciet. A.Polijs piekritis, ka procesā piedalīsies būvdarbu vadītājs un V.Korobko, tomēr vārds nav turēts.
NĪP ierodas, kad kanāli jau aiztaisīti
2. decembrī V.Korobko izstāstījis situāciju Nekustamā īpašuma pārvaldes (NĪP) Ēku ekspluatācijas daļas vadītājai Natālijai Vasiļjevai. Viņa to darījusi zināmu inženierei S.Siņaginai, lai tā ar avārijas dienesta pārstāvi apmeklētu dzīvokli un sastādītu aktu. Lai gan dienests no mājas ir nepilnu desmit minūšu gājienā, ne tajā dienā, ne nākamajā no NĪP neviens nav ieradies. NĪP pārstāves atnākušas 4. decembrī, bet dzīvoklī, pēc viņu vārdiem, neesot ielaistas. V.Korobko pievakarē pārliecinājies, ka strādnieki kanālus pabeidz aizsmērēt. Vienošanās ar A.Poliju bija citāda.
5. decembrī V.Korobko vērsies pie NĪP vadītāja Jura Vidža un saņēmis solījumu visu noskaidrot. 7. decembrī viņš iesniegumā norādījis, ka NĪP jau vairākkārt informēta par plaisām nesošajās sienās kāpņu telpā, taču jautājums netiek risināts. J.Vidžis atbild, ka 5. decembrī NĪP darbinieki apmeklējuši 27. dzīvokli un sastādījuši aktu, tehniski pārkāpumi neesot konstatēti. V.Korobko pēc tam vairākkārt lūdzis nevis atrakstīties, bet atbildēt pēc būtības un iepazīstināt ar akta saturu. J.Vidžis tik norādījis, ka lūgums par cita dzīvokļa īpašuma apsekošanas akta izsniegšanu noraidīts.
Būvvaldes pārbaude veikta piecās minūtēs
Paralēli V.Korobko vērsies pašvaldībā. 4. decembrī bijis pie Būvinspekcijas vadītājas Natālijas Ļubinas. 7. decembrī iesniegumā viņu atkārtoti informējis par sabojāto nesošo sienu. 11. decembrī bijis pieņemšanā pie izpilddirektora vietnieka Viļa Ļevčenoka. Būvvaldes pārstāvji dzīvokli apmeklējuši tikai 13. decembrī, devītajā dienā pēc signāla saņemšanas. Aktā fiksēts, ka dzīvokļa īpašnieks ir nekustamo īpašumu birojs “Mītava”. Vannas istabas divās sienās izsisti vairāki kanāli, kur ievietotas caurules. Viena siena ir nesošā. Kanāli aiztaisīti ar ģipškartona lokšņu gabaliem. Dokumentācija par objektu nav atrasta. Pārbūvētājs nav ievērojis Būvniecības likumu, kas paredz, ka jāsaņem būvatļauja un darbus var veikt tikai saskaņā ar pašvaldības akceptētu projektu. Nolemts īpašnieku izsaukt pie būvinspektora un uzdot novērst patvaļīgo būvniecību.
N.Ļubina papildina, ka nesošajā sienā izkalto kanālu dēļ nepieciešams sertificēta speciālista slēdziens par sienas noturību. Būvvaldes akts liecina, ka pārbaude dzīvoklī sākta pulksten 11.35, bet pabeigta pēc piecām minūtēm.
Grib zināt, kāpēc nav minēts lielais kanāls
V.Korobko atkārtoti raksta Būvinspekcijai, jo aktā nav minēts 2,98 metrus garais kanāls. Viņš grib zināt, kāpēc Būvvalde nepārtrauca darbus, jo tie notika bez projekta. V.Korobko arī vērš uzmanību uz 34 gadus vecās mājas ekspluatācijas laiku, plaisām kāpņu telpas nesošajās sienās u.c. N.Ļubina atbild, ka Būvvaldē iesniegts sertificēta būvinženiera Oļega Siņajeva apsekošanas akts. Tajā konstatēts, ka nesošās ķieģeļu sienas, starpstāvu pārsegumi un citas nesošās konstrukcijas dzīvoklī ir apmierinošā stāvoklī. Nesošajās sienās 0,5 metru attālumā no paneļu atbalsta līmeņa pieļaujams ierīkot mūra zobrievojumu ne dziļāk par pusi no ķieģeļu izmēra – tas neapdraudēs nesošo konstrukciju drošumu un ēkas kopējo noturību, teikts slēdzienā. V.Korobko pauž, ka izsistās ailas bija dziļākas, jo atklāti ventilācijas kanāli.
Janvāra vidū N.Ļubina informē, ka pēc nelikumīgās pārbūves konstatēšanas dzīvokļa īpašniece izsaukta uz Būvvaldi administratīvā protokola sastādīšanai. Vēlāk izrādīsies, ka tas sastādīts tikai 8. martā, bet Administratīvajai komisijai nosūtīts pēc 15 dienām. “Iznāk, ka pirms tam man melojuši,” spriež V.Korobko. Pēc pilnvaras dzīvokļa īpašniece ir I.Traškova, biroja “Mītava” pārstāve. Viņa iesniegusi apliecinājuma karti dzīvokļa vienkāršotai renovācijai. Būvvalde 4. janvārī to saskaņojusi. Tas noticis pēc tam, kad darbi bija pabeigti.”
Būvinženieri pieaicinājusi ieinteresētā puse
V.Korobko nepiekāpjas un atkārtoti lūdz N.Ļubinai atbildēt, kāpēc netika pārtraukti būvdarbi, kāpēc ne apskates aktā, ne atbildēs nav minēts lielais kanāls nesošajā sienā. Arī Būvvaldes apstiprinātajā projektā par to nekā nav.
Līdzīgas vēstules ar situācijas skaidrojumu un palīdzības lūgumu viņš janvāra vidū iesniedz Būvvaldes vadītājai Initai Dzalbei un izpilddirektora vietniekam. V.Ļevčenoks uz tām 30. janvārī atbild, ka būvdarbu izvērtēšanai vienkāršotās renovācijas apliecinājuma karte un būvinženiera O.Siņajeva tehniskās apsekošanas atzinums nosūtīts Valsts būvinspekcijai slēdziena saņemšanai. Nevienā atbildē nav ne vārda par nesošās sienas noturību, kas iedzīvotāju interesē visvairāk.
V.Korobko, būdams inženiertehniskais speciālists, nepiekrīt pašvaldības vēstulē Valsts būvinspekcijai paustajam, ka O.Siņajeva atzinums, kurā nefigurē lielais nesošajā sienā izsistais kanāls, vērtējams kā neatkarīga speciālista atzinums. Proti, sākotnēji teikts, ka to sniegs ar NĪP saistītais Olafs Lozbergs, bet vēlāk to darījis ieinteresētās puses pieaicinātais O.Siņajevs, kas strādā Rīgas firmā. V.Korobko vēlāk gribējis ar būvinženieri tikties, bet izrādījies, ka tas no darba aizgājis un aizbraucis uz Krieviju.
V.Korobko pie pašvaldības amatpersonām devies arī uz pieņemšanām, bet ieinteresētību problēmas risinājumā nav jutis. Piemēram, V.Ļevčenoks norādījis uz atzinumu un paudis, ka, spriežot pēc dokumenta, viss ir kārtībā.
Ekspertīzes vietā vispārīga atbilde
Valsts būvinspekcijas Būvniecības ekspertīzes daļas vadītājs Artis Dzirkalis sarunā ar “Ziņām” februārī pauda, ka atzinums tiks izvērtēts vēlreiz, bet eksperts vēl neesot izvēlēts. Ekspertīze notikšot pēc tam, kad pašvaldība paziņošot, kas par to maksās. A.Dzirkalis uzsvēra, ka pašvaldības būvinspekcija vai mājas apsaimniekotājs arī bez Valsts būvinspekcijas jau tūlīt varēja pieaicināt speciālistu un veikt padziļinātu ekspertīzi.
Valsts būvinspekcijā pabijis arī V.Korobko, kur iesniedzis papildu materiālus, ko pašvaldība nebija nosūtījusi. Viņam teikts, ka tuvākajās dienās eksperts ieradīsies, taču tas nenotika. Vēlāk A.Dzirkalis “Ziņām” teica, ka ekspertīzes nebūs, jo pēc pašvaldības atsūtīto dokumentu iepazīšanas neesot tādas nepieciešamības. Viņš norādīja, ka darbi dzīvoklī pabeigti un kādam ekspertīze, kas saistīta ar sienu uzlaušanu un sakārtošanu, jāapmaksā. Jautājumu, kāda būtu viņa rīcība, ja situācija skartu paša mājokli, A.Dzirkalis atturējās komentēt.
Valsts institūcija pašvaldībai paziņoja, ka vienkāršotas renovācijas priekšlikums izstrādāts atbilstoši būvnoteikumiem. Neesot pamata apšaubīt V.Siņajeva atzinumu. Ja trešā persona uzskata, ka remontdarbi nodarījuši zaudējumus viņa īpašumam, kā arī apšauba nesošo konstrukciju noturību u.c., nepieciešams veikt neatkarīgu ekspertīzi, kas ir maksas pakalpojums.
NĪP Ekspluatācijas daļas uzraudzības būvtehniķis O.Lozbergs “Ziņām” stāstīja, ka viņš uzaicināts, kad nesošās sienas apdares darbi jau bijuši pabeigti. “Ja nevaru redzēt, kas “slēpjas” aiz apdares, slēdzienu nevaru dot. Ja, atverot kanālus, izrādītos, ka viss ir kārtībā, apdare būtu jāveic par saviem līdzekļiem,” skaidro O.Lozbergs.
Pašvaldība vairs neko nevarot
Marta sākumā Māras ielas 5. nama vidējās kāpņu telpas sešu dzīvokļu īpašnieki vērsušies ar iesniegumu pie izpilddirektora Gunāra Kurloviča. Viņi aprakstījuši situāciju un lūguši nekavējoties uzlikt par pienākumu firmas “Polans” īpašniekam pasūtīt projektu 27. dzīvokļa nesošās sienas nostiprināšanai un atbilstoši tam to arī izdarīt.
G.Kurlovičs atbild, ka, iepazīstoties ar īpašuma Zemesgrāmatu, redzams, ka dzīvokļa īpašniece līdz 24. janvārim bija G.Teļatņikova, bet pēc tam – Jurijs Jeršovs. Pamatojoties uz to un likumdošanas aktiem, pašvaldība nevarot izpildīt iedzīvotāju lūgumu. Izpilddirektors norāda uz Valsts būvinspekcijas atbildi un to, ka vietvarai nav pamata apšaubīt O.Siņajeva atzinumu. V.Korobko pauž izbrīnu, jo pirms tam pašvaldības amatpersonu atbildēs figurēja biroja”Mītava” darbiniece I.Traškova. Viņa iesniegusi dzīvokļa būvdarbu projektu, viņai sastādīts administratīvais protokols par nelikumīgu būvniecību.
“Mītavai” neesot nekāda sakara
A.Polijs no firmas “Polans” “Ziņām” pauda, ka V.Korobko ir “slims” cilvēks, kas aizņemtiem darba devējiem neļauj strādāt. Firmai un birojam “Mītava” ar minēto Māras ielas dzīvokli neesot nekāda sakara. Viņš kā privātpersona palīdzējis savai darbiniecei I.Traškovai kā vientuļajai māmiņai atrisināt dzīvokļa remonta jautājumus. Viņš arī pieaicinājis būvinženieri A.Siņajevu. Uz jautājumu, kāpēc pārbūve un izmaiņas nesošajā sienā nebija saskaņotas, A.Polijs teic, ka tā bija tikai viegla renovācija un to saskaņot varēja arī darbu gaitā. Būvinspekcijas vadītāja N.Ļubina “Ziņām” uzsver, ka tas neatbilst patiesībai. Saskaņojumam vajadzēja būt, sākot darbus, tāpēc par pārkāpumu sastādīts administratīvais protokols.
Uz jautājumu, kāpēc “Mītavas” darbiniece I.Traškova, pēc Zemesgrāmatas datiem, dzīvokļa īpašnieces pilnvarotā persona, uzņēmās vainu par pārkāpumu, A.Polijs pieļauj, ka viņa ar dzīvokļa īpašnieci varēja būt draudzenes.
Uz norādi, ka pērnā gada pēdējos mēnešos izdevumā “Zemgales Reklāmas Avīze” birojs “Mītava” sludināja dzīvokļa pārdošanu Māras ielā 5. un janvārī dzīvoklim Zemesgrāmatā reģistrēts jauns īpašnieks, A.Polijs pauda, ka “Mītava” kā starpnieks iesaistīta daudzos īpašuma darījumos.
Par starpību nodevas nav maksātas
Situācija ar Māras ielas 5. mājas dzīvokli atklāj mūsdienās tik izplatīto būvnieku praksi. Proti, daudzus īpaši neinteresē darbu kvalitāte, galvenais, lai uz realizācijas brīdi viss izskatītos labi. Kādas nekustamā īpašuma firmas pārstāvis, kas vēlējās palikt anonīms, atzina, ka dzīvokļu pārdevējiem nevajadzētu akli paļauties uz piedāvājumiem par pilnvarotās personas iecelšanu. Ja vien amatpersonas būtu savu uzdevumu augstumos, darbus varēja savlaicīgi apturēt un arī dzīvokļa pārdevēju kā faktisko īpašnieci varētu atbilstoši saukt pie atbildības. Citiem potenciālajiem pārdevējiem, lai izvairītos no iespējamām nepatikšanām, pirkšanas – pārdošanas darījumu uzreiz ieteicams pabeigt un pārliecināties par tā ierakstīšanu Zemesgrāmatā.
“Mītava” oktobrī sludināja, ka Māras ielā 5 pārdod dzīvokli par 26 000 latu. Novembrī cena palielinājās par 1000 latiem, bet decembrī sasniedza 35 000. Sākotnēji dzīvoklis tirgots par 22 000 latu. Kaimiņi lēš, ka, ieceļot pilnvaroto personu, starpnieki izvairījās no nodokļu nomaksas pilnā apmērā. Proti, faktiski bija divi darījumi: pirmo reizi dzīvokli pārdeva A.Teļatņikova; otrais darījums bija, kad mitekli iegādājās pašreizējais īpašnieks. Arī pašvaldības amatpersonām situācijai vajadzēja pievērst uzmanību un darīt zināmu atbildīgajām institūcijām. Tā arī varēja pievērst uzmanību, vai pārbūvē iesaistītais darbaspēks bija legāls. Tas nenotika.
VID Zemgales reģionālā iestāde skaidro, ka pagājušā septembra noteikumi “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtību” paredz, ka fiziskā persona, kura pārdod nekustamo īpašumu, kas bijis tās īpašumā mazāk par 12 mēnešiem, no nekustamā īpašuma pārdošanas ienākuma maksā nodokli, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju. Apliekamo ienākumu nosaka kā starpību starp pārdošanas un iegādes cenu.
* * *
V. Korobko vērsies arī pilsētas prokuratūrā. Saņemto atbildi nepiekāpīgais vīrs vērtē kā formālu, tālab tiesībsargājošajai institūcijai nosūtījis atkārtotu iesniegumu. “Biju domājis, ka, konstatējot nelikumīgas izmaiņas nesošās sienas konstrukcijā, pietiks ar atbildīgo institūciju informēšanu. Taču īstenība izrādījās ļoti skarba, gandrīz nekur nesastapu patiesu ieinteresētību un atsaucību. Domāju, Māras ielas 5. māja nav vienīgā, kur dzīvoklī notikusi pārbūve un arī pārkāpumi. Agrāk būvnieki pret nesošajām sienām izturējās nopietni, to konstrukciju izmaiņas nozīmēja krimināllietu. Tagad visi grib, lai viņus liek mierā,” tā savu “Golgātas” ceļu raksturo V.Korobko. Citiem iedzīvotājiem viņš nelikumību gadījumā iesaka vērsties Pašvaldības policijā. “Tā būtu sastādījusi aktu un apturējusi darbus, līdz problēmas tiktu noskaidrotas. Tolaik to nezināju.
