Eiropas ziemeļdaļā dzīvojošie nereti iecienījuši atpūsties zemēs, kur spīd saule, ir silts un vēlams, lai pie kājām skalotos jūra. Taču šo stereotipu iespējams lauzt.
Eiropas ziemeļdaļā dzīvojošie nereti iecienījuši atpūsties zemēs, kur spīd saule, ir silts un vēlams, lai pie kājām skalotos jūra. Taču šo stereotipu iespējams lauzt. Tos, kuri dosies uz Itāliju, pārmaiņas tūrisma industrijas infrastruktūrā pārsteigs. Mums viņu pieredze varētu izrādīties interesanta, jo īpaši tādēļ, ka itāļi ir čakli projektu pieteicēji ES līdzfinansējuma saņemšanai. Tas ļauj attīstīt ekonomiskā stagnācijā grimstošus reģionus.
“Ziņas” jau informēja, ka marta sākumā ar Latvijas Ārlietu ministrijas gādību žurnālistu grupai bija iespēja apciemot Itālijas Kampaņas provinci, lai lūkotu, kā tur ar ES finanšu līdzdalību tiek modernizēti lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi. Iepazīties ar vairākām pašvaldībām, kuru attīstībā liela loma bijusi no Eiropas nākušajai naudai. Protams, neviens nenodrošinās augšupeju, ja nebūs enerģisku uzņēmēju, saprotošas pašvaldības un, galvenais, iedzīvotāju entuziasma. Jāatzīst, itāļiem uzņēmības netrūkst. Un jāuzsver, ka ES līdzfinansējums pašlaik ir puse no iecerei nepieciešamā, ap 30 procentu piešķir no vietējās pašvaldības līdzekļiem, bet 20 procentu jāatrod uzņēmējam.
Saule un vīns
Itālija nav iedomājama bez vīnogām un no tām izgatavotā vīna. Cik valstī ir vīna darītavu, laikam neviens neņemsies skaitīt. To ir tūkstošiem, un katra lepojas ar tikai tur darinātā dzēriena izsmalcinātās garšas un smaržas īpatnībām. Kampaņas provinces Avellino apgabalā viena no tādām ir “Feudi di San Gregorio S.p.A.”. Netālu atrodas Sorbo Serpico ciematiņš, kuram cauri vijas autostrāde no nepilnas stundas brauciena attālumā esošās Neapoles. Vīns tur darināts no īpašnieka pāris hektāros augošajiem vīnogulājiem. Tā kā augsnei katrā vietā ir savs sastāvs, turienes vīnogās dažādu sāļu kombinācija atšķiras no citur sastopamajām. Kā daudzos citos Itālijas lauksaimniecības uzņēmumos, šīs vīna darītavas ražojumi ir marķēti ar vietējās izcelsmes produktu zīmi – D.O.P. (Denominazione di Origine Protetta). Protams, tas nebūt nav vienīgais, kāpēc šejienes produkciju pēdējos gados iecienījuši pašmāju un ārvalstu tūristi.
Deviņdesmito gadu vidū ražotnes attīstībā ieguldīti 2,58 miljoni eiro, no tiem 1,91 miljonu piešķīrusi ES. Pēc 2000. gada investēti vēl 3,13 miljoni eiro (ES finansējums – 1,56 miljoni). Par šo naudu darītavas īpašnieki ataicināja slavenu japāņu arhitektu, kas izstrādāja ēkas mūsdienīgo ārējo un iekštelpu dizainu, kopējā ainavā iekļaujot blakus izvietotos vīna dārzus un ciematu. Ņemot vērā pašlaik modernajam japāņu stilam piemītošo iekštelpu interjera minimālismu, rezultāts izdevās fantastisks. Turklāt vīns nav vienīgais, ko var piedāvāt apmeklētājiem. Turpat atrodas neliela viesnīciņa, kuras iemītnieki divu triju ciemošanās dienu laikā var pilnībā iepazīties ar vīna darināšanas procedūru, baudīt dzērienu kopā ar vietējiem produktiem – sieriem un gaļas izstrādājumiem (vīna darītavā atrodas arī restorāns).
Pusdienas pilī
Castelpagano pilsētiņa ar pāris tūkstošiem iedzīvotāju Benevento apgabalā ir tipiska Itālijai – kalna galā atrodas vēl agrajos viduslaikos celta pils, tai blakus pilsētas galvenais laukums un šauras līkločos savijušās ieliņas. Starp daudzām citām līdzīgām vietām Castelpagano izceļas ar vienreizējo sakoptību. Sākot ar pili, labi asfaltētām ielām un beidzot ar picērijām un kafejnīcām. Izrādās, pils ir privātīpašums un pieder vietējam “latifundistam”. Par tādu viņu gan var saukt nosacīti, jo 500 hektāru zemes Latvijas mērogiem neskaitās nekas īpašs. Toties ar Eiropas naudas atbalstu īpašnieks uzpludinājis dīķi, kurā tūristiem piedāvā makšķerēšanas priekus, izbraucienus ar laivām, bet nobeigumā visiem ir iespēja baudīt cienastu pils zālēs un doties uz dusu turpat iekārtotajā viesnīcā. Pārējā zemes platībā aug mežs, daļa tiek apstrādāta dārzeņu audzēšanai. Arī Castelpagano pašvaldība atbalstījusi šo uzņēmēju, jo viņš nodarbina lielāko daļu pilsētas un tuvējās apkārtnes iedzīvotāju. Tur strādā arī neliela ekskluzīvu šokolādes izstrādājumu ražotne, kuras produkcija atradusi noietu daudzās valstīs.
Kūdra no Latvijas
Savukārt Neapoles līča krastā izvietotā Castellamare di Stabia pilsēta var lepoties ar Eiropā lielāko gerberu stādu audzētavu “Florinvest S.p.A.”. Tur darbojas kontinentā lielākā meristēmu laboratorija, no kuras krāšņo ziedu stādi aizceļo pa visu pasauli. Starp citu, arī Latvijā nopērkamo gerberu lielākās daļas izcelsme ir tieši šā uzņēmuma laboratorija. Sarunā ar tā vadību noskaidrojās vēl kāds interesānts fakts – par vislabāko un piemērotāko substrātu gerberu stādiem atzīts kūdras maisījums no Latvijas. Arī šis uzņēmums attīstībai var pateikties ievērojamam ES finansējumam.
* * *
Minētie piemēri, protams, ir tikai niecīga daļa no Itālijā ar ES finansiālo atbalstu paveiktā. Jāatzīst, itāļi bijuši izdomas bagāti, lai pārvarētu ārpus lielajām rūpniecības pilsētām valdošo ekonomisko stagnāciju, attīstot tūrisma nozari. Latvijas goda konsule Neapolē Randa Ghatas “Ziņām” daudzkārt uzsvēra, ka galvenais ir atrast savu unikālo vietu un produktu, ar kuru iziet pasaulē. Un nevajadzētu būt pārāk kautrīgiem, to plaši piedāvājot. Viņa vairākkārt apmeklējusi mūsu valsti un ir pārliecināta, ja netrūks uzņēmības, panākumi būs garantēti. Starp citu, viņas rīcībā bija informācija, ka viens no pasaules modes noteicējiem Džordžo Armani kādu tērpu kolekciju darinājis no Jelgavas uzņēmumā “Larelini” ražotā linu audekla. Konsules kundze plānojot paviesoties mūsu pilsētā, lai ar to iepazītos pamatīgāk. Gaidīsim ciemos! Varbūt vērts sākt kustināt smadzenes par sadarbības projektiem?
