«Kāpēc cilvēks ir gatavs tērēt simtus un tūkstošus latu eksotiskam ceļojumam, bet neatvēl pārdesmit, lai brauciena laikā izvairītos no bīstamām slimībām?» jautā infektologs Ivars Mazjānis.
“Kāpēc cilvēks ir gatavs tērēt simtus un tūkstošus latu eksotiskam ceļojumam, bet neatvēl pārdesmit, lai brauciena laikā izvairītos no bīstamām slimībām?” jautā infektologs Ivars Mazjānis. Viņš aicina katru rūpīgi pārdomāt iespējamās sekas, ja nebūsiet vakcinējušies pret bīstamo A hepatītu.
Viena no biežākajām tūristu infekcijām, ko jau vairāk nekā desmit gadu viegli var novērst vakcinējoties, ir A hepatīts.
A hepatīts izplatās kā zarnu infekcija
Ar šo aknu kaiti, kas norit ar drudzi, aknu iekaisumu un dzelti, ik gadu pasaulē inficējas 1,4 miljoni cilvēku. Tūristi gan par šo faktu nešķiet pārāk norūpējušies. Teju puse ceļotāju pirms došanās uz reģioniem, kur ir liels risks inficēties, nemeklē veselības speciālista padomu. Aptuveni 72 procenti nenovērtē saslimšanas risku, bet 78 procenti Eiropas tūristu nevakcinējas pret A hepatītu.
“Šāda attieksme var dārgi maksāt, jo cilvēks nekad nevar zināt, kurā brīdī iespējams saslimt un kādas būs sekas. Bērniem un pusaudžiem A hepatīts visbiežāk norit bez ārējām izpausmēm, taču viņi, pašiem nezinot, var inficēt pieaugušos. Savukārt pieaugušajiem slimība var noritēt smagi – ar drudzi, paaugstinātu temperatūru, līdz 39 grādiem, vemšanu, dzelti. Ļoti smagos gadījumos A hepatīta komplikācija var būt masīva aknu nekroze un aknu koma, kas beidzas ar nāvi. Aptuveni trešdaļa inficēto vecumā pēc 40 gadiem slimības gadījumā tiek hospitalizēti,” skaidro infektologs.
A hepatīts izplatās kā tipiska zarnu infekcija, parasti ar piesārņotu dzeramo ūdeni un pārtiku, piemēram, nemizotiem augļiem, termiski neapstrādātiem dārzeņiem, gaļu, jūras veltēm un citiem produktiem. 99 procentos gadījumu šī infekcija norit labvēlīgi, nerada smagas komplikācijas, nepāriet hroniskā formā.
“Sabiedrībā nereti pastāv viedoklis, ka vakcinācija ir kaitīga, manuprāt, tas ir nepareizs uzskats. Vai gan sabojātas aknas un nedēļām ilgu gulēšanu slimnīcā var uzskatīt par ieguvumu veselībai?” jautā dakteris I.Mazjānis.
Vakcinācija pret A hepatītu noteikti ieteicama ceļotājiem, kas dodas uz Āfriku, Āzijas reģioniem (izņemot Japānu), Vidusjūras un Karību jūras baseina valstīm, Vidējiem Austrumiem, Latīņameriku, Meksiku, Dienvidameriku. Pilns vakcinācijas kurss pret A hepatītu, kas sastāv no divām potēm ar 6 – 12 mēnešu intervālu, nodrošina imunitāti vismaz līdz desmit, dažkārt pat līdz 20 gadiem.
Pirms ceļojuma jākonsultējas ar speciālistu
Daudz bīstamāks par iepriekš minēto ir hepatīts B – viena no izplatītākajām infekcijām pasaulē. Risks inficēties ir vienlīdz augsts ikvienam cilvēkam gan Latvijā, gan citur pasaulē, jo īpaši – daudzās Vidusjūras baseina valstīs. Ēģiptē pat ap 20 – 30 procentu iedzīvotāju ir hroniski B hepatīta vīrusa nēsātāji, Latvijā tie ir aptuveni 5 – 10 procentu.
“Vīrusa nēsātājs ne vienmēr ir slims, taču var inficēt citus. Parasti tas notiek dzimumkontakta laikā, ar asiņu vai citu ķermeņa šķidrumu starpniecību. Visbiežāk infekcija izplatās seksuālā ceļā – viena neapdomīga ar svešinieku pavadīta nakts var izrādīties liktenīga. Tikpat liels risks ir dažādu medicīnisku, kosmētisku manipulāciju laikā, piemēram, veicot tetovēšanu vai pīrsinga procedūru ar nesteriliem instrumentiem. Hepatīta B visaugstākā riska valstis ir Dienvidaustrumu Āzija un Āfrika uz dienvidiem no Sahāras,” brīdina ārsts.
Hepatīts B norit ar drudzi, nogurumu, apetītes zudumu, sliktu dūšu, vemšanu, sāpēm vēderā un dzelti. Atveseļošanās process var ilgt līdz pat sešiem mēnešiem, kuru laikā jāievēro saudzējošs režīms un diēta.
“Apmēram desmit procentiem pieaugušo un 90 procentiem bērnu attīstās hronisks aknu iekaisums, kas var pāriet aknu cirozē un vēzī. Latvijā kopš 1997. gada jaundzimušajiem un bērniem vakcināciju pret hepatītu B nodrošina valsts un pret to jāvakcinējas visiem iedzīvotājiem. Ir pieejama arī kombinētā vakcīna pret A un B hepatītu, ko var saņemt no 16 gadu vecuma trīs potēs: ar mēneša un sešu mēnešu intervālu.
Lai sevi pasargātu, ceļotājiem vismaz četras līdz sešas nedēļas pirms brauciena ieteicams doties uz Latvijas Infektoloģijas centru vai Vakcinācijas dienestu Rīgā, Klijānu ielā 7. Ārsti izstāstīs visu par infekciju risku attiecīgajā valstī un ieteiks, pret kurām slimībām un kā potēties,” norāda I.Mazjānis.
