Nepievēršot uzmanību brīžam necaurredzamajam sniegputenim, Otrajās Lieldienās vakar daudzviet mūsu rajonā meklēja zaķu noslēptās olas, vēlāk ar tām kāvās, kā arī nebēdnīgi izšūpojās un lustējās telpās.
Nepievēršot uzmanību brīžam necaurredzamajam sniegputenim, Otrajās Lieldienās vakar daudzviet mūsu rajonā meklēja zaķu noslēptās olas, vēlāk ar tām kāvās, kā arī nebēdnīgi izšūpojās un lustējās telpās.
Ka Lieldienās gaidāms sniegs, zināms pēc kāda tautas ticējuma. Tas vēsta – ja melni Ziemassvētki, Lieldienas būs baltas. Aukstuma vakar neizbijās arī bērvircavnieki, kas pēcpusdienā kopīgām jautrībām pulcējās nevis pie lielā ozola, bet gan tautas namā. Pirms tam gan jaunākie pagastļaudis čakli šiverējās parkā, kur nebēdnis zaķis bija noslēpis raibu raibas olas. Tās gan izdevās atrast vēl pirms puteņa. Kā atzīst Sesavas kultūras un sporta centra vadītāja Sandra Zeimule, vietējo aktivitāte, ņemot vērā laikapstākļus, bija diezgan liela. Folkloras kopas “Dimzēns” vadībā vairāki desmiti mazu un lielu svinētāju dziedāja un dejoja, iejūtoties putnu ķērāja vanaga vai bēdzējas vistas lomā.
“Kad pāriet Lieldienas, tad iesākas silts laiks,” šī latviešu tautas ticējuma piepildīšanos gaida arī Lāsma Marecka no Bērvircavas, kas kopā ar mammu, tēti un divām māsām šūpojās, rīkoja olu kaujas un ēda tās gan Pirmajās, gan Otrajās Lieldienās. “Tradīcijas uzturētāja ģimenē ir mamma Rita,” teic meitene, piebilstot, ka olu krāsošana sīpolu mizās ir kopīga nodarbe. Vēsā laika dēļ gan mazāk sanācis pašūpoties, bet odu aktivitātes mazināšanai vasarā būšot gana.
