Gadskārtējā Brāļu kapu komitejas konferencē, kas Latvijas Mākslas akadēmijā notika 31. martā, priekšsēdētājs Eižens Upmanis, atklājot konferenci, ierosināja ar klusuma brīdi godināt aizsaulē aizsauktos biedrus, kuru vidū ir Klauss fon Aderkass.
Gadskārtējā Brāļu kapu komitejas (BKK) konferencē, kas Latvijas Mākslas akadēmijā notika 31. martā, priekšsēdētājs Eižens Upmanis, atklājot konferenci, ierosināja ar klusuma brīdi godināt aizsaulē aizsauktos biedrus, kuru vidū ir Klauss fon Aderkass no Vācijas, aktīvs BKK pasākumu atbalstītājs un padomdevējs. Runājot par pērn paveikto, ar Jelgavas nodaļas darbu iepazīstināja šo rindu autors.
Kritušo karavīru pārapbedīšanas darbam 2006. gadā no BKK saņemts 11 atļauju Jelgavas pilsētā, rajonā, Bauskas, Dobeles, Rīgas un Tukuma rajonā. Sekmīgs darbs rezultātus deva Jelgavas rajona Sidrabenes pagastā un Tukuma rajona Jaunpils pagastā, kur ekshumēti 33 vācu karavīri. Tie nodoti pārapbedīšanai Saldus Novadnieku kopkapsētā. Kārtējo reizi veltīga bijusi zondēšana Jelgavas Svētbirzē, Raiņa un Grēbnera parkos, kur tāpat kā vairumā citās vietās meklēti latviešu leģionāru apbedījumi. Nav zināms, kur apglabāti 1944. gada 26. jūlijā gaisa uzlidojumā pie Elejas un 1945. gada februārī uzlidojumā pie Airītes stacijas kritušie latviešu karavīri.
Rudenī rīkota ekspedīcija uz Lietuvu pie Mežkuiču sādžas. Tur drošā nāvē vācieši trieca 15. divīzijas latviešu karavīrus. Vietējie iedzīvotāji uzrādīja četras apbedījumu vietas, no kurām vienā aprakuši ar durkļiem nodurtos leģionārus, kas saņemti gūstā. Lai darbu turpinātu, nepieciešama Lietuvas valdības atļauja, kuru pagaidām nav izdevies saņemt. Izveidota plaša sarakste ar interesentiem no Latvijas un Vācijas, kas meklē informāciju par Otrajā pasaules karā pazudušajiem piederīgajiem. Sadarbībā ar Jelgavas Latviešu biedrību Tērvetes kapos uzcelta piemiņas zīme skolotāja Pētera Gustava dzimtas piederīgajiem, komunistu varas upuriem, kuru kapu vietas nav zināmas. Ierosināts izveidot pieminekli Pirmā pasaules kara bēgļiem Smiltenes kapsētā. Rīgas Pirmajos Meža kapos kopā ar J.Bisenieka fondu sākti J.Bisenieka apbedījuma vietas rekonstrukcijas darbi.
Voldemārs Birznieks pastāstīja par paveikto Ložmetējkalnā, Mangaļos un citās latviešu strēlnieku piemiņas vietās Valgundes pagastā. Uzsvēra, ka šogad apritēs 30 gadu kopš pieminekļa uzcelšanas Ložmetējkalnā.
Pēc informācijas no Vācijas, kaujās Jelgavā krituši vai gājuši bojā varmācīgā nāvē ap 500 vācu karavīru, pārsvarā latviešu leģionāri. Viņu apbedījumi izkaisīti plašā pilsētas un tās apkārtnes teritorijā. Veicot daudzus nesekmīgus zondēšanas darbus, izdevies atrast tikai septiņu kritušo apbedījumus. No 104, kurus pārapbedīja Miera kapos, vairums bija miruši lazaretē. Saņemtajā sarakstā minēts daudz vietu bez tuvākām norādēm, kur kaujās steigā aprakti kritušie karavīri. Zvejnieku ielas apkaimē minētas trīs, patlaban tur, arī Grēbnera parkā, Pārlielupē un daudzās citās vietās notiek plaši būvdarbi. Izsniedzot atļaujas rakšanas un celtniecības darbiem, Jelgavas Domei jābrīdina, ka par atrastiem apbedījumiem jāziņo attiecīgām iestādēm. Saņemta informācija, ka par Jelgavas Valsts ģimnāzijas teritorijā būvdarbos atrastiem apbedījumiem nav ziņots vietvarai. Lielu palīdzību var sniegt vietējās pašvaldības. Kā piemēru varu minēt Jelgavas rajona Sidrabenes pagastu, kura vadītājs Jānis Vīgants aktīvi ar saviem dēliem palīdz nozīmīgajā darbā.
