28. martā diriģentam, trombonistam, komponistam Gunāram Ordelovskim, dzimušam jelgavniekam, būtu palicis 80 gadu, tāpēc nelielā pasākumā 12. aprīlī pulksten 18 Mūzikas vidusskolas koncertzālē nedaudz atvērsim viņa dzīves un daiļrades lappuses.
28. martā diriģentam, trombonistam, komponistam Gunāram Ordelovskim, dzimušam jelgavniekam, būtu palicis 80 gadu, tāpēc nelielā pasākumā 12. aprīlī pulksten 18 Mūzikas vidusskolas koncertzālē nedaudz atvērsim viņa dzīves un daiļrades lappuses.
G.Ordelovska mūziķa izaugsme galvenokārt saistīta ar Jelgavas Mūzikas skolu, lai gan gadu iznācis pamācīties arī Mūzikas skolā Daugavpilī.
Pēc kara, 1945. gadā, tālākais ceļš mūzikā ir bazūnes spēles studijas Jāzepa Vītola Latvijas Valsts konservatorijā (JVLVK), tur viņš kļūst par izcilu šā instrumenta speciālistu. Paiet vairāk nekā desmit gadu, un atkal G.Ordelovskis ir students JVLVK, tikai šoreiz svarīgais lēmums pieņemts, jo nepieciešamas dziļākas zināšanas kompozīcijā, kuras viņš arī rod pie komponista profesora Ādolfa Skultes.
Būdams bazūnes klases students, viņš iesaistās darbā Rīgas Operetes teātrī, strādā par orķestra diriģentu, un viņam par to rodas pastiprināta interese. Tajā pašā laikā dibina arī lauku kapelu un vada orķestri Jelgavas teātrī. Jaunatklātais diriģenta darbs rada prieku un gandarījumu.
Sešdesmito gadu beigās un septiņdesmito sākumā sākas viņa darbība deju ansamblī “Sakta”, tā ilgst trīspadsmit gadu. Pēc tam trīs gadus darbs turpinās valsts deju ansamblī “Daile”. Enerģisks, ar neizsīkstošu optimismu – tāds ir G.Ordelovska darbības raksturojums.
Īpaša lappuse viņa dzīvē sākas 1972. gadā, kad Latvijā nodibinās G.Ordelovska izlolotā ideja – pirmais profesionālais pūtēju orķestris “Rīga”. Tā izveidošana nesagādā grūtības, jo, no 1962. gada JVLVK mācīdams diriģēšanu, bazūnes spēli un būdams katedras vadītājs, viņš ļoti labi pārzināja jaunos pūšaminstrumentu un sitaminstrumentu spēles speciālistus augstskolā un Mūzikas vidusskolās.
Savulaik G.Ordelovskim kāds mūzikas kritiķis pat devis vārdu “Latvijas pūtēju orķestra patriarhs”.
Darbojoties ar folkloras ansambļiem, radās tautas mūzikas apdares cikli “Vakarēšana”, “Novadnieki”, “Ganos”. Strādājot operetes teātrī, top mūzika pieciem skatuviskiem darbiem: operetēm “Peldētāja Zuzanna” un “Ciema donžuāns”, mūzikliem “Ceturtais skriemelis” un “Senču aicinājums”, dziesmu spēlei “Zagļi”. Taču visvairāk ir skaņdarbu pūšaminstrumentiem un pūtēju orķestrim.
G.Ordelovska 80 gadu piemiņas jubileju Latvijā atzīmēja un turpina atzīmēt ar vairākiem pasākumiem un koncertiem Rīgā, Ventspilī un citur.
Mūzikas skolas un Jelgavas Latviešu biedrības kopējā pasākumā ieskicēsim komponista, mūziķa, diriģenta mūzikas ceļu. Skolotāji un audzēkņi atskaņos viņa kompozīcijas. Tās būs tautas mūzikas apdares “Sprigulītis, sprigulītis” kapelas atskaņojumā, latviešu tautas dziesmas “Skanēt skan” bērnu korim. Dažādas polkas izpildīs šā gada Mūzikas skolas flautas klases absolvente Ruzanna Arutjunjana un kokļu ansamblis. Skaņdarbu “Andante” bazūnei sagatavojis bazūnes klases skolotājs Egīls Šketris kopā ar koncertmeistari Anitu Akmeni. Koncerta izskaņā – G.Ordelovska sarakstītās kompozīcijas pūtēju orķestrim.
