Laukā sētie dārzeņi līdz ar vēsāku laiku lielākoties nav sadīguši, tāpēc tiem pēdējo dienu un nakšu sals nav kaitējis. Arī augļukoki un krūmi tikai briedina pumpurus, bet «modušies» ziemāju lauki vien piestājuši attīstīties.
Laukā sētie dārzeņi līdz ar vēsāku laiku lielākoties nav sadīguši, tāpēc tiem pēdējo dienu un nakšu sals nav kaitējis. Arī augļukoki un krūmi tikai briedina pumpurus, bet “modušies” ziemāju lauki vien piestājuši attīstīties.
Kā skaidro Latvijas Lauksaimniecības universitātes Lauksaimniecības fakultātes Augsnes un augu zinātņu institūta asociētā profesore augu fizioloģijas pētniece Ina Alsiņa, laukā izsētie redīsi un salāti vēl nav sadīguši, jo piedzīvotā siltā nedēļa sēkliņas nav “atmodinājusi” tiktāl, ka asni izlīstu virs augsnes. Arī neapkurināmās siltumnīcās jau sadīgušajiem agrajiem dārzeņiem, pēc I.Alsiņas teiktā, pēkšņo salu viegli pārvarēt, jo tās ir aukstumizturīgas kultūras. Nosaluši varētu būt dēsti, kas audzēti telpās, bet dienu vai pāris pirms vēsajām naktīm pārvietoti siltumnīcā. Tad vārie salātiņi nebūs paspējuši pierast pie tik izteiktas temperatūras pazemināšanās.
Asociētā profesore ievērojusi, ka gausi attopas sausserži un citi augļaugi, kas ziemas vidū siltajā laikā jau briedināja pumpurus. Patlaban jaunās lapiņas attīstās lēni, un tās vietumis bojātas. Savukārt lazdu ziedēšanas laikā pierādījies janvārī prognozētais – vīrišķās spurdzes putekšņus izbārstīja jau gada sākumā, bet laikā, kad plauka sievišķie ziedi, bija maz to apputeksnētāju skaru. Tas ļauj domāt, ka riekstu nebūs daudz.
Ziemājiem nelielais sals kaitējumu nav nodarījis, secina arī Zinta Gaile, LLU mācību un pētījumu saimniecības “Vecauce” direktora vietniece. Asociētā profesore zina teikt, ka nupat uzsnigušais sniegs laukaugiem nācis par labu, jo papildinājis mitruma krājumus augsnē, ko pamatīgi bija izžāvējis vējš un saule. Z.Gaile arī rosina nepārsteigties ar vasarāju sēju, jo bijuši gadi, kad tie jāpārsēj pat bargu maija salnu dēļ. Tiesa, Zemgalē daudzviet šonedēļ vasaras rapsis un kvieši jau iesēti.
“Ka gaidāmas salnas, netieši var noteikt pēc gaisa temperatūras ap pulksten 17,” diplomēts agronoms Māris Narvils skaidro – ja tā ir tikai ap plus pieciem grādiem, liela varbūtība, ka būs salna. Ja tāda temperatūra vēl saglabājas ap pulksten 19.30, pavisam noteikti kļūs vēsāks. Tajā pašā brīdī jāaizver siltumnīcu vēdināšanas lūkas, augi jānosedz ar agrotīklu, jāiededz ilgi degošās sveces. Ja to nav un gaidāma stipra salna, agrotīklu apsmidzina ar ūdeni, bet ne nolaista. Ūdens sasalstot izveidos “ledus vāku” un pasargās augus.
