Pēc publikācijas par administratīvi teritoriālo reformu «Ziņām» savas domas izteikuši vairāku pagastu sabiedriski aktīvi ļaudis.
Pēc publikācijas par administratīvi teritoriālo reformu “Ziņām” savas domas izteikuši vairāku pagastu sabiedriski aktīvi ļaudis.
Pašlaik deviņi pagasti jau vienojušies par novada izveidi, tomēr iedzīvotāju viedokļi aktualitāti nav zaudējuši. Cilvēki diskutējuši par viņiem svarīgām lietām – vietējo ceļu uzturēšanu, veselības aprūpi, Jelgavas rajona Padomi un citiem jautājumiem.
Svarīga vienīgi ceļa uzturēšana
Piepilsētas pagasta iedzīvotājs uzsver, ka vienīgais, kas viņu interesē, ir piebraucamā ceļa uzturēšana. Viņa ģimene un vecāki nepiederot kategorijai, kas kādreiz varētu cerēt uz sociālo atbalstu vai kādu citu pašvaldības pretimnākšanu. Par pagasta aktivitātēm šis cilvēks neko daudz nezinot, jo savas avīzes pagastam neesot, vien pirms dažiem gadiem pa kādam numuram ar padomes sēžu stenogrammām izplatīts. Nepilnu puskilometru garā ceļa uzturēšana līdz mājām gan esot svarīga. Kā pietiekami labi algots darbinieks un nodokļu maksātājs viņš uzskata, ka būtu pelnījis saņemt kvalitatīvu pakalpojumu. Taču šajā ziņā pēdējos gados neesot vērojami nekādi uzlabojumi.
Aizpagājušajā gadā vecāki pat vērsušies vietējā avīzē, ka pagasts vasarā ne reizi nav nogreiderējis ceļu un uz tā abos virzienos izveidojusies pamatīga “trepe”. Pērn par greiderēšanu un tās kvalitāti nav bijis pamata sūdzēties. Bet šoziem pašvaldības ceļš no sniega vispār neesot atbrīvots. Iedzīvotājs reizes divas “ķēris” šķūrētāju uz valsts šosejas. Tiesa, vietējā avīzē pagasta izpilddirektors pēc pirmā lielā sniega ne bez lepnuma stāstījis par ceļu uzcītīgo šķūrēšanu. Taču daļā pagasta vārdi nav apliecināti ar darbiem. Savukārt nupat pavasarī tas nevis nogreiderēts, bet “uzarts” – sacelti lieli akmeņi un velēnas, braucamās daļas līmenis esot zemāks nekā ziemāju laukam, bet vietām “trepe” palikusi, kāda bijusi. Pagastam, kas par to maksā, tomēr būtu jāraugās, cik labi vai slikti paveikts darbs, nevis tikai jāpievelk “ķeksītis”.
Pagasta iedzīvotājs skeptiski raugās uz iespēju, ka liela novada gadījumā vienīgo viņam nepieciešamo pakalpojumu – ceļa uzturēšanu – veiks labāk. Iespējams, varētu piesaistīt lielāku pakalpojuma sniedzēju, nevis vietējās zemnieku saimniecības, kam “klibo” brauktuvju uzturēšanas prasme un izpratne par darāmo. Taču arī pilsētā ielas nevar saukt par sakārtotām, jo pakalpojumu sniedzējs ar visu netiek galā un nespēj nodrošināt kvalitāti. Protams, tas galvenokārt saistīts ar kvalificētu sava amata pratēju trūkumu. Tomēr pakalpojums būtu jāsaņem atbilstošā kvalitātē.
Jābūt lielākai atdevei
Vairāki viedokļi izteikti par rajona Padomes darbu. Proti, tajā strādā vairāk nekā 130 darbinieku, bet atdeves no tik liela “kantora” neesot. Kāda piepilsētas pagasta deputāte izteicās, ka rajona speciālistus jau sen vajadzēja iesaistīt pagastiem domātu projektu sagatavošanā, jo viņi atšķirībā no pagastu darbiniekiem jau sen pabijuši dažādos kursos, cēluši kvalifikāciju un apguvuši papildu prasmes.
Tas, kas izpaužas projektu sagatavošanā un īstenošanā, būtu jāapliecina darbos. Taču pagastiem, ja vēlas piesaistīt papildu līdzekļus, lai gan ir rajona speciālisti, nepieciešamības gadījumā tādi jāmeklē un jāalgo no malas. Deputātei neizprotama šķiet tik pārlieku lojālā attieksme pret rajona Padomi. “Jābūt lielākai noslodzei un darba atdevei,” uzskata lasītāja.
Ārstniecības iestādē – komerccenas
Vairākas atsauksmes saņemtas pēc tam, kad pagastu vadītāji apmeklēja rajona slimnīcu. Šis pasākums šķitis visai formāls, bez lietišķiem priekšlikumiem par uzlabojumiem. Paciente no Platones pauda, ka viņu pagastā nav līdz galam atrisināts veselības aprūpes jautājums, jo darba dienās tur nav brīvi pieejami mediķa pakalpojumi.
Savukārt citi pauduši neapmierinātību ar izmaiņām rajona slimnīcā. Proti, tur bijusi daudz labāka Terapijas nodaļa salīdzinājumā ar pilsētas slimnīcu. Taču nu vairākus mēnešus tā likvidēta, jo ārstniecības iestāde nevarēja atrast speciālistu iepriekšējās nodaļas vadītājas vietā. Viņa tiešām strādājusi ļoti atbildīgi un palīdzējusi pacientiem. Kuluāros dzirdēts, ka vadībai tāda ārstes atdeve darbam nav patikusi. Tagad runā, ka līdzīgs liktenis – likvidācija – gaida arī Neiroloģijas nodaļu.
Ierēdņi formāli atbildot, ka tas ir saskaņā ar optimizācijas plānu un valsts politiku. Tomēr vietējai varai būtu jāskatās, kas ir svarīgi iedzīvotājiem. “Diemžēl pirms slimnīcas apmeklējuma pagasta vadība nekonsultējās pat ar vietējiem mediķiem, kur nu vēl cilvēkiem,” skumji pauž lasītāja un secina, ka acīmredzot slimnīca turpinās bīdīt savus biznesa plānus uz komercializācijas pusi, kas lielai daļai lauku iedzīvotāju nav pa kabatai. “Tagad daudzi pakalpojumi pilsētas poliklīnikā maksā lētāk. Kādēļ tāda rajona slimnīca, kas sniedz tikai komercpakalpojumus, parastajiem mirstīgajiem vajadzīga? Žēl, ka pagastu vadītājiem ir vienalga, kas notiek.”
Aizsākumiem pārvilkta svītra
No Dobeles rajona Bērzes pagasta saistībā ar teritoriālo reformu saņemts viedoklis, ka Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija bijusi pie vainas, ka četri “Bērzes krastu” sadarbības padomes pagasti (mūsu rajona Līvbērzes un Glūdas, Dobeles rajona Jaunbērzes un Bērzes) nav apvienojušies vienā novadā. Iespējams, Glūdas pagasts paliktu pats par sevi, jo ik pa laikam gribējis būt patstāvīgs, bet citi apvienotos, ja vien ministrija pēdējā reformas variantā pagastus nesadalītu citādi, proti, Bērzei jāapvienojas ar Glūdu, bet Jaunbērzei – ar Līvbērzi.
Nu pagasti plāno veidot novadu pašreizējās teritorijās, lai gan gadu laikā sadarbības iestādē izveidojušās labas iestrādes. Ir sava projektu grupa, kopīgi izstrādāti un realizēti projekti, apsaimniekoti ceļu fonda līdzekļi. Atzinīgi novērtēts, ka tiek veidota vienota drošas darba vides politika un citas iestrādes. Tās tapušas gadu gaitā (sadarbības iestāde izveidota pirms nepilniem desmit gadiem), un tas nebūt nav bijis vienkārši. Tagad visam pārvilkta svītra.
Šo viedokli “Ziņas” nosūtīja arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministra Aigara Štokenberga preses sekretārei Dacei Kārkliņai. Konkrētu skaidrojumu nesaņēmām, atbildē bija “Ziņās” jau vairākkārt aprakstītā ministrijas un ministra nostāja par spēcīgu novadu veidošanas nozīmi.
Vilces puses Blankenfeldes muižas apkaimes iedzīvotāji pauduši neapmierinātību ar sabiedrisko transportu. Kaut gan bijušas runas par valsts izaugsmi, pasažieru pārvadājumi tikai pasliktinoties, labi ja reizi dienā varot nokļūt pilsētā. Iedzīvotājiem neesot pārliecības, ka turpmāk kas varētu uzlaboties. Ministrs A.Štokenbergs gan paudis, ka arī Satiksmes ministrija iekļausies vietējo ceļu uzlabošanā, taču gadījums ar Elejas iedzīvotājiem nepārliecinot. Proti, neņemot vērā iedzīvotāju vēlmes, Satiksmes ministrijas struktūrvienība – SIA “Autransporta direkcija” – ieviesusi savu variantu transporta nodrošināšanai uz Rīgu pēc tam, kad Lietuvas pārvadātāji pārtraukuši uzņemt pasažierus Latvijas teritorijā. Iedzīvotājiem būtu svarīgi braukt agrāk, bet direkcijai izrādījies vienkāršāk līdz Elejai pagarināt Jelgavas reisu, kurā autobuss kursē vēlāk.
