No marta otrās puses 90 dienu Latvijā notiek Francijas dienas «Francijas pavasaris».
No marta otrās puses 90 dienu Latvijā notiek Francijas dienas “Francijas pavasaris”. Starp 200 pasākumiem īpaša vieta ierādāma divām izstādēm – “Fovisma skats. Franču glezniecība 20. gadsimta sākumā” un “Fovisma atskaņas. Latviešu glezniecība. 1910 – 1980”. Turp aicinu ikvienu, kurš mīl labu mākslu.
Kā daudzi pasaules mākslinieki arīdzan latviešu gleznotāji 20. gadsimtā vērās Parīzes virzienā. Ne tikai skatījās, ne viens vien tur pabija un smēlās ierosmi savas daiļrades atsvaidzināšanai. Patlaban ir unikāla iespēja – pašu mājās Latvijā, Rīgā, ieraudzīt franču fovisma glezniecības pirmavotus no Bordo mākslas muzeja krājumiem.
Pēdējo reizi pie mums franču glezniecība bija skatāma 1931. gadā. Padomju okupācijas laikā Latvijā nozīmīgas ārzemju izstādes nenotika, uzskatot, ka Rīgā nevar nodrošināt mākslas darbu saglabātību, šajā ziņā bijām otrās vai trešās šķiras ļautiņi. Tā nu mēs tagad varam redzēt Anrī Matisa, Ogista Renuāra, Feliksa Valotona, Raula Difī, Andrē Lota gleznu oriģinālus. Tomēr vislielāko uzmanību izstādē piesaista Albēra Markē darbi. Viņa glezniecība ir latviešiem sevišķi tuva – Markē lielu uzmanību pievērsa smalkam tonālajam risinājumam gleznās.
Tiešākas vai attālākas šā franču meistara glezniecības atbalsis jaušamas izstādē “Fovisma atskaņas”, kas iekārtota izstāžu zālē “Arsenāls”. Līdz šim esam runājuši, ka franču glezniecība iespaidojusi to vai citu latviešu mākslinieku vai paaudzi, taču pētījumu nebija. Muzeja darbiniece Dace Lamberga tagad to paveikusi. Rezultāts ir pat pārsteidzošs. Fovisms ir ļoti nozīmīga parādība, kas jūtami iespaidojusi latviešu glezniecības veidošanos. Lielā mērā arī tonālisms, ar kuru mēs lepojamies, nāk no šā avota.
Tā varam pārliecināties, cik būtisks bijis fovisms Jāzepa Grosvalda, Voldemāra Matveja, Jēkaba Kazaka, Konrāda Ubāna Leonīda Āriņa, arī Birutas Baumanes, Borisa Bērziņa, Džemmas Skulmes, pat Jura Baklāna, Vijas Maldupes, Helēnas un Ivara Heinrihsonu un citu daiļradē.
Kā zināms, Ģederts Eliass pēc 1905. gada revolūcijas notikumiem emigrēja uz Vakareiropu, kādu laiku pēc studijām Briseles Karaliskajā mākslas akadēmijā papildinājies Lorāna darbnīcā Parīzē. Tolaik arī radušies viņa fovistiskie darbi. Tie šajā izstādē ieņem ievērojamu vietu.
Izstāde “Arsenālā” ir izcila. Tai eleganci piešķīrusi iekārtotāja gleznotāja Sandra Krastiņa. Izstāde atklāj mūsu mākslas dziļo spēku un mūsdienīgumu. Meistarība un patiesums nenoveco.
