Atceraties bijušo? Vispirms astoņos vakarā Maskavas TV «Vremja» ar možo meldiņu.
Atceraties bijušo? Vispirms astoņos vakarā Maskavas TV “Vremja” ar možo meldiņu. Pēc tam LTV “Panorāma”, šoreiz bez “Uz priekšu, laiks!” bravurīgā patosa. Un abās kompartijas varoņordeņotais ģenerālsekretārs ar biezajām uzacīm, kas kaislīgi skūpsta brālīgās partijas komrādu vai valsts vadītāju. Tālāk jau visos ziņu raidījumos ierastie attīstītā sociālisma tālākizaugsmes panākumu atrādījumi. Tad vēl divreiz gadā soļojām sarkankarogotā darbaļaužu parādē gar tribīnēm ar vēlīgi mājošiem vietējiem kompartijas bosiem, un šim marasmam līdzās nebeidzama komunisma celtniecība ikdienā. Protams, netrūka pasēdēšanas ķēķī ar draugiem un TV aprādītās ikdienas apsmaidīšanas anekdotēs, pa vakariem bija mēģinājumi uzķert radio kaut ko no aizjūras “naidnieku” balsīm, un atkal ikdiena, ikdiena, ikdiena… bez cerībām, ka kaut kas mainīsies, vismaz tavā mūžā.
Kā spožs uzliesmojums septiņdesmito beigās un astoņdesmito sākumā bija ikgadējās aprīļa Mākslas dienas ar izstādēm, dzejnieku spilgtajām uzstāšanās reizēm un Plakāti. Tieši tā plakāti, kurus šodien joprojām var rakstīt ar lielo burtu. Nē, ne tie, kas ikdienišķi aicināja uz ikdienišķiem pasākumiem. Tie bija plakāti, kurus tolaik radīja jaunie – Dimiters, Pētersons, Breže, Putrāms un daudzi citi. Viņu darbos saskatījām un izjutām mākslinieku redzējumu uz viltus patosa pārpildīto pelēko ikdienu. Dīvaini, bet vara ar viņiem tā īpaši necīnījās. Vismaz atklāti. Varbūt tā vienkārši izlikās, ka neredz mākslinieku satīras pilno smīnu?
Gadi iztecējuši caur laika sietu, apmetot kājām gaisā bijušos elkus, vadoņus un mūs pašus. Ilgi nevienam nevajadzīgais un pagrīdē nolīdušais Plakāts sajutis – viņa laiks atkal klāt! Atkal pa avīžu lapām un tālrādes ekrāniem omulīgi gozējas šīszemes varenie. Vismaz tie, kas sevi par tādiem iedomājušies un kurus mēs tur paši iecēluši. Atkal varam pa ķēķiem atcerēties, kā saceramas anekdotes, vien pazudušas naidnieku radiobalsis. Varbūt viņi pārvākušies uz šejieni? “Tēvzemei un Brīvībai” ērti iekārtojusies zem “atlantiskā vairoga”, prezidente pielaiko dzeltenzvaigžņoto lenti, bet mēs kartēs pētām, kur atrodas SibĪrija.
Plakāt, tavs laiks atkal klāt, vai ne?
