«Pieskāriens leģendai» (11. aprīlis) sibemols: Vienīgais, ko, izlasot rakstus par šiem drosmīgajiem un mērķtiecīgajiem vīriem, varu teikt – cepuri nost! Neviens mums neliedz piepildīt savu sapni, nevis iet pa vieglāko ceļu.
“Pieskāriens leģendai” (11. aprīlis)
sibemols: Vienīgais, ko, izlasot rakstus par šiem drosmīgajiem un mērķtiecīgajiem vīriem, varu teikt – cepuri nost! Neviens mums neliedz piepildīt savu sapni, nevis iet pa vieglāko ceļu. Pa kādu, prātojiet paši, un lai tas paliek mūsu ziņā. Nebūt nedomāju to sliktāko. Paldies Grūtupa kungam par interesantajiem rakstiem un iespēju iepazīt īstus savas zemes cilvēkus, ne “Privātās Dzīves”, “Saldās Dzīves”, “Vakara Ziņu” un citu privātu tenku lapu simtreiz apnikušos, solārijsīpoldzeltenuma personāžus.
“Uzticīgs bērnības sapnim” (11. aprīlis)
absolvente: Es arī braucu uz “Nākotnes” lidlauku, lai tuvinātos lidošanai un būtu raksta varoņa tuvumā, bet viņš mani nepamanīja…
pilots: Nabaga absolvente, cik gan viņš bija nevērīgs…
“Cik droši var justies uz zemes?” (11. aprīlis)
Marta: Dzīvoju Pārlielupē. Nepatīkami bija, ka 80. – 90. gados lidinājās kara lidmašīnas. Cita pat ļoti tuvu jumta korei. Lidošana un izpletņlēkšana ir sporta veidi, ar ko nodarbojas galvenokārt normāli cilvēki. Bet atsaldētie arī uz šosejas gadās. Nedomāju, ka mājas īpašniekam jāatbild par visiem “muļķiem”, kas pa gaisu lidinās. Katrs atbild pats par sevi. Un policijai jāregulē kārtība.
No Pārlielupes: Pāri manai mājai regulāri lido dažādi gaisa planieri un citi. Neesmu to uzbūvējusi blakus lidlaukam, tā celta 1929. gadā. Interesanti, vai lidlauks tad jau bija? To es nezinu, bet viesi no Vācijas šķita patiesi pārsteigti, ka pie mums atļauts lidot planieriem jeb, pareizāk sakot, planēt virs dzīvojamām mājām, un otrs brīnums, ka Bērzu kapos lielos ugunskuros svilina lapas un citas drazas, tā ka dzīvajiem elpu sit ciet…
“Par agru sapriecāties” (12. aprīlis)
Aina: Laba statistika, bet kāpēc nav uzrādīts, cik Jelgavā bojāgājušo? Es joprojām neesmu lasījusi par tā šofera sodīšanu, kas janvārī sava stulbuma dēļ nobrauca meiteni. Vai tiešām bija tik liels kungs, ka lieta izbeigta?
māmiņa ar bērnu: Mani ar bērna ratiņiem uz tās pašas gājēju pārejas nesen arī nepalaida kāds autobusa šoferis. Lai gan vairākas sekundes atrados tās vidū un gaidīju, kad autobuss apstāsies, nekā. Šofera komentārs – autobusi taču nevarot apstāties pie gājēju pārejām, un tie esot jāpalaiž. Labi, ka nolēmu pagaidīt, citādi mūs laikam arī vairs nebūtu.
