«Emigrācijas bāreņi» kļūst agresīvi. Lietuva. Valstī ir aptuveni 20 tūkstoši mazgadīgu «emigrācijas bāreņu» – bērnu, kuru vecāki izbraukuši strādāt uz ārzemēm un nereti atstājuši viņus gluži svešu cilvēku aprūpē.
“Emigrācijas bāreņi” kļūst agresīvi
Lietuva. Valstī ir aptuveni 20 tūkstoši mazgadīgu “emigrācijas bāreņu” – bērnu, kuru vecāki izbraukuši strādāt uz ārzemēm un nereti atstājuši viņus gluži svešu cilvēku aprūpē. Viena no raksturīgākajām šādu bērnu iezīmēm ir aizvien izteiktāka agresivitāte, liecina jaunākie pētījumi. Norādīts, ka viņi jūtas slikti, un nauda, ko vecāki dāsni sūta no ārzemēm, situāciju neuzlabo. Pētot “emigrācijas bāreņu” dzīves apstākļus, noskaidrots, ka daudzas problēmas atrisinātos, ja būtu juridiski apstiprināti aizbildņi, kuri risinātu jautājumus, kas saistīti ar sekmēm, uzvedību un veselību.
Soda par pārlieku lielu bērnu skaitu
Ķīna. Komunistiskā partija atbrīvojusi no darba vietējo amatpersonu, vainojot viņu ģimenes plānošanas likuma pārkāpšanā un pārāk daudzu bērnu radīšanā. Julinas Cjiņa Huaivena ģimenē ir trīs meitas, bet vēl vienu meitu un dēlu viņam dāvājusi mīļākā, kura ir nepilnus 20 gadus jaunāka. Amatpersona arī apsūdzēta laulības pārkāpšanā un izslēgta no partijas. Ķīnā lielākajai daļai pilsētās dzīvojošo ģimeņu atļauts radīt tikai vienu bērnu.
Plāno apgūt Mēnesi
Krievija. Tiek strādāts pie kosmosa transporta sistēmas attīstīšanas, lai varētu industrializēt Mēnesi, pavēstījis kosmiskās rūpniecības uzņēmuma “RKK Energia” vadītājs Nikolajs Sevastjanovs. “Ir pienācis laiks to darīt, ņemot vērā uz Zemes pieejamo dabas resursu ierobežojumu un cilvēces progresa ātrumu. Nevaram noliegt iespēju izvietot kosmosā kaitīgo rūpniecību,” viņš uzsvēris.
Pieļauj iespēju atkāpties no lēmuma
Ukraina. Prezidents Viktors Juščenko varētu atlikt sava dekrēta par parlamenta atlaišanu un pirmstermiņa vēlēšanu rīkošanu izpildi, trešdien paziņojis viņa galvenais padomnieks Vitālijs Gaiduks. Prezidents nenoliedzot tādu iespēju. Dekrēta izpildes apturēšana nozīmētu jaunu vēlēšanu datuma atlikšanu. Ukrainas Konstitucionālajā tiesā nākamnedēļ iecerēts izskatīt lietu par dekrēta likumību.
Mēģina atjaunot labās attiecības
Japāna. Trešdien Tokijā ieradies Ķīnas premjers Vens Dzjabo, lai uzlabotu abu valstu attiecības. Tā esot pirmā Ķīnas premjera vizīte Japānā septiņu gadu laikā. Ķīna 2000. gadā atteicās tikties ar Japānas amatpersonām premjera Džuničiro Koidzumi vizīšu dēļ Jasukuni svētvietā. Šo Tokijas svētnīcu Ķīna un Dienvidkoreja uzskata par Japānas agresijas simbolu.
Aicina noteikt slaktiņa piemiņas dienu
Bosnija un Hercegovina. 1995. gada Srebrenicas pilsētā notikušā slaktiņa gadadienu vajadzētu noteikt par nacionālo piemiņas dienu, otrdien varas iestādēm ierosinājuši slaktiņā izdzīvojušie. Kad Bosnijas serbu karaspēks 1995. gada 11. jūlijā ieņēma bijušo musulmaņu anklāvu Srebrenicu, tika noslepkavoti aptuveni astoņi tūkstoši musulmaņu vīriešu un zēnu. To uzskata par visnežēlīgāko zvērību Eiropā kopš Otrā pasaules kara. Šā gada 11. jūlijā tiks apbedītas aptuveni sešsimt slaktiņa upuru mirstīgās atliekas. Tos identificēja pēc atrakšanas no vairāk nekā 60 masu kapiem, kas atklāti pēc kara.
Strādās tikai sešas stundas dienā
Norvēģija. Piena kooperatīvs “Tine” izmēģinājuma kārtā ieviesīs sešu stundu darbdienu 170 strādniekiem veikalos Heimdalā. Tādējādi kompānija plāno samazināt slimības lapu skaitu un radīt labāku darba vidi. Uzņēmuma vadība solījusi, ka algas samazināt nav paredzēts, tomēr tiks saīsināti darba pārtraukumi. Izmēģinājums ilgs gadu.
Kalniņš sola sarīkot dziesmu spēles
Latvija. 28. aprīlī “Arēnā Rīga” gaidāmajā lielkoncertā “Imanta Kalniņa dziesmu spēles” komponista dziesmas atskaņos aptuveni simts izpildītāju plašs kolektīvs. Muzikālo pamatu veidos “Autobuss debesīs”, valsts kamerorķestris “Sinfonietta Rīga”, kā arī Policijas akadēmijas vīru koris “Lustus”. Viesu pulkā būs gan Intars Busulis, gan Normunds Jakušonoks, gan Niks Matvejevs un Juris Kulakovs. Koncerta noslēgumā gaidāms krāsains kino, teātra un animācijas filmu mūzikas uzvedums.
