«E-pieteikumu sistēmas ieviešana studijām Latvijas augstskolās» – tā sauca apaļā galda diskusiju, ko rīkoja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts.
“E-pieteikumu sistēmas ieviešana studijām Latvijas augstskolās” – tā sauca apaļā galda diskusiju, ko rīkoja Īpašu uzdevumu ministra elektroniskās pārvaldes lietās sekretariāts. LLU pagaidām pret šo ideju izturas rezervēti, “Ziņām” sacīja augstskolas mācību prorektors Arnis Mugurēvičs.
Vai nebūtu jauki, ja studētgribētājiem, iesniedzot pieteikumus augstskolās, vajadzētu vien datorā elektroniski uzrakstīt savu izvēlēto specialitāšu sarakstu un to nosūtīt vienotam datu apstrādes centram? Savukārt tur būtu dati par studētgribētāja sekmēm vidusskolā un tiktu dota atbilde, cik jaunieša iecere mācīties vienā vai otrā augstskolā ir reāla. Par šādas sistēmas plusiem un mīnusiem diskutēja valdības pārstāvji un augstskolu vadītāji.
Diskusijas sākumā epārvaldes ministres padomnieks Juris Borzovs izklāstīja Lietuvas pieredzi šajā jautājumā. Izrādās, mūsu dienvidu kaimiņiem šāda centralizēta pieteikšanās studijām augstskolā pastāv jau piecus gadus. Diemžēl reflektants bija pamatojies tikai uz elektroniski saņemtu informāciju, kuras apguvei traucējusi arī valodas barjera, taču galvenais ir skaidrs – lietuvieši epieteikumu kārtību atzinuši par labu. A.Mugurēvičs spriež, ka, protams, nevar mehāniski pārnest kādu sistēmu, kas darbojas vienā valstī, uz citu. Piemēram, Lietuvā apmēram 80 procentu studentu mācās par valsts finansējumu. Pie mums šis skaitlis ir ap 30. “Ja, piemēram, šāds reflektantu elektronisko pieteikumu ranžētājs atklās, ka jaunietis, ievērojot viņa sekmes vidusskolā un centralizētajos eksāmenos, izvēlētajā specialitātē var mācīties nevis par budžeta līdzekļiem, bet gan par daļēju vai pat pilnu maksu, grūti prognozēt, ko reflektants darīs,” spriež izglītības un zinātnes ministre Baiba Rivža. Savukārt A.Mugurēvičs teic, ka tomēr būtu labi, ja pirms studijām reflektants atbrauktu uz izvēlēto augstskolu, kur novērtētu iespējas un reizē arī parādītu sevi. Šādā nepastarpinātā saskarsmē uzskatāmāk atklātos vairāki LLU “trumpji” – mācību un dzīvesvietas tuvums, sirsnīgā no lauku cilvēkiem nākusī gaisotne, kā arī skaistā Jelgavas pils. Turklāt ir specialitātes, piemēram, ainavu arhitekti, kur elektroniski nevar novērtēt reflektantu piemērotību studijām, bet jābrauc un jāparāda, kā tu, piemēram, māki zīmēt.
“Pagaidām mūsu attieksme pret epieteikumu sistēmas ieviešanu ir rezervēta. Taču, ja kaut dažas Latvijas augstskolas nolemtu veidot šādu kopīgu sistēmu, mēs tai lūkotu pievienoties,” saka mācību prorektors A.Mugurēvičs. Arī Lietuvā šī sistēma sākumā tika ieviesta, apvienojoties dažām augstskolām. Igaunijā, kur ļoti attīstīti elektroniskie sakari, bet, līdzīgi kā Latvijā, samērā liels ir maksas studentu īpatsvars, epieteikumu sistēma pagaidām nav ieviesta.
