Pavasara rosības laikā pilsētas apstādījumos un privātmāju teritorijās aizvien biežāk manāmi šiverīgi ļaudis, kas sakopj ziemas nomocītos un nekaunīgu cilvēku piegružotos dārzus, grāvjus, pļavas un mežus.
Pavasara rosības laikā pilsētas apstādījumos un privātmāju teritorijās aizvien biežāk manāmi šiverīgi ļaudis, kas sakopj ziemas nomocītos un nekaunīgu cilvēku piegružotos dārzus, grāvjus, pļavas un mežus. Savrupmāju rajonos, sevišķi tur, kur dzīvo pensijas vecuma jelgavnieki, par kārtību sūdzēties it kā nevarētu. Reizēm pat šķiet, ka, baidoties no Jelgavas pašvaldības saistošajos noteikumos paredzētajiem sodiem, siltajos gadalaikos vai ik pārdienu piemājas zālienā jāložņā uz celīšiem, lai tikai amatpersonas nepamanītu kādu par desmit centimetriem garāku stiebru. Pilsētas centrā valda kārtība. To var vērot, kaut vai dodoties lēnīgā pastaigā pa šaurajām ieliņām.
Jāatzīst, ka pensionāri ne tikai akurāti sakopj savus īpašumus, sabiedriski aktīvākajiem brīvais laiks ļauj uzmanīt arī pašvaldībai un kaimiņiem piederošās zemes. Pagājušajā nedēļā “Ziņās” sašutusi vērsās kāda rosīga kundze, kas Lieldienu rītā bija izbrīnīta par Pašvaldības policijas darbinieku apciemojumu savā sētmalē. Proti, likumsargi bija sastādījuši aktu par nepietiekami iztīrītu grāvi, kas atrodas viņas zemei piegulošā teritorijā. Tur esot pērno lapu slānis, kas mūsu sakoptās pilsētas koptēlam godu nedara. Nav līdzējusi sievietes taisnošanās, ka grāvī taču ir ūdens, tādēļ lapām pat ar garo grābekļa kātu grūti tikt klāt.
Pārliecinoties, ka pensionāres un tuvāko kaimiņu sētmales tiešām glīti sakoptas un vecās koku lapas grāvī īsti nevar pamanīt, varētu vaicāt, vai lietderīgi izmantot pašvaldības apmaksātu darbaspēku, lai cītīgi uzmanītu pedantiskākos dārzu īpašniekus. Drīzāk izskatās – kāds vēlējies “iegriezt” tiem čaklajiem večukiem, kas regulāri sūdzas par nebūšanām pašvaldības un privātajās zemēs.
Vēl jo vairāk šāds jautājums neliek miera, kad apskata statistiku par šā pavasara kūlas dedzināšanas trakumu. Mūsu pilsētā sarkanais gailis pērno zāli visvairāk plosījis lidlauka teritorijā (vairāk nekā 15 hektāros), Viskaļu ielas apkaimē (vismaz 10 hektāros) un Zālītes un Miera ielas krustojuma tuvumā, kur kūla degusi 15 hektāros. Šie ir ne tikai pilsētas, bet arī rajona lielākie pērnās zāles ugunsgrēki. Turklāt visas minētās teritorijas pilnībā vai daļēji pieder pašvaldībai, un tās apsaimnieko aģentūra “Pilsētsaimniecība”.
Pēc Pašvaldības policijas informācijas, administratīvā pārkāpuma protokols par nepietiekami sakoptām zemēm “Pilsētsaimniecībai” piemērots tikai vienu reizi pagājušajā gadā.
Kur ir tās amatpersonas, kas par saistošo noteikumu neievērošanu un pārkāpšanu tiesīgas sastādīt administratīvo protokolu? Kur ir Jelgavas Domes deputāti, pašvaldības izpilddirektors un viņa vietnieks, policijas darbinieki, iestāžu un uzņēmumu amatpersonas? Laikam gan aizņemtas pavasara sakopšanas talkās. Bet varētu arī ar lineālu rokās ik pa laikam apstaigāt pašvaldības teritoriju.
