5. klasē, izvēloties otru svešvalodu, bērni priekšroku dod krievu valodai, taču vācu valodai mūsu valstī ir ne mazāk būtiska nozīme, uzskata pedagogi.
5. klasē, izvēloties otru svešvalodu, bērni priekšroku dod krievu valodai, taču vācu valodai mūsu valstī ir ne mazāk būtiska nozīme, uzskata pedagogi. Latvijā ir vairāk nekā tūkstoš Latvijas – Vācijas kopuzņēmumu, kuros cilvēki ar vācu valodas zināšanām vairāk pelna un straujāk virzās pa karjeras kāpnēm.
Jelgavas Izglītības pārvalde un pilsētas Vācu valodas skolotāju metodiskā apvienība šogad pirmo reizi uzrunā 5. klases skolēnus, kuru priekšā svarīga izvēle – kādas otrās svešvalodas apguvei dot priekšroku.
Lai iepazīstinātu bērnus ar valodu, tās dzīvīgumu un interesanto pasniegšanas veidu, Jelgavas Izglītības pārvalde, kā arī Vācu valodas skolotāju metodiskā apvienība sadarbībā ar Gētes institūtu un Hansabankas Jelgavas filiāli akcijas “Deutsch hat Zukunft” (“Vācu valodai ir nākotne”) laikā 3. un 4. pamatskolā rīkoja muzikāli tematisko pēcpusdienu.
“Patlaban Latvijā ir tendence samazināties pieprasījumam pēc vācu valodas. Tā nav viegla, bet, ja salīdzina ar krievu valodu, nav grūtāka. Daudzi izvēlas mācīties krievu valodu, jo tā šķiet pierastāka un vairāk dzirdēta, bet cilvēki, kam nav bijusi saskarsme ne ar vienu, ne otru, atzīst, ka vācu apgūt ir vieglāk,” stāsta metodiskās apvienības vadītāja Ingrīda Drēska.
Jelgavas 4. pamatskolas vācu valodas skolotāja Gaida Sēle zina stāstīt, ka Latvijā ir vairāk nekā 1000 Vācijas un Latvijas kopuzņēmumu, kur ļoti svarīgas ir vācu valodas zināšanas, un nākotnē tai būs vēl lielāka nozīme.
Turklāt mācīties vācu pēc angļu valodas ir ļoti vienkārši, jo abas ir ģermāņu valodas un tām ir līdzīgi gan vārdi, gan arī gramatiskās formas. Ja ir pamati angļu valodā, vācu apgūt ir samērā viegli, skaidro pedagoģes.
5. klases skolniece Krista Uzare “Ziņām” atzina, ka pasākums paticis, bet viņa tomēr izvēlēšoties mācīties krievu valodu. “Mans pagalms ir pilns ar krievu bērniem, kas man ir labi draugi. Ja runāšu krieviski, labāk sapratīšos,” skaidro Krista. Savukārt Patrīcija Pivarūna atzina – ja pirms pasākuma šaubījusies par vācu valodas izvēli, tagad viņa nosliekusies par labu tai.
