Vairāk nekā 6000 pedagogu no visas Latvijas parakstījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām.
Vairāk nekā 6000 pedagogu no visas Latvijas parakstījuši atklātu vēstuli valsts augstākajām amatpersonām. Tajā viņi prasa palielināt algas, uzlabot darba apstākļus un atrisināt citus jautājumus, lai novērstu krīzi izglītības sistēmā.
Vēstulē, kas adresēta Valsts prezidentei, Ministru prezidentam, izglītības ministrei un citām institūcijām, norādīts, ka “nepietiekams pedagogu, kā arī materiāli tehniskais nodrošinājums vispārizglītojošās skolās rada krīzes situāciju izglītības sistēmā”.
“Nav iespējams radīt Eiropas tirgū konkurētspējīgu sabiedrību ar augsti attīstītu garīgo potenciālu un realizēt Nacionālo attīstības plānu, ja izglītībai nav piešķirts atbilstošs finansējums,” pauž 6557 pedagogi, kas norāda arī uz pārslodzi, vispārēju kadru trūkumu, pedagoģiskā sastāva novecošanos un nepietiekamo sociālo atbalstu.
Veikuši aprēķinus, vēstuli parakstījušie skolotāji prasa paaugstināt darba algas likmi no 178,22 latiem līdz 468,8 latiem, kā arī ierosina, lai pedagoģijas zinātņu budžeta grupu studentiem pēc augstskolas pieci gadi būtu jānostrādā skolā. Pedagogi uzskata, ka jāsamazina pensionēšanās vecums, nedrīkst atcelt izdienas pensijas, jādiferencē apdrošināšanas polises atbilstoši darba stāžam un jāveic citi pasākumi.
“Lai arī par dažiem punktiem varētu diskutēt, lielos vilcienos piekrītu katram vēstules vārdam – jāmeklē steidzami risinājumi,” uzskata Jelgavas 4. vidusskolas direktors Agris Celms, kas arī parakstījies. “Izglītības iestādēs neienāk jauni pedagogi. Tas ir traģiski, bet smejamies – mūsu skolā vecais fizikas skolotājs aizgāja pensijā, dabūjām viņa vietā vēl vecāku.
Arī ķīmijas skolotāja ir krietni gados. Labi, ka veselība turas, bet kas notiks, kad vezums izrādīsies par smagu?” retoriski jautā direktors.
“Piekrītu, ka pedagoģijas studentiem pēc absolvēšanas vajadzētu strādāt skolā,” atzīst Jelgavas 4. pamatskolas direktore Agita Lundberga. “Mūsu praksē bija gadījums, kad skolotāja studēja, atmaksājām viņai mācību atvaļinājumus, bet pēc augstskolas pedagoģe paziņoja, ka atradusi citu darbu. Nelietderīgi tērēts skolas budžets,” viņa turpina.
Jelgavas Izglītības pārvaldes vadītāja Gunta Auza informē, ka pilsētas mācību iestādēs trūkst fizikas, matemātikas, latviešu valodas, darbmācības, svešvalodu, ķīmijas un citu pedagogu un viņi strādā ar lielu slodzi.
