Viņnedēļ devos uz tēva laukiem pavasari iebaudīt un reizē paniekoties ar makšķerkātu, jo biju noilgojies pēc dīkdienīgas atpūtas upes krastā, uzmanot katru pludiņa kustību.
Viņnedēļ devos uz tēva laukiem pavasari iebaudīt un reizē paniekoties ar makšķerkātu, jo biju noilgojies pēc dīkdienīgas atpūtas upes krastā, uzmanot katru pludiņa kustību. Neesmu nekāds smalkais copmanis, kas savējo vidū varētu palielīties ar “makšķernieku stāstiņiem” par lieliem lomiem un izmisīgām cīņām ar ūdens pasaules plēsoņām, taču kaut kāds “fīlings” tajā procesā ir.
Tā nu, sestdienā pa Mūsas krastu dzīvojoties, nevilšus pamanīju aizdomīgu auklas galu, kas, piesiets pie mietiņa, līgojās bedrītē pāris metru no krasta upes ielokā. Ielūkojoties vērīgāk, sapratu, ka piestiprināts tīkls. Tātad arī tur šiverējas vietēja mēroga maluzvejnieki, kā ar caurduri kāšot upes ūdeņus.
Ikvienam kārtīgam un pat tikai svētdienas makšķerniekam zināms, ka no 16. aprīļa līdz 21. jūnijam ūdenskrātuvēs zveja ar tīkliem aizliegta, nedrīkst makšķerēt ar spiningu, kā arī izmantojot ēsmas zivtiņas. Kopš šīs nedēļas nav atļauts copēt no laivām un citiem peldošiem transporta līdzekļiem. Pilnā sparā nārsto līdakas (tāpēc saudzējamas līdz 30. aprīlim), drīz ikrus būs nogatavinājušas raudas un asari, tad vimbas, maija beigās plauži un ap jāņuzāļu ziedēšanas laiku – arī līņi. Tipiskas Lielupes baseina zivis, kuru skaits ar katru gadu samazinās lauksaimniecības un rūpniecības piesārņojuma, kā arī badīgo maluzvejnieku mēra izjūtas trūkuma dēļ.
Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes inspektoriem šis ir karsts laiks – regulāri jāveic pārbaudes ūdenstilpēs, kontrolējot, kā tiek ievēroti noteikumi. Šomēnes mūsu rajonā četri cilvēki sodīti par dažādiem makšķerēšanas normatīvo aktu pārkāpumiem. Lielupē no aprīļa sākuma atrasti vismaz desmit tīklu. Un tā, visticamāk, ir tikai aisberga redzamā daļa, jo “maliķi” kļuvuši izmanīgi un viltīgi. Savukārt šo īpašību nārsta laikā pietrūkst līdakām.
Par to, ka pārkāpējus nebaida samērā bargie pat līdz vairāku simtu latu sodi, pārliecinājos jau minētajā nedēļas nogalē. Dienas vidū upmalā atbrauca jaunu puišu pilna mašīna. Viņi novērtēja situāciju un, pat neizkāpuši laukā, devās prom. Mūsu kompānijā todien bija pāris gadu militārā jomā nostrādājis paziņa ar augstu atbildības izjūtu. Viņš mūsu tikai vārdos izteikto domu par nelikumīgi ieliktā tīkla iznīcināšanu īstenoja dzīvē. Vairākus metrus garajā māneklī bija iepinusies dzīva pusaugu līdaka un divas lielas raudas. Atbrīvoto zaļsvārci ar resno punci palaidām Mūsā, bet raudas pārcēlās dzīvot uz jaunu piemājas dīķi.
Var jau teikt, ka šis tīkls tāda puišu paspēlēšanās vien bijusi, ka ir daudz “nopietnāki” vīri. Tādus “godājamus” kungus zaļās virsdrēbēs sastapām pēc kāda laika. Divatā ar milzīgu džipu piebraukuši pāris metru krastam, un upē gozējās pludiņi no sešiem makšķerkātiem. Viņi, pusmūža kungi no Rīgas, kas Mūsā copē regulāri, droši vien nezināja, ka noteikumi paredz – vienlaikus atļauts izmantot ne vairāk par diviem makšķerrīkiem. Droši vien pēc izskata “biezajiem” vīriem tomēr pietrūkst naudiņas, tādēļ šādi jākliedē bada laiki. Jāteic gan, ka nevienu līni viņiem izvilkt neizdevās.
Nākamās nedēļas nogalē Jelgavā notiks sacensības copē ar pludiņmakšķeri. Jācer taču, ka ir vēl godprātīgi vīri, kam nekaunība nav labākā draudzene un kam rūp, lai zivis upēs būtu arī pēc pieciem un desmit gadiem. Un smeķīgam mielastam taču pietiek ar vienu pāris līņiem.
