Svētes pagastā dominē labi iekultivētas augsnes ar optimālu vai tuvu tam organisko vielu saturu, optimālu augsnes pH, vidēju augiem izmantojamā fosfora un kālija saturu un augstu apmaiņas magnija saturu.
Svētes pagastā dominē labi iekultivētas augsnes ar optimālu vai tuvu tam organisko vielu saturu, optimālu augsnes pH, vidēju augiem izmantojamā fosfora un kālija saturu un augstu apmaiņas magnija saturu. Tā secināts augsnes agroķīmiskajā izpētē, ko pērnajā rudenī veica 35 saimniecībās 2663,7 hektāros, aptverot 91 procentu pagasta. Taču pētnieki vērš uzmanību uz to, ka četros lauku uzņēmumos vairāk nekā puse augšņu ir ar zemu fosfora saturu un piecos lielāko īpatsvaru veido zemes ar zemu kālija saturu.
Lai mūsu valstī ieviestu ANO konvenciju “Par cīņu pret pārtuksnešošanos/zemes degradāciju”, Svētes pagasts bija viens no pirmajiem, kur, lai veicinātu ilgtspējīgu zemes apsaimniekošanu un mazinātu augsnes degradācijas riskus, tika veikta situācijas analīze. Projekta sabiedrisko attiecību speciāliste Aija Jakubovska teic, ka darba uzdevumi bija veikt augšņu agroķīmisko izpēti un iegūtos datus salīdzināt 16 gadu periodā. Tika aprēķināta arī augu barības elementu lauka bilance un izvērtēta sējumu struktūra. Šos darbus īstenoja Latvijas Agroķīmisko pētījumu centrs.
Jāpārdomā mēslošanas līdzekļu lietošana
“Pētot vidēji svērto augsnes agroķīmisko īpašību rādītāju (organisko vielu saturs, pH, P, K) izmaiņas 16 gados (1990 – 2006), konstatēta tendence palielināties organisko vielu saturam (vidēji no 2,2 procentiem 1990. gadā līdz 2,7 procentiem 2006. gadā) un nedaudz samazināties augiem izmantojamā fosfora saturam (vidēji no 113 mg/kg 1990. gadā līdz 102 mg/kg pērn) augsnē,” vērtē Regīna Timbare, Agroķīmisko pētījumu centra direktore. Viņa domā, ka organiskās vielas zemē pietiek lielākoties tāpēc, ka pēdējos gados augsnē iestrādā salmus pēc labības pļaujas rudenī.
Svētes pagastā nav konstatētas augsnes reakcijas un kālija satura izmaiņas. Nav arī vērā ņemamas atšķirības rādītāju izmaiņās nomas un īpašumā esošajās zemēs, tas nozīmē, ka nomnieki zemi kopj tikpat apzinīgi kā īpašnieki.
Organisko vielu satura samazināšanās gan saimniecību īpašumā esošajās, gan nomas zemēs vērojama tikai četros procentos platību, bet augsnes reakcija visās zemēs lielākoties (68 – 69% platību) palikusi nemainīga.
“Augiem izmantojamā fosfora satura samazinājums norāda, ka nepietiekami pārdomāti lauki mēsloti ar fosforu saturošiem līdzekļiem,” secina R.Timbare. Savukārt augiem izmantojamā kālija saturs augsnē aptuveni pusē platību paaugstinājies, tikpat arī samazinājies.
Auglība var samazināties
No Svētes pagasta saimniecībām iegūtā informācija liecina, ka pagastā visizplatītākās ir laukkopības un dārzeņkopības specializācijas saimniecības ar tradicionālo intensīvo lauksaimniecības sistēmu. 32 procenti zemnieku nodarbojas ar laukkopību un lopkopību. Pagastā ir tikai viena ekstensīvi jeb bioloģiski strādājoša saimniecība.
Izpētot slāpekļa, fosfora un kālija (NPK) bilanci, secināts, ka augsnēs visvairāk tiek ienests slāpeklis (168 kg/ha īpašumā esošajās zemēs un 208 kg/ha nomas zemēs). Tā kā lielas platības aizņem rapša un ziemas kviešu sējumi un pērn dažviet arī cukurbietes, tiek lietotas samērā lielas slāpekļa mēslojuma normas, lai nodrošinātu augstu ražu un vajadzīgo produkcijas kvalitāti. Tomēr, salīdzinot slāpekļa iznesu ar ražu un tā ienesi, var vērtēt, ka augsnē veidojas liels slāpekļa pārpalikums, īpaši nomas zemēs. Tas izskaidrojams galvenokārt ar to, ka lielā sausuma dēļ netika iegūta plānotā raža.
Savukārt fosfora ienese tikko sedz tās iznesi ar ražu, bet nomas zemēs vērojams lielāks fosfora pārpalikums. Secināts, ka veidojas arī kālija pārpalikums augsnē. Turpretī bioloģiskajā saimniecībā no zemes ar ražu vairāk tiek paņemts, nekā tai ar mēslojumu dots. Tas nozīmē, ka tajās platībās vērojama augsnes degradācija.
Lai augsnes auglība nesamazinātos, zemēs ar vidēju un īpaši ar zemu fosfora un kālija nodrošinājumu vajadzētu panākt pozitīvu šo barības elementu bilanci, kas nozīmē lielāku vai mazāku to pārpalikumu augsnē.
Kopumā secināts, ka Svētes augsnes ir samērā auglīgas ar labu augsnes reakciju, pārsvarā vidēju un augstu fosfora un vidēju kālija nodrošinājumu. Lielākās lauksaimniecībā izmantojamās platības aizņem zālāji, ganības un zaļbarības kultūras, kas sekmē augsnes auglības saglabāšanu. Tomēr pastāv risks, ka, ilgstoši saglabājot negatīvu NPK bilanci, var notikt augsnes agroķīmisko īpašību rādītāju degradācija.
Nepietiekama augu maiņa
Sējumu izvietojums 2004. – 2006. gadā Svētes pagastā pētīts 113 laukos. Biežāk sastopamie augu sekas varianti laukkopības specializācijas saimniecībās ar tradicionālo intensīvo lauksaimniecības sistēmu parāda (attēls), ka 43 procentos pētīto lauku nav ievēroti Zemkopības ministrijas rīkojumā sniegtie ieteikumi augu maiņas izstrādāšanai un plānošanai.
Visbiežāk divus un vairāk gadus pēc kārtas vienā laukā tiek audzēti ziemas kvieši un cukurbietes. Labākajā gadījumā ziemas kviešus audzē pārmaiņus ar rapsi vai vasarāju graudaugiem. Cukura nozares likvidācijas dēļ situācija kļūs vēl kritiskāka, jo samazinās audzējamo kultūru dažādība. Saimniecībās, kur tur arī lopus, rādītāji labāki, jo tur nepieciešamas ganības un pļavas siena ieguvei.
Taču ganību un pļavu augsnes lielākoties vājāk nodrošinātas ar augiem izmantojamajiem barības elementiem nekā aramzeme. Zems fosfora un kālija saturs īpaši raksturīgs pļavu augsnēs.
***
Biežāk sastopamais sējumu izvietojums Svētes pagastā
Lauka nr. Audzētie kultūraugi
2004. g. 2005. g. 2006. g.
1. ziemas kvieši rapsis ziemas kvieši 2. ziemas kvieši ziemas kvieši rapsis
3. rapsis ziemas kvieši ziemas kvieši 4. ziemas kvieši cukurbietes cukurbietes
***
Ierosinājumi
– Palielināt fosfora mēslojuma normas kultūraugiem, lai segtu fosfora iznesi ar ražu, īpaši augsnēs ar zemu un vidēju fosfora nodrošinājumu.
– Uzlabot rušināmaugu un tauriņziežu mēslošanu, lietojot tādas kālija mēslojuma normas, kas sedz tā iznesi ar ražu.
– Ekonomiski stimulēt zaļmēslojuma kultūru audzēšanu laukkopības specializācijas saimniecībās, lai novērstu atkārtotu sējumu negatīvo ietekmi uz augu barības elementu saturu augsnē un citām augsnes īpašībām.
– Īstenot pasākumus augsnes ielabošanai (augu maiņas ievērošana, zaļmēslojuma kultūru audzēšana, lielāku fosfora un kālija mēslojuma normu lietošana) saimniecībās, kur konstatēts vairāk par 50 procentiem platību ar zemu fosfora un kālija nodrošinājumu.
