Kādā tiesas prāvā Holandē hronisks nogurums tika kvalificēts kā arodtrauma. Latvijā šāda precedenta vēl nav, tomēr dažādas arodsaslimšanas konstatētas vairāk nekā četriem tūkstošiem cilvēku.
Kādā tiesas prāvā Holandē hronisks nogurums tika kvalificēts kā arodtrauma. Latvijā šāda precedenta vēl nav, tomēr dažādas arodsaslimšanas konstatētas vairāk nekā četriem tūkstošiem cilvēku. 28. aprīlī pasaulē atzīmēs Darba drošības un veselības dienu. Šogad aprit 10 gadu, kopš stājies spēkā likums “Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām”.
Kādam vīram metinātājam, kuram līdz pensijai palicis gads, kaitīgie darba apstākļi veicinājuši veselu virkni elpceļu saslimšanu un mugurkaula deformāciju. Dokumentu kārtošanas process sācies novembrī, bet izšķirošais slēdziens vēl jāgaida.
Noteiks tikai speciālists
Vai cilvēkam ir arodsaslimšana, par ko pienākas kaitējuma vai apdrošināšanas atlīdzība, var lemt tikai Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra ārstu komisija. Nepieciešams arī Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas atzinums.
Ģimenes ārste Inese Aivare jau septīto gadu ir sertificēta arodslimību ārste, tomēr viņa atzīst, ka joprojām sarežģīti izvērtēt, vai pacientam ir arodsaslimšana vai tikai slimība, ko darbs netieši veicinājis. Turklāt ikvienam arī pašam jāizvērtē, cik lielu risku uzņemties darba vidē.
Jālūdz obligātās pārbaudes
Bieži vien darba devējs saviem darbiniekiem, kas strādā kaitīgos, paaugstinātas fiziskas slodzes apstākļos nenosaka obligātās veselības pārbaudes. Likumdošanā tās paredzētas reizi gadā vai ik pēc diviem gadiem. Pacienti bieži atsakās runāt ar darba devējiem, jo pret viņiem izjūt bijību. Ja darba devējs nepalīdz mazināt kaitīgo faktoru ietekmi uz veselību, darba ņēmējam vajadzētu būt uzstājīgākam, bet ne visiem pietiek pašapziņas.
Obligātās veselības pārbaudes – stājoties darbā un ik pēc noteikta laika – kalpo par atskaites punktu veselības stāvokļa novērtēšanai. Komisijas speciālistu attieksme pārsvarā ir bezpersoniska, neiedziļinoties niansēs, kas tomēr paliek ģimenes ārsta kompetence.
“Visi ģimenes ārsti nav lietpratēji šajos jautājumos. Reizēm pie mums uz pārbaudēm nosūta cilvēku ar jebkādām muguras sāpēm,” secina Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāja profesore Maija Eglīte.
Komisija savā darbā pamatojas uz Ministru kabineta noteikumiem nr.908 “Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība”, kas stājušies spēkā šogad. To pirmajā pielikumā minētas arodslimības, kas dod tiesības uz kaitējuma vai apdrošināšanas atlīdzību.
Statistika liecina, ka katram arodslimniekam tiek konstatētas vidēji 2,36 arodslimības. Tas liecina par dažādu kaitīgo arodfaktoru vienlaicīgu un plašu iedarbību. Turklāt arodslimnieču skaits par vairākiem simtiem pārsniedz pacientu vīriešu skaitu.
Valsts mēģina līdzēt
Tiesības saņemt kaitējuma atlīdzību saistībā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību ir, ja persona cietusi darba negadījumā vai tai konstatēta arodslimība līdz 1997. gada 1. janvārim, kā arī ja tā noteikta pēc minētā termiņa, bet pacients vairs nav darba attiecībās – nav uzskatāma par sociāli apdrošinātu. Kaitējuma atlīdzību maksā darba devējs vai viņa saistību pārņēmējs. Savukārt tiesības saņemt apdrošināšanas atlīdzību arodslimības dēļ ir sociāli apdrošinātajam, kuram sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību iestājusies pārejoša darba nespēja, darbspēju zaudējums vai nāve. Apdrošinātās personas nāves gadījumā tiesības uz atlīdzību ir darba nespējīgiem ģimenes locekļiem, kas bijuši mirušā apgādībā.
Tiesības uz apdrošināšanas atlīdzību ir personai, kura pēc 1997. gada 1. janvāra bijusi apdrošināta pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām vismaz trīs gadus. Pašnodarbināta persona netiek apdrošināta pret negadījumu darbā vai arodsaslimšanu.
Ir vairāki atlīdzības veidi: slimības pabalsts, atlīdzība par darbspēju zaudējumu kā vienreizējs pabalsts (atlīdzības par darbspēju zaudējumu vietā, ja noteikts darbspēju zaudējums 10 – 24 procentu apmērā un uz mūžu), atlīdzība par papildu izdevumiem, kas saistīti ar ārstēšanos un medicīnisko rehabilitāciju, personas aprūpi, tehnisko palīglīdzekļu iegādi un remontu, ceļa izdevumiem, apmeklējot ārstu.
***
Uzziņai
– Arodslimības – atsevišķām darbinieku kategorijām raksturīgas slimības, kuru vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba vietas fizikālie, ķīmiskie, bioloģiskie, psiholoģiskie un citi faktori.
– Latvijā arodslimību sarakstu veido Ministru kabineta noteikumi nr.908. Arodslimības diagnozi nosaka ārstu komisija, kas strādā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centrā.
– Ja tiek konstatēta arodslimība, kas ir minētajā sarakstā, iespējams saņemt kompensāciju.
– Arodslimības, kuru izcelsmē vienīgais vai galvenais cēlonis ir darba apstākļi, nav tas pats, kas ar darbu saistītas slimības – tās var būt radušās daudzu faktoru ietekmē, bet viens no tiem ir darba apstākļi. Piemēram, paaugstināts asinsspiediens, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnu čūla, dažādas sirds, muguras, kaulu un locītavu kaites. Ar darbu saistīto slimību gadījumā kompensācija nepienākas.
No www.arodslimibas.lv
