Ar valsts atbalstu Jelgavā tiks veidots biznesa inkubators, kur jauni uzņēmumi varēs iegūt telpu nomas atlaides, kā arī ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt konsultācijas.
Ar valsts atbalstu Jelgavā tiks veidots biznesa inkubators, kur jauni uzņēmumi varēs iegūt telpu nomas atlaides, kā arī ar atvieglotiem nosacījumiem saņemt konsultācijas.
“Ziņas” jau rakstīja, ka Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības un uz zināšanām balstītas ekonomikas veicināšanas programmai piešķirts 1 628 212 latu, kas sadalīti 11 inovācijas centru un biznesa inkubatoru projektiem. Līdzekļi piešķirti LLU biznesa un tehnoloģiju inkubatora izveidei Valdekas pils kompleksā, kā arī Jelgavas Domes biznesa inkubatora projektam. Šoreiz vairāk par pašvaldības iecerēm.
Jāstrādā līdz 2013. gadam
No valsts investīcijām projekta realizācijai šogad un nākamgad tiks 200 000 latu, bet pašvaldībai jānodrošina 80 000 latu līdzfinansējums. Biznesa inkubatora izveide sāksies maijā un risināsies līdz nākamā gada beigām, bet tā darbība jānodrošina līdz 2013. gada beigām. Šajā laikā pašvaldībai jāgarantē nepieciešamais atbalsts.
Inkubatora izveides mērķis ir veicināt jaunu uzņēmumu rašanos un sniegt tiem atbalstu pirmajos trīs darbības gados. Iecerēts, ka projekta realizācijas laikā šos uzņēmumus nodrošinās ar bezmaksas vai daļēji subsidētām biroju telpām un pakalpojumiem (kopīgs birojs, lai katram atsevišķi nav jānodrošina sekretāre, iekārtas, lai var nodoties tikai tiešajai darbībai), kā arī sniegs biznesa konsultācijas.
Mērķa grupa projekta labumu saņemšanai ir vairāku nozaru uzņēmumi. Pie atbalstāmajām nozarēm pieder apstrādes rūpniecība, izņemot dzērienu un tabakas ražošanu; datori un ar tiem saistītā darbība; zinātniskās pētniecības darbs; arhitektūra un projektēšana; dizaina pakalpojumi. Uz atbalstu varēs pretendēt Jelgavas un visa reģiona interesenti, kas minētajās jomās plāno uzņēmējdarbību.
Inkubatoram meklēs savu operatoru
Projektā paredzēts konkursa veidā piesaistīt inkubatora operatoru, kas līdz 2013. gadam uzturēs un nodrošinās tā darbību, par ko saņems daļu līdzekļu. Operatora pienākumus, finansēšanas, telpu aizpildīšanas un uzraudzības kārtību noteiks atsevišķs līgums. To uzraudzīs pašvaldība.
Paredzēta arī biznesa inkubatora telpu izbūve. Tās būs izvietotas divās vietās. Divas telpas nepilnu simts kvadrātmetru platībā ar nepieciešamajām komunikācijām atradīsies Reģionālā pieaugušo izglītības centra (PIC) mansarda stāvā. Šajā inkubatora daļā orientēsies uz jomām, kas saistītas ar PIC uzņēmējdarbības piedāvātajām programmām. Tādējādi vismaz daļa no tiem, kas beiguši mācības, savas ieceres varētu realizēt praksē. Otra, lielākā daļa telpu (apmēram sešas) būs jāpiedāvā operatoram. Tajās par projekta līdzekļiem iegādāsies mēbeles un aprīkojumu.
Uz jautājumu, vai PIC savā daļā neveiks operatora pienākumus, G.Kurlovičs skaidro, ka tas ir neracionāli un neekonomiski. “Esam pētījuši dažādus modeļus ES dalībvalstīs. Kur to dara pašvaldības, nav sevišķi labu rezultātu. Piemēram, Vejlē Dānijā pašvaldība uzturēja veselu ēku, kas bija aizpildīta par 25 – 30 procentiem. Izvēloties operatoru, mēs samazinām ekonomisko risku attiecībā uz pašvaldības budžetu, mūsu pārziņā ir vienīgi līdzfinansējuma daļa. Vairums ieguldījumu paliks pašvaldības īpašumā – PIC telpu remontam paredzēts izlietot 50 000 latu, par piešķirto finansējumu tās arī aprīkos ar iekārtām. Faktiski pašvaldības līdzfinansējums ir tāds, ka sedz ieguvumus. Darbības izmaksas sedz piešķirtie līdzekļi.
Maksimums, ducim uzņēmumu būs vieta
PIC piedāvās biroju, semināru, apspriežu telpas. Otrā vietā iznomājamā platība būs līdz 550 kvadrātmetriem. Pašvaldībai nevajadzēs ieguldīt papildu resursus telpu nomnieku meklējumos un jāuzņemas citi riski, tas būs inkubatora operatora ziņā. Inkubatorā varētu būt vieta astoņiem līdz desmit, maksimums, 12 uzņēmumiem. Katram ne vienmēr darbības nodrošināšanai nepieciešama visa telpa. Piemēram, dizaina grupā vajag divas darba vietas. Tādējādi vienā telpā var izvietoties trīs četri uzņēmumi. “Orientējamies uz nelieliem pieprasītu pakalpojumu uzņēmumiem, nevis kaut ko lielu un grandiozu.”
Operatoram jānodrošina visi infrastruktūras un biroja pakalpojumi, kā arī konsultācijas ar uzņēmējdarbību saistītos jautājumos – uzņēmuma reģistrāciju, biznesa plānu, grāmatvedību, mārketingu, investīciju piesaisti, sadarbības organizēšanu, personāla atlasi u.c. Inkubatora nomniekiem atkarībā no darbības ilguma būs pieejams dažāds atbalsts. Uzņēmums, kura vecums nepārsniedz gadu, par pakalpojumiem maksās līdz 35 procentiem izmaksu, vienu divus gadus vecs – 35 – 70 procentus, bet divus trīs gadus vecs – 70 – 100 procentu.
Biznesa inkubatora mērķis nav pelnīt, piešķirto līdzekļu daļa domāta operatora izdevumu segšanai. Operatora peļņa atkarīga no tā, kā viņš nodrošina pakalpojumu kompleksu uzturēšanu, cik uzņēmumus inkubatoram piesaista un cik maksātspējīgi tie ir.
Pieredzes nav, bet vienreiz jāsāk
Uz jautājumu, cik liela varētu būt inkubatora operatoru aktivitāte konkursā, G.Kurlovičs atzīst, ka to grūti pateikt. Viņš pieļauj, ka varētu pretendēt Lielupes krastā topošās biznesa centra ēkas operators.
Šādu pakalpojumu sniedzēju pie mums pagaidām nav, taču tiek būvēti dažādi darījumu centri. Tiesa, tie šauri skatās uz pakalpojumu klāstu un orientējas vienīgi uz telpu īri. Nekustamo īpašumu tirgus pašlaik ir ļoti pārsātināts, cenas neadekvātas, un agrāk vai vēlāk izmaiņām jābūt. Tāpēc uzņēmējiem, kas piedāvā telpu īri, būs jādomā par pakalpojumu klāsta paplašināšanu. Arī tirdzniecības centros novērojams, ka tie kļūst universālāki.
“Biznesa inkubatoru pieredzes mums nav, bet vienreiz ir jāsāk. Pat ja pieteiksies viens operators, kas spējīgs izpildīt nosacījumus, projekta realizācija būs nodrošināta,” uzskata G.Kurlovičs.
Pašlaik ir garantēts finansējums inkubatora izveidei un darbības sākumam. Bet arī vēlāk jānodrošina tāds līmenis, ka tas spēj funkcionēt bez pašvaldības atbalsta. Tā cer, ka operators pats iesniegs projektus un piesaistīs papildu līdzekļus savas dzīvotspējas apliecināšanai.
