Diez vai tālajā 1225. gadā, kad Romas pāvesta Klementa sūtnis Modenas bīskaps Vilhelms sāka būvēt pie Lielupes pili, viņš domāja, ka pēc gadsimtiem tās vietā atradīsies pilsēta ar Jelgavas vārdu.
Diez vai tālajā 1225. gadā, kad Romas pāvesta Klementa sūtnis Modenas bīskaps Vilhelms sāka būvēt pie Lielupes pili, viņš domāja, ka pēc gadsimtiem tās vietā atradīsies pilsēta ar Jelgavas vārdu. Iespējams, viņš pils celtniecībai būtu izvēlējies kādu sausāku vietu, ja līdz ar pārējiem jelgavniekiem šodien lietus laikā būtu pamēģinājis izlēkšot pa peļķēm vai vidēji reizi desmitgadē pavizinātos ar laivu pa palu ūdeņu pārpludinātajām ielām. Tad viņš saprastu, ko nozīmē šādā vietā izbūvēt labu un normāli funkcionējošu lietusūdeņu kanalizācijas sistēmu. Par Eiropas naudu šogad izpētīs, kāda tā ir un varētu būt Jelgavā.
Parasti interese par to, kur paliek ūdens, kas lietus veidā nolīst pāri pilsētai, aprobežojas ar vēlmi pēc iespējas sausākām kājām nokļūt no punkta A uz punktu B. Lietus laikā ūdens uzreiz neiztvaiko un tikai tad, kad gadās iebrist kādā peļķē, sāc lūkoties apkārt, kāpēc tā izveidojusies. Tāds ir neliels ievads apskatam par Jelgavas lietusūdeņu kanalizāciju. Izrādās, tā nav tā pati, kas paredzēta sadzīves notekūdeņu novadīšanai uz attīrīšanas iekārtām. Tā gan nedomāja padomju gados, kad, lētāko risinājumu meklējot, abas kanalizācijas tika daļēji apvienotas un attīrīšanas iekārtām, kas jau tā knapi darbojās, lietusgāžu laikā nācās uzņemt dubultu slodzi. Lai saprastu, kāda situācija ir ar lietusūdeņu novadīšanu pilsētā un ko darīt nākotnē, Jelgava iesaistījusies ES finansētā projektā “Lietusūdens integrētas vadības sistēmas izveide Lielupes baseinā”.
Vēstures mantojums
Kā skaidro Jelgavas pašvaldības aģentūras “Pilsētsaimniecība” hidrotehnisko būvju inženieris Jānis Bambāns, lietusūdens kanalizācijas būves atrodas viņu pārziņā. Taču pateikt, cik tās lielas un kādā stāvoklī, var tikai aptuveni, jo nopietna inventarizācija mazās finanšu rocības dēļ nav veikta daudzus gadu desmitus.
Lietusūdeņu novadīšanu sarežģī arī fakts, ka, pēc Otrā pasaules kara atjaunojot gandrīz pilnībā sagrauto pilsētu, netika ņemta vērā jau gadu desmitos un pat simtos izveidotā vaļējo grāvju sistēma. Līdz ar to tālākā lietusūdeņu savākšanas sistēmas infrastruktūra vairāk nekā pusgadsimtu tika attīstīta stihiski, bez nopietnas izpētes un analīzes. Šādas attīstības “jaukumus” pilnībā jau izjūt privātmājās dzīvojošie. Viņu zemesgabaliem apkārt vai tiešā tuvumā uzbērta grunts, uzbūvētas daudzstāvu mājas un izveidotas ielas. Līdz ar to privātmāju gruntsgabali atrodas gandrīz metru zemāk par jaunuzbērto zemes kārtu, kas tādējādi paaugstinājis jau tā augsto gruntsūdeņu līmeni.
Pašlaik lietusūdeni Jelgavā savāc 1187 gūlijas, apzināts lietus notekūdeņu aizvadīšanas kanalizācijas tīkls 69 kilometru kopgarumā. Turklāt pilsētas teritorijā, pēc 2002. gada izpētes datiem, atrodas aptuveni 51 kilometrs grāvju un vairāk nekā 1100 caurteku. Tas nozīmē, ka tuvu jūras līmenim esošajā Jelgavā pat neliels grāvja vai caurtekas aizsprostojums applūdina pamatīgu platību. Savu artavu pilsētas regulārā applūšanā dod arī iedzīvotāji, novadot uz grāvjiem sadzīves notekūdeņus no privātmājām. Tas viss izraisa pārpurvošanos un ietekmē arī ielu stāvokli. Kā atzīst ceļu būves speciālisti, tieši augstais gruntsūdeņu līmenis un pārpurvošanās ir Jelgavas ielu sliktā stāvokļa iemesls.
Apvienojas četri
Starptautiskajā projektā par vienotas lietusūdeņu apsaimniekošanas sistēmas izveidi iesaistījušās visas pilsētas, kas izvietotas Lielupes krastos – Šauļi Lietuvā (atrodas pie vienas no Lielupi veidojošām upēm – Mūsas), Bauska, Jelgava un Jūrmala Latvijā. Mūsu pilsētām soli priekšā ir Šauļi, jo tur lietusūdeņu kanalizācijas sistēma ir apzināta. Turklāt, lai to uzturētu vismaz pašreizējā kārtībā, pašvaldība ieviesusi samaksu visiem zemes īpašniekiem par tās izmantošanu. Diezgan laba situācija ar savas saimniecības apzināšanu ir arī Jūrmalā. Savukārt Bauskā un Jelgavā cer, ka Eiropas naudiņa palīdzēs noskaidrot stāvokli. Kopējs šajā starptautiskajā projektā ir tas, ka visām pilsētām būs rekomendācijas, kā labāk lietusūdeņus savākt, attīrīt un novadīt atpakaļ upē. Protams, izvērtēšana, analīze un ieteikumi katrai būs individuāli. Ja to mēģinātu šajās pilsētās izdarīt atsevišķi, izmaksas būtu lielākas.
Kopīgi tiek izvēlēts galvenais projekta tehniskās un ekonomiskās dokumentācijas izstrādātājs. Darbu plānots pabeigt jau rudenī. Aģentūras “Pilsētsaimniecība” direktora vietnieks projektu jautājumos Edmunds Valantis, kas šajā starptautiskajā projektā pārstāv Jelgavas intereses, “Ziņām” skaidro, ka bez pamatīgas lietusūdeņu savākšanas un novadīšanas sistēmas inventarizācijas tiks sniegtas arī rekomendācijas, kā šo sistēmu apsaimniekot un attīstīt.
Pašlaik ir cerība, ka rekomendācijas nākotnei nepaliks uz papīra, jo Latvija iekļauta Baltijas jūras reģiona sadarbības programmā. Līdz ar to noteikti taps nākamais pieteikums finansējumam no Eiropas fondiem. Mums tas būtu īpaši izdevīgi, jo pašvaldības līdzmaksājumi veidotu tikai 15 procentu no projekta izmaksām. Tās savukārt būs mērāmas vismaz vairākos desmitos miljonu eiro.
***
Fakti par Jelgavu
– Atrodas Lielupes un tās pieteku – Vircavas, Platones, Svētes un Iecavas – palienēs.
– Latvijā viszemākā apdzīvotā vieta – vidēji 2 – 4,5 metri virs jūras līmeņa.
– 61 hektārs pilsētas teritorijas regulāri applūst pavasara palos.
– Katru otro trešo gadu plūdos tiek sasniegta bīstamā atzīme – 2 metri.
