Konsultē psiholoģe Lilita Sarkšņa. Mazbērnu audzināšanā vecvecāki var realizēt savu dzīves pieredzi, zināšanas. Mūsdienu vecmāmiņas reizēm uztraucas par jaunāko zināšanu trūkumu bērnu audzināšanā, barošanā un disciplinēšanā.
Konsultē psiholoģe Lilita Sarkšņa
Mazbērnu audzināšanā vecvecāki var realizēt savu dzīves pieredzi, zināšanas. Mūsdienu vecmāmiņas reizēm uztraucas par jaunāko zināšanu trūkumu bērnu audzināšanā, barošanā un disciplinēšanā. “Kad mēs audzinājām savus bērnus, nebija ne pamperu, ne mākslīgās barības paciņās un burciņās, ne dažādu ierīču viņu fiziskajai attīstībai.” Jāpiekrīt, ka katra paaudze tomēr atbalsta citus teorētiķus bērnu audzināšanā un izvēlas atšķirīgas metodes. Tomēr vecvecāku loma ir nenovērtējama, jo viņu dzīves ritms nav tik steidzīgs un straujš kā jaunajiem, viņi spēj daudz pacietīgāk atbildēt uz visiem bērnu “kāpēc”, daudz kvalitatīvāk – mazuļa prasībām un vecumam atbilstīgāk – pavadīt laiku kopā.
Vecvecākiem nav tik izteiktas un emocionāli piesātinātas attiecības ar bērnu kā, piemēram, viņa mātei.
Svarīgi attiecībās ar vecvecākiem noteikt arī robežas par atbildību bērnu audzināšanā. Būtiskus audzināšanas, izglītošanas, kā arī veselības jautājumus vajadzētu izlemt vecākiem, nevis vecvecākiem. Neskaidrību un sarežģītāku situāciju izvērtēšanā viņu padoms būtu ļoti vērtīgs, taču atbildība ir vecāku izvēle.
Veiksmīgs attiecību veids varētu veidoties situācijā, ja vecvecāki dzīvo netālu, tiek aicināti par palīgiem brīvdienās, vakaros, nedēļas nogalēs, kad mazbērns jau paaudzies. Un vecvecākiem būtu jārespektē tas, ka atvases dzīvo atsevišķi, kā arī viņu audzināšanas modeļa izvēle.
Būtiski saprast katra vecumposma dzīves uzdevumus, tad strīdu un domstarpību būs mazāk. Jaunajiem – attiecību veidošana un bērnu audzināšana. Vecvecākiem – rūpes par savu veselību un varas zaudēšana pār jau pieaugušajiem bērniem.
