Viņiem ir ap 18 gadu. Pietiekami jauni, brīvību alkstoši, ar iespējām, par kurām vecāka gadagājuma ļaudis varētu tikai sapņot, un teju profesiju apguvuši.
Viņiem ir ap 18 gadu. Pietiekami jauni, brīvību alkstoši, ar iespējām, par kurām vecāka gadagājuma ļaudis varētu tikai sapņot, un teju profesiju apguvuši. Par to, ko darīt ar šo “bagāžu”, spriež Zaļenieku Arodvidusskolas puiši.
Tikšanās ar Zaļenieku Arodvidusskolas 3. kursa audzēkņiem Artūru Ubāviču, Aivi Putānu un Ivo Stroiču, kuri teju apguvuši elektromontiera arodu, ir vēsturiska, jo skolā šo profesiju vairs nepiedāvās. “Latiņa cēlusies,” teic arodvidusskolas direktora vietnieks praktiskajā apmācībā Artūrs Juhna, piebilstot, ka potenciālie darba devēji pieprasa augstāku audzēkņu kvalifikāciju. Jau pēc diviem gadiem vairāk nekā 20 absolventiem diplomā būs norāde nevis par arodizglītību, bet gan profesionālo vidējo izglītību un profesiju elektriķis.
“Grūti mācībās, viegli kaujā”
Puiši atzīst, ka ceļš uz Zaļeniekiem bijis drīzāk apzināts nekā nejaušs un izvēlētais arods vēl joprojām ir sirdij tuvs. Apgūt elektromontiera profesiju Artūram un Ivo ieteikuši draugi, bet Aivis par šo iespēju uzzinājis presē. Iestāties nav bijis sarežģīti – notikušas pārrunas, vērtēta pamatskolas beigšanas apliecība, īpaši eksaktajās zinībās, piemēram, matemātikā un fizikā, kas puišiem lielas galvassāpes nav sagādājis.
Kaut gan pedagogi skolā vairāk strādā individuāli, piemeklējot uzdevumus atbilstoši katra izglītojamā spējām, pēdējā elektromontieru grupa tomēr piedzīvojusi “atbirumu”. Pirms trim gadiem iestājušies ap 20, bet valsts eksāmenu profesijā gatavi kārtot vairs tikai 12 audzēkņu. Daudziem tomēr nav bijusi pa spēkam rēķināšana, skaitīšana, pētīšana, secināšana un daudzu likumu “iekalšana” gan vidusskolas mācību priekšmetos, gan speciālajos.
Zaļenieku Arodvidusskolā, lai iegūtu 3. profesionālo kvalifikācijas līmeni un kļūtu par elektriķi, jāmācās dzimtā valoda, svešvalodas, fizika, ķīmija, matemātika, arī saskarsme, lietišķā informātika, biznesa ekonomiskie pamati, vides zinības un vēsture, rasēšana, elektronikas un automātikas pamati, elektriskie mērījumi, konstrukciju materiāli un citi priekšmeti, kā arī jāiziet kvalifikācijas prakse.
Līdzīga programma jāapgūst arī elektromontieriem, atšķirība vien tāda, ka puiši mācījās trīs gadus, vidējo izglītību iegūstot Jelgavas rajona Neklātienes vidusskolā, kas darbojas Zaļenieku Arodvidusskolas telpās. Elektriķiem jāmācās gadu vairāk, vakaros tā nenogurstot. “Mums ir gara diena – ap pulksten 15.30 skolā beidzas stundas un sākas vakarskolā, kas turpinās līdz kādiem pulksten sešiem septiņiem,” stāsta Aivis, atzīstot, ka tas ir viens no iemesliem, kāpēc, dzīvojot “kojās”, tomēr “nevelk” piedalīties interešu pulciņos.
“Ja paši grib, brīvo laiku var aizpildīt,” teic A.Juhna. Skolā iespējams nodarboties ar sportu, ir automehāniķu pulciņš, kur viņi jauc un atkal liek kopā mašīnas, darbojas arī dziedātāji un dejotāji, viņš stāsta.
Zaļenieku Arodvidusskolā netrūkst arī meiteņu, kas izvēlējušās apgūt pavāra un grāmatveža arodu, taču tāds brīnums, ka daiļā dzimuma būtne gribētu mācīties elektrolietas, nav pieredzēts. “Žēl! Būtu jautrāk. Darbs kaulus nelauž,” teic topošie elektomontieri. “Šo profesiju varētu apgūt arī meitenes. Varbūt viņām nevajadzētu gluži stabos kāpt, bet ir daudz citu lietu, ko šajā arodā darīt,” turpina A.Juhna.
Darba piedāvājumu netrūkst
“Elektriķi ir ļoti pieprasīta un labi atalgota profesija,” atzīst arodvidusskolas direktora vietnieks praktiskajā apmācībā. Viņš stāsta, ka darba devēji par beidzējiem zina, zvana uz skolu un interesējas, brauc runāt ar audzēkņiem. Ar vairākiem uzņēmumiem izveidojusies cieša sadarbība. “Mūsu audzēkņiem darbu atrast nav grūti, jautājums vien ir par samaksu un gribēšanu,” teic A.Juhna.
Parasti ceļš uz arodu un darba vietu sākas kvalifikācijas praksē, kur var redzēt, kā “atdzīvojas teorija”. Prakses vietas audzēkņi parasti meklē paši, ja tas neizdodas, nāk palīgā skola, stāsta direktora vietnieks. Tās laikā jāiziet speciāla programma, katru dienu jāaizpilda darbu grāmatiņa, jāraksta atskaite, kas komisijas priekšā jāaizstāv.
Arī elektromontiera darba specifika katrā objektā atšķiras. Artūrs strādājis agrofirmā “Tērvete” – veicis elektromontāžas darbus, devies dzīvokļos “vilk vadus”, Ivo Bauskas SIA “Lielzeltiņi” putnu fabrikā vairāk darbojies pēc izsaukumiem, bet Aivis strādājis firmā, kur jaunuzceltajos objektos veicis elektroinstalāciju. Puiši atzīst, ka tās pavisam drīz būs arī viņu patstāvīgās darba vietas.
Pelnīt vai studēt – tāds ir jautājums
A.Juhna stāsta – katru gadu studijas augstskolā izvēlas vismaz 25 procenti Zaļenieku Arodvidusskolas audzēkņu. Šogad viņu vidū, ja vien puiši nepārdomās, nebūs ne Artūra, ne Aivja, ne Ivo. “Nav noslēpums – daudzus jauniešus interesē, kā nopelnīt un kļūt neatkarīgiem,” teic direktora vietnieks praktiskajā apmācībā. Daudzi izglītojamie dodas peļņā uz Īriju. “Viens mūsu celtnieks kā prakses laikā aizbrauca, tā palika. Zvanīju, mudināju, ka diplomu tomēr vajadzētu iegūt, bet nekā. Viņiem svarīgi vispirms saņemt “lielo rubli”, nopirkt “Volvo” un tikai tad sākt domāt, taču vēlāk iegūt izglītību ir daudz grūtāk,” norāda A.Juhna.
Finansiālais jautājums arī ir tas, kas uztur spriedzi skolas kadru politikā. “Pasniedzēji ir, bet situācija smaga. Lai mēs nolīgtu kādu celtnieku, kas mācītu audzēkņus, viņam būtu jāmaksā vismaz 1000 latu mēnesī, taču Ministru kabineta noteikumi to neparedz. Tā nu izlīdzamies, kā protam. Skolā strādā daudz pensionāru,” viņš stāsta.
Tomēr mācību iestāde nepadodas jaunu speciālistu kvalitatīvā “kaldināšanā”. Talkā nāk arī ES nauda. Zaļenieku Arodvidusskolā tiek īstenots ESF projekts izglītības programmā “Saimnieciskās darbības uzskaite, kontrole un analīze” profesionālo praktisko nodarbību laboratorijas izveidei un patstāvīgā darba satura un metodiskā nodrošinājuma izstrādei. Par ERAF līdzekļiem tika rekonstruētas elektromontāžas darbības un modernizēts mācību tehnoloģiskais aprīkojums.
***
Uzziņai
Elektromontieri un elektriķi, kā arī vidusskolu absolventi var turpināt izglītību:
– Latvijas Lauksaimniecības universitātē profesionālajā bakalaura studiju programmā “Lauksaimniecības enerģētika” (pilna laika – četri gadi vai nepilna laika – pieci gadi), iegūstot profesionālā bakalaura grādu ar tiesībām studēt maģistrantūrā un lauksaimniecības enerģētikas inženiera kvalifikāciju.
– Rīgas Tehniskajā universitātē enerģētikas un elektrotehnikas studiju programmā – bakalaura un maģistra akadēmiskajā studiju programmā, doktorantūrā ar specializēšanos enerģētikā vai elektriskajās mašīnās un aparātos, pirmā līmeņa profesionālajās studijās ar specializēšanos elektroapgādē un elektroiekārtās vai elektroenerģētisko sistēmu automatizācijā, vai elektriskajās mašīnās un aparātos, vai energoapgādes optimizācijā.
