Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele tikās ar Jelgavas Domes un pašvaldības vadību, 1. ģimnāzijā – ar pedagogiem un skolu direktoriem.
Īpašu uzdevumu ministre elektroniskās pārvaldes lietās Ina Gudele tikās ar Jelgavas Domes un pašvaldības vadību, 1. ģimnāzijā – ar pedagogiem un skolu direktoriem. “Zemgales Ziņās” ministre atbildēja uz lasītāju jautājumiem.
Gaidot lasītāju jautājumus, ministre piekrīt, ka iedzīvotājiem pret jaunumiem, tostarp arī elektronisko pārvaldi un citām elietām, ir piesardzīga attieksme, dominē princips “tas jau mani neskar”. Tomēr epārvaldes būtība ir nodrošināt valsts un pašvaldību institūciju labāku sadarbību ar iedzīvotājiem. “Tālab esmu tā ministre, kam uzdot jautājumus par visu, kas neapmierina valsts un pašvaldību institūcijās. Bet parasti cilvēki, nezinot informācijas tehnoloģijas, kautrējas par to runāt.”
Kāds ir epārvaldes lietu sekretariāta jeb ministrijas uzdevums, loma un veikums?
Latvijā demokrātija un modernā valsts pārvalde attīstījusies ļoti ātri – radikāli bija jāpārkārtojas no padomju sistēmas uz demokrātiskas valsts principiem. Nereti iedzīvotāji nav izpratuši iespējas, kas viņiem dotas. Lai paātrinātu šos procesus un, vienkāršoti runājot, sakārtotu bardaku, kas valda valsts institūcijās un pašvaldību darbā ar iedzīvotājiem, tika izveidota mūsu ministrija. Galvenais uzdevums ir iedzīvotājiem nodrošināt nepieciešamos epakalpojumus, kas nenozīmē, ka tie saņemami, tikai izmantojot datoru. Procesi jāsakārto, lai informācijas iegūšana institūcijās būtu ātra, vienkārša, efektīva, lai tādējādi samazinātos birokrātija un iedzīvotājus neizmantotu par pastniekiem, kas pārnēsā papīrus no vienas iestādes uz citu. To nevar veikt uzreiz, dažu gadu laikā, nepieciešami ievērojami līdzekļi.
Līdz šim Latvijā daudz kas izdarīts, bet katra institūcija un pašvaldība rīkojās citādi, bez vienotas koordinēšanas. Līdz ar to it kā dati ir elektroniski, bet katrs savā datu bāzē, un nav savietojami. Divos gados, kopš nodibināts mūsu sekretariāts, esam izveidojuši vienotu infrastruktūru, lai valsts institūcijas varētu apmainīties ar centrālo reģistru datiem. Tas ir pirmais priekšnoteikums, lai nedzenātu iedzīvotāju no vienas instances uz citu.
No šā gada sākam izskaust papīra birokrātiju, proti, ieviest pakalpojumus. Gada beigās visām valsts institūcijām dati no iedzīvotājiem jāpieprasa nevis papīra vai izziņas veidā, bet jāmāk paņemt caur centrālo valsts informācijas sistēmas integratoru. Pirmie rezultāti varētu parādīties oktobra beigās, kad tiks ieviesti pirmie 25 elektroniskie pakalpojumi. Iedzīvotājiem, kam radinieki dzīvo valstīs, uz kurām nepieciešamas vīzas un izsaukums (Baltkrievijā, Ukrainā, Krievijā u.c.), svarīgi zināt, ka šos dokumentus varēs pasūtīt elektroniski, vairs nebūs jāiet uz konsulātu, jāaizpilda ielūguma veidlapa, jāstāv garā rindā. Cilvēki ietaupīs laiku un naudu, valsts nodeva, protams, būs jāsamaksā. Būs arī virkne citu pakalpojumu. Lielākais epārvaldes ieguvums ir laika un naudas ekonomija.
Pakalpojums, kas izzūd, ir skolas izziņas, lai saņemtu bērna pabalstu pēc tam, kad viņam paliek 15 gadu. Tagad ar daudzām pašvaldībām jautājums atrisināts tā, ka nekur vairs nav jāiet, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras darbinieks savā sistēmā redz, ka bērnam apritējis 15 gadu, salīdzina datus ar skolēnu reģistru un pieņem attiecīgu lēmumu.
Nopietni strādājam ar pašvaldībām, lai nodrošinātu dažādus pakalpojumus iedzīvotājiem. Jelgavas Domē redzēju, cik daudz izdarīts. Ieviešot elektroniskās lietvedības sistēmu, iedzīvotāji vienuviet, Informācijas aģentūrā, neklīstot pa Domes gaiteņiem, var iegūt konkrētu informāciju par savu pieprasījumu. Biju pārsteigta, cik pašvaldība šajā jomā veikusi. Ja pagaidām jelgavnieki vēl nejūt padarīto elektroniskās pārvaldes jomā, tuvākajā laikā tas būs. Lielākā epārvaldes priekšrocība ir tā, ka vairs nejūtam, ka tāda pārvalde ir vajadzīga, viss notiek pats par sevi.
Otrs ministrijas uzdevums ir attīstīt ekonomikas veicināšanai labvēlīgu vidi. Pie tā pieder viss, kas saistās ar informācijas sabiedrības veidošanu, tostarp informācijas tehnoloģiju ieviešanu. Šajā jomā diezgan daudz izdarīts. Pašlaik pieejama visdažādākā informācija. Nopietna problēma ir interneta kvalitāte, pie kā strādā Satiksmes ministrija. Protams, ne visiem ir piekļuve informācijai , ne katrā mājā ir dators. Tomēr katrā lauku bibliotēkā ir publiskie datori, kur iedzīvotāji tos var izmantot, ir bibliotekārs, kas var palīdzēt, pamācīt, kā nosūtīt epastu, atrast internetā informāciju. Tas arī ir daudz.
Tomēr iedzīvotāji, kam nav bijis saskares, netic, ka, izmantojot elektronisko saziņu, viss notiks un cilvēka personīga ierašanās nav nepieciešama.
Bet tas ir tikai normāli. Šīs tehnoloģijas mūsu dzīvē ienākušas ļoti ātri, taču cilvēks ir konservatīvs, viņam nepieciešams pierast. Bērniem šādas aiztures nav. Pētījums liecina, ka 92 procenti bērnu līdz 12 gadu vecumam māk izmantot datoru un internetu. Savukārt 40 gadu un vecākiem cilvēkiem piemīt zināma bijība: vai es mācēšu, vai kaut ko nesalauzīšu. Valstij jādod iespēja mācīties. Un ne tikai maksas kursos, bet ar dažādu projektu palīdzību, piemēram, “Latvija un pasaule”, kas notika arī Jelgavā. Tajā vecāka gadagājuma cilvēkiem iemāca vienkāršas lietas: nevis datora uzbūvi, bet, kā samaksāt rēķinu internetbankā; kā nosūtīt epastu mazbērniem vai bērniem (tas ir lētāk nekā sūtīt vēstuli pa pastu); kā atrast nepieciešamo informāciju.
Kāpēc par ES līdzfinansētu projektu līdzekļiem pieejamas tikai elementārā līmeņa datorzināšanas. Ja cilvēks datorlietas vēlas apgūt plašāk, ir tikai maksas kursi. Vai turpmāk varētu kas mainīties?
Datorlietošanas pamatprasmju apguvi iedzīvotājiem cenšamies nodrošināt bez maksas. Ja nepieciešamas padziļinātas zināšanas profesionālajai attīstībai, galvenokārt jāizmanto maksas kursi. Protams, daudzās programmās ar projektu palīdzību var apgūt padziļinātas zināšanas. Piemēram, Jelgavas Domē stāstīja par pašvaldības apmaksātiem finansistu un grāmatvežu kursiem. Ja kā privātpersona gribu apgūt ko dziļāk, ir divas iespējas: vai nu par nelielu samaksu, vai bez maksas izmantoju tālmācības kursus internetā, kuru saturu nopietni attīstām, vai komercstruktūru piedāvājumu. Interese liecina par pozitīvu tendenci: sabiedrība pieņem šīs iespējas un sāk tās izmantot.
Kā veicas ar elektroniskā paraksta ieviešanu?
Man nav konkrētas statistikas, cik daudz jelgavnieku to jau saņēmuši, jo izsniegšanu nodrošina Latvijas Pasts. Bet uzzināju, ka Jelgavā ar to neiet tik raiti, būs nopietna saruna ar pasta vadību par problēmām. Tās ir līdzīgas kā citās institūcijās – trūkst kvalificētu darbinieku, ir arī tehniski jautājumi. Ar pakalpojumu sniedzējiem – pasta darbiniekiem – nopietni jāstrādā. Savukārt iedzīvotājiem eparaksts nebūs vajadzīgs tik ilgi, kamēr viņi neizpratīs, kāds no tā ir ieguvums.
Centralizēto pakalpojumu sniegšanā sadarbojamies ar dažādām institūcijām, arī komercstruktūrām. Piemēram, CSDD tagad sniedz epakalpojumus, izmantojot eparakstu. Pašlaik ar apdrošinātājiem strādājam, lai OCTA polises varētu pasūtīt un saņemt elektroniski. Citi apdrošinātāji gādā par veselības un dzīvības, nelaimes gadījumu un cita veida polišu elektronisku izsniegšanu. Šie pakalpojumi pakāpeniski ieviešas, izzūd izziņas, kas pirms tam bija jāiesniedz rakstveidā. Iedzīvotāji to pagaidām sevišķi nejūt, jo privātpersonām vēl nav daudz pakalpojumu, vairāk tie pieejami uzņēmējiem. Bet gada beigās būs citādi. Uzņēmējiem eparaksts gan būtu nepieciešams jau tagad.
(E-pārvaldes lietu sekretariāta vadītāja Rigonda Balgalve-Abrama papildina, ka eparaksts tikai cilvēkam, kuram tā vēl nav, liekas nesasniedzams. “Arī es pirms tam raudzījos skeptiski. Tagad to jau pāris reižu esmu izmantojusi un atzinusi par ļoti ērtu. Esmu sapratusi, ka tas nav arī sarežģīti, deklarācijas elektroniska parakstīšana un nosūtīšana prasīja pusminūti bez jebkādām mācībām.”)
No 19. aprīļa sekretariātā visi izejošie dokumenti tiek parakstīti tikai elektroniskā veidā. Papīrus vairs nesūtām. Un ministrijas to pieņem, lai gan sākumā pastāvēja psiholoģiskā barjera. Arī pašvaldībās par eparakstu nereti nācās uzklausīt: nē, mēs to pagaidām neizmantosim, jo neviens nav bijis kursos, apmācīts. Bet, kad paskaties, kā tas strādā, izrādās, tās nav sarežģītas lietas. Arī pati šogad amatpersonas deklarāciju sūtīju elektroniskā veidā. Tiesa, to ne uzreiz pieņēma, nesaprata, ka tā parakstīta elektroniski. Taču šīs lietas atrisinājās. Cilvēkiem, kas to darīja pēc manis, problēmu vairs nebija.
E-pārvaldi ieviešam ne tikai progresa vārdā, bet tāpēc, ka tas ietaupa mūsu laiku un naudu. Dzīvoju Dobelē, bet strādāju Rīgā. Ir lietas, kas jākārto ar savu pašvaldību Dobelē vai Naudītē, kur ir lauku māja. Jau sen nebraucu uz pagastu, lai samaksātu zemes nodokli, to daru internetbankā. Vairs nav jādodas uz VID, arī slimības lapas drīz varēšu iesniegt elektroniski. Un tas cilvēkiem dod pozitīvu ieguvumu. E-pārvaldi valstī nekādā ziņā neievieš institūciju, bet cilvēku labā.
Vai nav tā, ka katrs savus epakalpojumus attīsta pēc sava prāta?
Situācija pirms diviem gadiem bija tāda, ka valsts un pašvaldību institūcijas, apzinoties, ka ar iedzīvotājiem jāstrādā “pa jaunam”, veidoja dažādus epārvaldes risinājumus, kā nu mācēja un uzskatīja par vajadzīgu. Kopš izveidota elietu ministrija, to mēģinām sistematizēt, jo iedzīvotājiem ikvienā pilsētā, pagastā un visā valstī jābūt vienādām iespējām. Arī cilvēkam, kas dzīvo vienā vietā, bet viņam nepieciešams citas pašvaldības pakalpojums, tas jāiegūst savā pašvaldībā. Protams, ir nepieciešama iedzīvotāju izpratne, jo viss nevar notikt uzreiz, vienā dienā.
Kad Latvijā ieviesīs identifikācijas kartes?
“Jaunā laika” valdības laikā pieņēma lēmumu identifikācijas kartes pagaidām neieviest. Zināmā mērā tas atstājis negatīvu iespaidu. Ieviešot eparakstu, labākais risinājums būtu, ja to liktu tieši identifikācijas kartēs. Tagad eparaksts ir, bet identifikācijas karšu vēl nav. Pozitīvi, ka Iekšlietu ministrijā atsākts darbs pie šīm kartēm. Ja notiks saskaņā ar iecerēm, gada beigās varētu sākt identifikācijas karšu ieviešanu. Tās daudziem iedzīvotājiem varētu aizstāt pases, kas nepieciešamas tikai vīzām. Identifikācijas kartēs plānojam ievietot eparakstu, lai cilvēkiem ir viena karte. Tā būs līdzīga autovadītāja apliecībai ar fotogrāfiju, čipu, kurā būs ieskanēti biometrijas dati. Iespējams, ar laiku varētu ievietot arī veselības informāciju, lai gadījumos, kad nepieciešams sniegt palīdzību, īpaši ārzemēs, tā dotu primāro informāciju palīdzības dienestiem par alerģijām vai citām cilvēkam specifiskām lietām, kas jāzina.
P.S. Par elietu sekretariāta jaunumiem izglītības informatizācijas sistēmā un citiem ar izglītību saistītiem jautājumiem lasiet kādā no turpmākajām “Ziņu” izglītības lappusēm.
