SIA «Jelgavas rajona slimnīca» no nākamā gada vairs nepildīs stacionāra funkcijas, kā to paredz valsts noteiktais struktūrplāns.
SIA “Jelgavas rajona slimnīca” no nākamā gada vairs nepildīs stacionāra funkcijas, kā to paredz valsts noteiktais struktūrplāns. Tajā noteikts, ka medicīnas iestāde iekļaujama pārprofilējamo slimnīcu grupā, un tās jaunais darbības veids būs tikai ambulatorās palīdzība. Tādējādi Jelgavas rajona slimnīca pamazām pārtop par Veselības centru.
“12. aprīlī “Zemgales Ziņās” publicētajā materiālā “Nav pārliecības, ka vietējā vara domā par cilvēkiem”, lasītāji pauž savu neapmierinātību par izmaiņām Jelgavas rajona slimnīcā. Publikācijā aplami norādīts, ka medicīnas iestāde turpina “bīdīt” savus biznesa plānus uz komercializācijas pusi, kas lielai daļai lauku iedzīvotāju nav pa kabatai. Uzskatu, ka cilvēkiem jāsaņem precīza un patiesa informācija par iestādē notiekošo un tās nākotnes plāniem,” teic Jelgavas rajona slimnīcas valdes loceklis Gundars Prolis.
Slimnīcas likvidāciju noteica valsts
Struktūrplāns jeb tā dēvētais masterplāns, kas valstī paredzēja jaunas reformas veselības aprūpē, tika sagatavots un Ministru kabinetā apstiprināts jau 2002. gada 30. septembrī. Tā mērķis, ko valdība skaidri definējusi, ir nodrošināt iedzīvotājiem kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību un panākt efektīvu resursu izlietojumu medicīnas aprūpē.
2004. gada 20. decembrī sekoja Ministru kabineta rīkojums nr.1003 “Ambulatorās un stacionārās veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju attīstības programma”, kurā bija noteikts, kāds liktenis katrai slimnīcai sagaidāms. Par izmaiņām vēstīts arī Jelgavas rajona ārstniecības iestādei, kas tika iekļauta pārprofilējamo slimnīcu grupā.
“Jau tobrīd valsts līmenī bija skaidri noteikts, ka, sākot no 2007. gada, Jelgavas rajona slimnīcā vairs nebūs stacionāra un šāda palīdzība iestādē netiks sniegta. To neizlēmām mēs, bet gan valsts. Tika paredzēts, ka turpmāk rajona slimnīca pildīs tikai ambulatorās palīdzības funkcijas, tādējādi rosinot iestādi pārdēvēt par Veselības aprūpes centru,” skaidro G.Prolis.
Stacionāra funkcijas pārņem pilsētas slimnīca
Kas notiks ar stacionāro veselības aprūpi, kura šogad vēl darbojas, bet pamazām beidz pastāvēt?
“Rajona slimnīcas stacionārās veselības aprūpes funkcijas no 2008. gada pilnībā tiek nodotas Jelgavas pilsētas slimnīcas pārziņā. Tātad nekas nepazūd, tikai mainās vieta. Tas, kā pilsētas slimnīca organizēs šo darbu, ir viņu kompetencē,” skaidro G.Prolis.
Struktūrplānā Jelgavas pilsētas slimnīca plānota kā Reģionālā daudzprofilu ārstniecības iestāde, kurai jānodrošina neatliekamā un plānveida medicīniskā palīdzība 100 tūkstošiem iedzīvotāju. Aptuveni tik daudz cilvēku mīt Jelgavā un rajonā.
“Mūsu slimnīcā līdz šim tika sniegta tikai plānveida medicīniskā palīdzība, un turpmāk šīs funkcijas pārņems pilsētas ārstniecības iestāde. Jelgavas pilsētas slimnīca iedalīta Reģionālajā daudzprofilu slimnīcu grupā, tādēļ saņēmusi ievērojamus gan valsts, gan ES fondu līdzekļus, lai nodrošinātu kvalitatīvu neatliekamo un plānveida veselības aprūpi. Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka viņi spēs to izdarīt pienācīgā līmenī,” nešaubās G.Prolis.
Turpretī Jelgavas rajona slimnīca pēdējos gados atbilstoši veselības aprūpes reformas nosacījumiem ne no valsts, ne Eiropas nav saņēmusi ne santīma stacionārajai palīdzībai, jo iekļauta pārprofilējamo grupā un no nākamā gada stacionāra funkcijas iestādei tiks liegtas.
Vairums būs valsts apmaksātu pakalpojumu
Izmaiņas slimnīcu pārstrukturizēšanā tiek ieviestas, lai nodrošinātu integrētas veselības aprūpes sistēmas turpmāko attīstību, optimizējot pakalpojumu sniedzēju skaitu un izvietojumu, tādējādi paaugstinot sniegto veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, izmaksu efektivitāti un racionālu pieejamību pacientiem.
“Ja valsts ar mums par stacionāro aprūpi noslēgusi līgumu līdz 2007. gada 31. decembrim un to nesola pagarināt, skaidrs, ka šīs jomas attīstību vairs nevaram plānot. Citādi – kas par to maksās? To, ka būs šāda virzība, mēs zinājām jau 2002. gadā, tādēļ pēdējos trīs gadus esam mērķtiecīgi attīstījuši Veselības centru ar tam atbilstošiem pakalpojumiem,” skaidro G.Prolis.
Pirmais vērienīgais Jelgavas rajona projekts bija 2004. gadā, kad tika investēti līdzekļi Hemodialīzes centra izveidei. “Tas ir bezmaksas pakalpojums, jo ārstēšanu pilnībā apmaksā valsts. 2004. gadā izveidojām Rehabilitācijas nodaļu, kur arī 95 procentos gadījumu pakalpojuma pasūtītājs un apmaksātājs ir valsts. Atsevišķi pakalpojumu veidi, protams, ir par maksu, piemēram, zemūdens masāža, ko iespējams izmantot kā blakus pakalpojumu,” skaidro G.Prolis.
2005. gads iestādē nozīmīgs ar to, ka pilnveidota Diagnostikas nodaļa un iegādāta jauna aparatūra, kur arī vairāk nekā 90 procentos gadījumu palīdzība tiek sniegta pēc ģimenes ārsta nosūtījuma, stāsta valdes loceklis. “Tas ir valsts apmaksāts pakalpojums, un naudas izteiksmē nekas vairāk, kā valsts to atļāvusi, no pacienta netiek ņemts. Proti, iekasēta tiek tikai pacienta iemaksa, kā jebkurā citā medicīnas iestādē. Tātad arī te nevar runāt par kaut kāda privātā biznesa “bīdīšanu”. Tas, ka esam sakārtojuši darba vidi, zināmā mērā ir konkurences pasākums, lai iedzīvotājiem būtu ērti un patīkami saņemt pakalpojumu pie mums, nevis kādā citā ārstniecības iestādē, bet par to nav jāmaksā vairāk,” uzsver G.Prolis.
2006. gadā Rajona slimnīcā atvērts Dienas stacionārs. Arī tur lielākā daļa pacientu ārstējas ar ģimenes ārsta vai speciālista nosūtījumu un maksā vienīgi valsts noteiktās iemaksas. Tas izvietots bijušajā Terapijas nodaļā. Turpat iekārtoti arī speciālistu kabineti. Pērn veikts poliklīnikas ēkas daļas fasādes remonts.
Šogad iestādē sākts arī 2. stāva remonts. Tur plānots iekārtot vēl trīs ģimenes ārstu prakšu vietas, atvērt jaunus speciālistu kabinetus, piemēram, būs pieejams endokrinologs, kas arī ir valsts apmaksāts speciālists. Paredzēts iegādāties jaunu diagnostisko aparatūru, labiekārtot teritoriju. Šogad tiks veidots arī auto stāvlaukums pacientu transporta līdzekļiem, kurus pagaidām jānovieto uz ielas.
Būs arī maksas pakalpojumi
Protams, iestādē pieejami arī maksas pakalpojumi, un cilvēki labprāt tos izmanto. Kādēļ viņiem to liegt? Tie nebūt netraucē līdzās pastāvēt valsts apmaksātajiem, pārliecināts G.Prolis.
“Salīdzinājumā ar pilsētas slimnīcu vai poliklīniku mēs galvenokārt attīstāmies no kredītiem. Rajona ārstniecības iestādei ir ievērojamas kredītsaistības gan līzinga, gan kredīta veidā. Pēdējo trīs gadu laikā no valsts esam saņēmuši 47 tūkstošus latu, bet investīcijās izlietots vairāk nekā pusmiljons latu. Nauda kaut kā jāatpelna, un Jelgavā ir cilvēki, kas labprāt izmanto maksas pakalpojumus, lai tikai nebūtu jābrauc uz Rīgu. Tas, ka mēs tādējādi varam nopelnīt, nāk par labu pacientiem, kuri nevar saņemt pakalpojumus par naudu, jo valsts pirkto attīstība ir cieši saistīta arī ar maksas palīdzības īpatsvaru un daudzumu,” skaidro G.Prolis.
SIA “Jelgavas rajona slimnīca” neplāno ar laiku pilnībā pāriet tikai uz maksas pakalpojumiem. “Valsts nosaka, ko apmaksāt. Ja tā pēkšņi izlemtu, ka līgumu par valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ar Rajona slimnīcu vairs neslēgs, iestādei būtu jādomā, kā izdzīvot, un tā būtu spiesta pāriet uz komercializāciju. Ļoti ceru, ka līdz tam nenonāksim. Tūlīt sāksies arī valsts atlases procedūra, kurā noteikti piedalīsimies un darīsim visu, lai visi valsts apmaksātie pakalpojumi iedzīvotājiem būtu pieejami arī rajona slimnīcā,” uzsver G.Prolis.
***
Uzziņai
Vairāk nekā 85 procenti SIA “Jelgavas rajona slimnīca” kapitāldaļu pieder Jelgavas rajona Padomei, pārējās – privātstruktūrām. Patlaban medicīnas iestādi īpašnieki nodevuši koncesijā (pārvaldībā) privātajiem apsaimniekotājiem.
