Lai gan vējainā un vēsā laika dēļ vakar SIA «Aleja D» organizētajās pilsētas sakopšanas talkās manīja maz ar firmu nesaistītu jelgavnieku.
Lai gan vējainā un vēsā laika dēļ vakar SIA “Aleja D” organizētajās pilsētas sakopšanas talkās manīja maz ar firmu nesaistītu jelgavnieku, tomēr teju 40 cilvēku komandai izdevās dažu stundu laikā sapost Mīlestības aleju Dobeles šosejā un lapegļu audzi Atmodas ielas malā netālu no krustojuma ar Asteru ielu.
Katru gadu maija sākumā tikties Mīlestības alejas sakopšanas talkā, tā varētu būt laba gan gluži praktiska, gan simboliska tradīcija, pārliecināts SIA “Aleja D” ražošanas vadītājs Gvido Leiburgs. Daļa talcinieku novāca safrēzēto veco bērzu celmu paliekas, to vietā iesējot zālienu, bet vēl citi zāģēja koku sausos zarus. “Kopumā aleja jau iepriekš bija diezgan sakopta, tomēr darāmā mums pietika vairākām stundām,” G.Leiburgs atzīst, ka nākamajos gados lielajā veikumā varētu piedalīties vairāk pilsētnieku.
“Šodien ir svētki, un arī ikdienā uz dārzu ierīkošanas objektiem dodamies kā uz svētkiem,” vakar smaidot teica “Aleja D” darbiniece Janīna, kas kopā ar vēl pārdesmit kolēģiem rosījās Atmodas ielas malā diženu lapegļu stādījumā. “Patīkami, ka varam ieviest kārtību, prieks gan pašiem, gan citiem jelgavniekiem,” sacīja sieviete, kārtējo reizi ar spēku atvēzējot grābekli un cīnoties ar pērno zāli un kazeņu spēcīgajiem dzinumiem. Lapegļu audze tur saglabājusies no kādreizējās kokaudzētavas laikiem.
Fiziskās rosības nebijās arī uzņēmuma darbu vadītājs Mārtiņš, kurš uz jautājumu, vai priekšniekiem šādas talkas pa prātam, atbildēja: “Esmu savulaik arī ar lāpstu strādājis.” Ka tādi pasākumi ir ne tikai patīkami, bet arī vieno kolektīvu, atzina “Aleja D” direktors Andris Drēska. Jau pēc trim četrām stundām ap 2000 kvadrātmetru plašajā lapegļu vērī bija redzamas pārmaiņas – nogrābts vesels kultūrslānis, kokiem izzāģēti sausie zari. A.Drēska vērtē, ka darbinieki bijuši atsaucīgi – ieradās ap 80 procentu strādājošo, turklāt par padarīto neviens labumu naudas izteiksmē neguva. Pēcpusdienā sanākušie vienojās kopīgā piknikā.
Jāpiebilst, ka Mīlestības aleja nosaukumu guvusi 18. gadsimta otrajā pusē. Tur gar Dobeles šoseju savulaik bieži kopīgās pastaigās tikušies divi draugi – hercoga tieslietu padomnieks Kristaps Ludvigs Tečs un jurists Zigismunds Georgs Švanders. Kaut abi bija iemīlējuši vienu meiteni, draudzības vārdā no jūtām atteicās un palika vecpuišos. Viņi bija diezgan turīgi un pēc nāves savu mantu novēlēja maizniekmeistaru cunftei. Tai daļa kapitāla bija jāizmaksā meitai, kura pirmā jaunā gadā izies pie vīra. Tika noteikts, ka alejā jāiestāda jauns bērziņš, bet tās abos galos jānovieto pieminekļi par godu draugiem. Tādējādi arī pēc nāves viņi simboliski varēja tikties iemīļotajā pastaigu vietā.
