Lai gan šis lauciņš Jelgavas Pašvaldības policijai nav jauns, iemaņas vēl vajadzēs pieslīpēt, jo pa šiem gadiem ne vien mainījušies likumi, bet arī krietni palielinājies mazizmēra kuģošanas līdzekļu skaits.
Lai gan šis lauciņš Jelgavas Pašvaldības policijai nav jauns (līdz 2001. gadam tajā strādāja ūdens baseina aizsardzības inspektors), iemaņas vēl vajadzēs pieslīpēt, jo pa šiem gadiem ne vien mainījušies likumi, bet arī krietni palielinājies mazizmēra kuģošanas līdzekļu skaits. To, ka bez ūdeņu kontroles vairs neizdosies iztikt, pierādīja starpgadījums motorlaivu sacensībās Lielupē pērn, kad neizprotamu iemeslu dēļ no jahtkluba izgāja vairākas buru laivas, līdz ar to sacensības uz laiku nācās pārtraukt, lai sazinātos ar to stūrmaņiem un novirzītu laivas malā. “Šogad maija beigās paredzētās sacensības uz ūdens būs mūsu jauno pienākumu ugunskristības. Bet tagad vairs nevajadzēs skraidīt pa krastu – nepieciešamības gadījumā varēsim piebraukt klāt pārkāpējiem un problemātisko situāciju atrisināt krietni ātrāk,” pārliecināts Jelgavas Pašvaldības policijas priekšnieks Felikss Jasens.
Laivu stūrēs pieredzējis “jūras vilks”
Jauniegūtais inventārs – motorlaiva, kuras iegādei kopā ar treileri pilsētas Dome iztērējusi aptuveni 15 000 latu, – pirmdien beidzot sasniedza Jelgavu un tika iemēģināts Lielupes ūdeņos. Nelielā peldlīdzekļa (tajā vienlaikus var atrasties pieci cilvēki) gabarīti var maldināt, taču laiva ir žigla un manevrētspējīga, un, kā skaidro Imants Lazda, viens no likumsargiem, kuram par braucamo turpmāk būs jārūpējas, ar to, pēc tehniskajiem datiem, var attīstīt ātrumu pat līdz 55 kilometriem stundā.
I.Lazda nebūt nav pirmo reizi ar pīpi uz jumta – viņš ilgus gadus zēģelējis Baltijas jūrā uz zvejas kutera, tādēļ no Lielupes viļņu šūpām nebaidās. Likumsargus uz ūdens viņam palīdzēs ķert Kaspars Melnis, kas šajā jomā ir “zaļāks”, tomēr apņēmības pilns darboties.
Viņu pienākumos ietilps ne tikai maluzvejnieku ķeršana, bet arī ūdens transporta līdzekļu un to vadītāju kontrole un nepieciešamības gadījumā – sodīšana. Ikdienas darbs risināsies Jelgavas teritorijā, kas Lielupē sākas no apvedceļa tilta un turpinās līdz Iecavas ietekai. “Protams, ja būs nopietna vajadzība, palīdzēsim arī rajona ūdeņos, tomēr, cerams, pārējie dienesti mūsu pretimnākšanu neizmantos ļaunprātīgi,” piebilst F.Jasens.
Sodi tikpat bargi kā šoferiem
Par darba trūkumu noteikti sūdzēties nevajadzēšot, jo Lielupē ar katru gadu parādās vairāk dažādu ūdens transporta līdzekļu – motorlaivas, jahtas, kas sacenšas par vietu ar ūdensslēpotājiem, katamarāniem, laivām, nereti radot ne mazums bīstamu situāciju. Īpaša uzmanība tiks pievērsta ūdensmotocikliem, kuru atļautais braukšanas ātrums Lielupē ir astoņi kilometri stundā, bet tas gluži vai pašsaprotami netiek ievērots. Turklāt to vadītāji nereti gana jaudīgos transporta līdzekļus “stūrē” alkohola reibumā.
“Ātruma ziņā varbūt nedaudz atpaliksim, taču ūdensmotocikls jānogādā krastā, un tur arī trakuļus gaidīsim. Jaunie likuma grozījumi pret ūdens transporta līdzekļu vadītājiem ir tikpat bargi kā pret Ceļu satiksmes noteikumu pārkāpējiem – par braukšanu bez tiesībām, reibumā vai citādi neievērojot prasības jāmaksā sods vai pat jāstājas tiesas priekšā,” skaidro Pašvaldības policijas vadītājs.
Vienīgā bēda, ka valstiskā līmenī nesakārtotās likumdošanas dēļ pārkāpumu protokolus Pašvaldības policija pati neizskatīs, bet nodos tālāk Valsts policijai. Municipāļu pārziņā paliks vien sodīšana par pilsētas saistošo noteikumu neievērošanu.
Uz ūdens valda patvaļa
Valdībā vairākkārt spriests par Ūdens policijas izveidi, taču kopsaucējs nav atrasts, līdz ar to šī joma krietni vien sadrumstalota. Piemēram, Rīgā ūdens ceļus kontrolē gan Valsts, gan Pašvaldības policija, un nereti gadās, ka kompetence tiek “futbolēta” no vienas institūcijas uz otru.
Galvenās problēmas, kā atzīst speciālisti, ir nesakārtotie likumi, pārbaužu trūkums un arī navigācijas zīmju neesamība. Jūrā lielo ūdens transportu kontrolē Latvijas Jūras administrācija, bet mazos kuģošanas līdzekļus un apstākļus Latvijas iekšējos ūdeņos pagaidām var salīdzināt ar satiksmi uz ceļa, kur transporta līdzekļi ir reģistrēti, vadītājiem ir apliecības, bet ceļa zīmju nav un nav arī policijas, kas sekotu noteikumu ievērošanai.
Rīgas Galvenās policijas pārvaldes Patruļpolicijas vienības darbinieki, kas nodarbojas ar ūdeņu kontroli, neslēpj, ka problēmu netrūkst, – it sevišķi gada siltajā laikā. Līdzās pārkāpējiem likumsargu darbu apgrūtina jau minēto navigācijas zīmju trūkums.
To uzlikšana it kā būtu ūdens saimnieka uzdevums, taču izrādās, ka mūsu valstī nav strikti noteikts, kā pienākumos tas ietilpst. Tas savukārt ir pamats patvaļai – īpašnieki neliekas ne zinis.
Noteikumi par pārvietošanos uz ūdens ir vienoti ne tikai valsts mērogā, dažās pašvaldībās tos reglamentē arī vietējo domju izdotie saistošie noteikumi. Piemēram, Jelgavā tie paredz, ka kuģošana tumšajā diennakts laikā aizliegta. Ūdens transporta īpašnieki spriež, ka tā iemesls varētu būt navigācijas zīmju trūkums – vieglāk aizliegt braukt pa Lielupi, nekā izvietot zīmes. Neesot dzirdēts, ka šāda kārtība ieviesta kur citur Latvijā, tādēļ kuģotājus tāda shēma neapmierina.
***
Uzziņai
Līdz šā gada 1. aprīlim CSDD reģistrēti mazizmēra kuģošanas līdzekļi
Airu laivas 3753
Motorlaivas 4922
Ūdensmotocikli 796
Kuteri 543
Kopā 10 014
