Šodienas draudošā augstā inflācija Latvijā apdraud mūsu labklājību. Sliktākajā gadījumā tas var izraisīt nopietnas ekonomiskās un politiskās krīzes neprognozējamas sekas.
Šodienas draudošā augstā inflācija Latvijā apdraud mūsu labklājību. Sliktākajā gadījumā tas var izraisīt nopietnas ekonomiskās un politiskās krīzes neprognozējamas sekas.
Zviedrijā 1987. gadā bija līdzīga situācija. Augsta inflācija, cenas un algas palielinājās, kas turpināja izraisīt vēl augstāku inflāciju un tā tālāk. Zviedrijas valdība 1987. gada 30. janvārī pieņēma likumu par vispārēju cenu un algu iesaldēšanu līdz gada beigām – 1987. gada 21. decembrim –, kur 1. pantā noteikts, ka tas, kurš brīvprātīgi pārdod preci vai sniedz pakalpojumu, nedrīkst bez speciālas institūcijas atļaujas pārsniegt cenu, kāda tā bija likuma pieņemšanas brīdī.
Likuma īstenošanai tika izveidota īpaša komisija, kas pārraudzīja cenas un algas iesaldēšanas ievērošanu. Cik atceros, pārkāpumu nebija daudz. Darba ņēmēju un pensionāru interesēs bija nepieļaut cenu kāpumu un par to ziņot, kā arī darba devēji varēja pamatoti liegt paaugstināt algu.
Zviedrijā likums par cenu un algu iesaldēšanu bija spēkā nepilnu gadu, bet inflācija šajā laikā palielinājās pavisam nedaudz. Pēc tam tā Zviedrijā auga skaitliski mazāk nekā agrāk, jo sabiedrība bija sapratusi, ka valdība ir gatava nopietni apkarot inflāciju un atkal pieņemt cenu un algu iesaldēšanas likumu, ja tas būs nepieciešams.
Gribu piebilst, ka arī Somijas Seims 1988. gada 29. jūlijā pieņēma līdzīgu likumu, kas deva iespēju valdībai ieviest īslaicīgu cenas un algas iesaldēšanu.
Ceru, ka mūsu politiķiem izdosies likt pie malas politiskos strīdus un valsts interesēs nopietni izvērtēt, vai minētais Zviedrijas inflācijas apkarošanas piemērs varētu būt ceļš uz nopietnu tās samazināšanu arī Latvijā.
Saīsināti no delfi.lv
