Jūnija otrajā pusē pēc 12 gadu darba Jelgavā pārtrauks ražošanu šūšanas uzņēmums «KLLT», kas no Vācijas saņemtos pasūtījumus turpmāk izpildīs Vjetnamas un Maķedonijas ražotnēs.
Jūnija otrajā pusē pēc 12 gadu darba Jelgavā pārtrauks ražošanu šūšanas uzņēmums “KLLT”, kas no Vācijas saņemtos pasūtījumus turpmāk izpildīs Vjetnamas un Maķedonijas ražotnēs. Lai gan vadība sola kompensācijas, uzņēmuma likvidācija strādājošajiem ir sāpīga.
Uzņēmumu Latvijā pieaugošo ražošanas izmaksu un darbinieku trūkuma dēļ nolēmuši likvidēt tā īpašnieki no Honkongas. “KLLT” direktore Aina Ūtēna stāsta, ka pēdējos gados strādājošo skaits sarucis – paredzēto 300 darbinieku vietā pašlaik firmā ir simts, tostarp nedaudz vairāk kā 30 šuvēju.
Tā kā “KLLT” nebija noslēgts koplīgums, darbinieki, kuru stāžs ir līdz pieciem gadiem, saņems pabalstu mēnešalgas apmērā. Tie, kas nostrādājuši piecus līdz desmit gadus – kompensāciju divu mēnešalgu apmērā, bet tie, kuru stāžs pārsniedz desmit gadu – trīs algu apmērā. Darbiniekiem pienākas arī kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu.
Automatizētās ražotnes pastāvēs ilgāk
A.Ūtēna uzsver, ka darba devējs maksājis visus nodokļus, kompensējis darba ņēmēja sociālā nodokļa daļu astoņu procentu apmērā, tādējādi darbiniekiem no algas bija jāmaksā tikai viens procents. Bijušas premiālās piemaksas, samaksāts arī par svētku dienām. Uzņēmumā bruto alga vidēji ir 270 latu.
“Pasūtījumu un darba ir daudz,” atzīst A.Ūtēna. Taču šuvēju trūkuma dēļ visu nevar izpildīt un nodrošināt peļņu. Arī jaunietes vairs negrib strādāt par šuvējām – Amatu skolā šajā grupā kādreizējo 20 audzēkņu vietā tagad mācās pieci.
A.Ūtēna uzskata, ka radniecīgu uzņēmumu grupā kādu brīdi izdzīvos tie, kam ir pusautomātiskās un automātiskās iekārtas, lai šuvēja pa dienu varētu darināt nevis 20, bet 200 jaku. “Tie, kas pārdod tikai savas darba rokas, vairs nevar pastāvēt.” “KLLT” īpašnieks pilnībā mehanizēt ražotni nav atzinis par lietderīgu. Lielāka perspektīva varētu būt arī uzņēmumiem, kas nodrošina pilnu produkcijas ciklu (modelē, izgatavo, realizē), piemēram, firma “Vaide”, kas ražošanas vajadzībām nopirkusi Jelgavas tipogrāfijas ēku.
Labāk pašlikvidācija nekā bankrots
Darbinieku trūkums nav vienīgais ražotnes likvidācijas iemesls. Tas saistīts arī ar citiem nosacījumiem, kuru dēļ nevar strādāt ar peļņu. “Elektrība, gāze kļūst dārgāka. Šogad ieviestas divas svētku dienas, kas jākompensē. “KLLT” katra izmaksā pusotru tūkstoti latu. Valstij jāpadomā arī par darba devējiem,” uzskata A.Ūtēna. Ražotnes likvidāciju viņa raksturo kā taktisku soli, kas sperts bez liekas vilcināšanās, kamēr nav norēķinu grūtību ar klientiem un darbiniekiem.
Atbrīvotie mūsdienās, kad valda strādājošo deficīts, bez darba nepaliks. Protams, arī citi nozares darba devēji nekādus “zelta kalnus” nesola. Tomēr šuvēju vakanču Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) Jelgavas filiālē, kā norāda nodarbinātības aģente Anita Dolace, reģistrēts daudz, katrā uzņēmumā vairāki desmiti. Tālab šuvējām un citām nozarē vajadzīgo profesiju pārstāvēm problēmu iekārtoties darbā tuvākajā laikā nevajadzētu rasties. Perspektīvā būs citādi, jo “KLLT” nav vienīgais uzņēmums, kas Jelgavā izveidots, lai izmantotu lēto darbaspēku ārvalstu produkcijas ražošanai.
Bez darba nepaliks, bet būs citādi
KLLT darbiniecēm organizēta tikšanās ar Zemgales Reģionālās valsts darba inspekcijas juristi, kas izskaidroja likvidācijas tiesiskos aspektus. NVA filiāles pārstāvji iepazīstināja ar nodarbinātības iespējām un iespēju mācīties dažādos kursos. Grūtāk varētu būt gados vecākām sievietēm.
Uzaicinātie radniecīgu uzņēmumu pārstāvji no Bēnes un Jelgavas KLLT darbinieces aicinājuši izvēlēties viņu ražotnes. “KLLT” pārstāves pieļāva, ka, visticamāk, vasara tiks izmantota atpūtai, jo līdz šim siltajā gadalaikā atvaļinājumā nav būts – divas tā nedēļas piešķirtas agri pavasarī un divas – rudenī. Runājot par nākotni, viņas norāda, ka jāpavēro, kā potenciālie darba devēji maksā nodokļus.
Pasūtījumu izpildi “KLLT” plāno pabeigt līdz 29. jūnijam, pēc tam iztirgos iekārtas, mēbeles un citus pamatlīdzekļus. Jau pašlaik neizmantotās šujmašīnas pārdotas Amatu skolai un citām mācību iestādēm, vairākiem šūšanas saloniem. Arī piecstāvu ēkai Blaumaņa ielā pircējs jau atrasts.
***
Darbinieku domas
Olga Dāce:
Ir kā ārzemju ekonomikā: tiklīdz jūt, ka kaut kas nav labi, tā likvidējas. Agrāk pie mums uzņēmumi grūtību gadījumā nodokļu samaksai prasīja pagarinājumu, aizkavējās algas. Ārzemēs tādas situācijas nepieļauj. Norēķināties par produkciju tur pieņemts pusmēneša laikā. Ja samaksa ieilgst līdz mēnesim, uzņēmumu iekļauj šaubīgo vai bezcerīgo kārtā. Mūsu pasūtītāji norēķinus var “vilkt” pat pusgadu.
Mārīte Gintere:
Ļoti žēl, jo šajā uzņēmumā strādāts ilgi. Pierasts, labs kontakts ar vadību. Protams, atradīsim darbu citos uzņēmumos, bet paies laiks, kamēr pieradīsim. Darba apstākļi ir labi – gaiši, silti, patīkami. Tos nevar salīdzināt ar kādreizējo “Lielupi”. Pēdējos mēnešos pēc algu paaugstināšanas esmu ļoti apmierināta.
Marija Bleike, Anita Grīnvalde:
Darbs ir atbildīgs. Lielākā daļa šuvēju ir no agrākās brigādes, bet to visu diez vai kāds ņems. Vajadzēja kādam padomāt par darba vietu saglabāšanu. Varbūt pilsēta varēja ņemt savā paspārnē, piemēram, strādāt vietējam tirgum. Bet visiem ir vienalga, arī pašvaldībai nekas vairāk par nodokļu iekasēšanu neinteresē. “Vaidē” piedāvā darbu, bet tur ražo trikotāžas izstrādājumus, tas nav mūsu profils. Kamēr pierod pie citas auduma struktūras, vajadzīgs laiks, bet tas nozīmē zemāku ražīgumu un samaksu. Arī kvalitāte uzreiz nebūs nevainojama. No malas šķiet, vai nav vienalga, ko šūt. Bet tas nav tik vienkārši.
