«Labi bija, ka aizbraucām,» par Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvju piedalīšanos Daugavpils Latviešu biedrības 90 gadu jubilejas svinībās aprīlī teica biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Modris Ziemelis.
“Labi bija, ka aizbraucām,” par Jelgavas Latviešu biedrības pārstāvju piedalīšanos Daugavpils Latviešu biedrības 90 gadu jubilejas svinībās aprīlī teica biedrības valdes priekšsēdētāja vietnieks Modris Ziemelis.
Svinības norisinājās Vienības namā un Daugavpils teātrī, kur bija ieradusies vietējā latviešu inteliģence, nacionālo biedrību pārstāvji, kā arī vairāki pašvaldības un Saeimas deputāti. No latviešu biedrībām uz svinībām bija atbraukušas divas “vecākās māsas” – Rīgas un Jelgavas Latviešu biedrība. Pirmajai šogad aprit 139, bet otrajai – 127 gadi.
Daugavpilī viena no pirmajām latviešu pulcēšanās vietām bijusi 1835. gadā organizētā luterāņu draudze. Tolaik latviešu bija tikai 1,8 procenti pilsētas iedzīvotāju. Vēlāk latvietība tika balstīta vietējā garnizonā, kur pirms Pirmā pasaules kara dienējis arī dzejnieks Andrejs Pumpurs, kā arī dzelzceļnieku vidū. 1904. gadā turīgie saimnieki nodibināja Grīvas Latviešu biedrību. Tolaik tā bija atsevišķa pilsēta Daugavas kreisajā krastā, taču tagad šī teritorija apvienota ar Daugavpili. Tomēr par Daugavpils Latviešu biedrības dibināšanu tiek uzskatīts 1917. gads.
2005. gadā Daugavpils Latviešu biedrība organizēja 10. latviešu biedrību salidojumu, kā arī konkursu “Nozīmīgākais latvietis Daugavpilī”. Tiek rīkoti dažādi lekciju cikli, kā arī citi sabiedriski pasākumi. Mūsdienās no 110 tūkstošiem pilsētas iedzīvotāju latviešu ir 16,39 procenti (Jelgavā no 66 tūkstošiem – 54,8 procenti).
